Apakšizvēlne
Aptauja

Liepājā, renovējot ielas, uz ietvēm tiek iestrādātas reljefās vadlīnijas, kuras paredzētas, lai cilvēkiem ar redzes traucējumiem atvieglotu pārvietošanos:





Lasīt aptaujas rezultātus
Kontakti
Adrese:
Ganību iela 197/205 Liepāja,
LV – 3407

Tālrunis:
+371 63431535,
+371 22007874

Fakss:
+371 63407115

E-pasts:
info@redzigaismu.lv,
liepajas_nb@inbox.lv

kartes attēls Apskatīt kartē

Baneri
19.08.2014 Autors: LNB

Korija ten Būma

„UZVARĒTIE IENAIDNIEKI”
(2. turpinājums)

IZAICINĀJUMS
Savā grāmatā “Pārsteidzošā mīlestība” es stāstu par kādu izglītotu meiteni Maiju, kura dzīvo Anglijā.  Viņa man sacīja, ka ilgojas pēc miera savā sirdī, bet ikreiz, kad viņa gribēja pieņemt Jēzu, kādi pēkšņi notikumi atturēja viņu no šī soļa! 
Es viņai sacīju: “Maija, padomā par notikumiem savā dzīvē un pasaki, vai tu neesi kādreiz bijusi pie zīlnieces? Vai zini, ka darīdama šādu lietu, tu nonāc zem lāsta? Un ceļš pie Dieva tev tiek aizsprostots? Jā, pat iespēja atgriezties! Šāda burvestība tevi var turēt slazdā, pat ja tu būtu atļāvusi sevi ārstēt kādam hipnotizētājam.”
Maija ironiski iesmējās. “Patiešām, pirms vairākiem gadiem ļāvu sevi pierunāt aiziet pie zīlnieces,” viņa sacīja. “Bet es tam visam neticēju un darīju to tikai joka pēc. Pēc tam mēs labi izsmējāmies par to. Es to biju pilnīgi aizmirsusi, bet tagad, kad jūs man jautājat, es atceros ļoti labi. Bet patiešām, es neticu, ka izdarīts kaut kas ļauns.”
“Maija, iedomājaties, ka jūs esat kareivis un jums jāizlūko kāda teritorija. Kļūdas dēļ tu krīti ienaidnieka rokās, ieejot viņa teritorijā. Vai tu domā, ka tev palīdzētu, ja tu sacītu: “Ak, piedodiet, man nebija nodoma ienākt šeit, es te ienācu tikai kļūdas dēļ!” Ja jau reiz atrodies ienaidnieka teritorijā, tad esi atkarīga no viņu žēlastības. 
Lai gan tu to nezināji, velns ir saņēmis gūstā tavu sirdi, un tava dzīve nonākusi viņa burvestības varā. Kad tu gribi atgriezties no grēkiem, viņš vienmēr iejaucas. Tu neizproti šīs lietas svarīgumu, un tieši tādēļ tas ir tik bīstami. Pāvils saka efeziešiem (6:12): “Jo ne pret miesu un asinīm mums jācīnās, bet pret valdībām un varām, šīs tumsības pasaules valdniekiem…” 
Ironijas izteiksme nozuda no Maijas sejas, tās vietā parādījās bailes. 
“Šīs lietas es nesaku, lai biedētu tevi, Maija. Ja man nebūtu vairāk ko teikt, tad būtu labāk, ja es klusētu. Taču pirmais solis pretim uzvarai ir iepazīties ar ienaidnieka pozīcijām. Labā vēsts ir tā, ka Jēzus ir uzvarētājs. Viņš ir daudz stiprāks par visiem elles spēkiem. Kas tev jādara? Tev jāaizver durvis tur, kur esi tās atvērusi. Ko es ar to domāju? Vai atceries vietu Svētajos Rakstos, kur runāts par piedošanu?”
Maija brīdi padomāja un sacīja: “Viņā mums ir dota izglābšana, caur Viņa asinīm grēku piedošana” (Kol. 1:14).
“Jā, tā tas ir. Tagad lūdz Jēzu Kristu iet ar tevi atpakaļ uz to brīdi, kad tu izdarīji šo grēku. Atzīsties savā grēkā, lūdz piedošanu un pateicies par piedošanu, jo tie vārdi, kurus tu sacīji, ir patiesība. Tad durvis tiks aizvērtas, un tu būsi brīva. Tu vairs nebūsi velna varā.” 
Man reiz Vācijā bija iespēja parādīt glābšanas ceļu kādai zīlniecei. Visas dienas garumā viņa nodarbojās ar “durvju aizslēgšanu”. Tad atnāca atpakaļ pie manis un sacīja: “Es jūtos daudz laimīgāka, kaut gan zinu, ka ir vēl kādi grēki, kurus esmu aizmirsusi. Es neesmu vēl brīva pilnā mērā.”
“Pastāstiet to Jēzum Kristum gluži tāpat, kā jūs to sacījāt man, un pateicaties par piedošanu,” es atbildēju.
Pēc divām dienām viņa atgriezās un sacīja: “Šorīt es pamodos dziedādama. Esmu pilnīgi brīva.” Viņa bija prieka un pateicības pilna Tam Kungam.
“Maija, vai arī tu darīsi tāpat? Es zinu pavisam droši, ka tu gūsi uzvaru. Es tevi tagad atstāšu vienu. Izcīni atlikušo cīņu bez manis.”
Es viņu atstāju vienu un atgriezos konferences telpā. Viļņi sitās pret klintīm. Vētra tuvojās krastam, un tas bija iespaidīgs skats. Krasta tuvumā stāva klints pacēlās no jūras. Bija tā, it kā divas varas cīnītos viena pret otru, bet klints nekustīgi stāvēja viļņu vidū.
Pēdējā vakarā konferences vadītājs jautāja, vai kāds gribētu pastāstīt par to, ko viņš iemācījies un piedzīvojis šajās nedēļās. Maija piecēlās un teica: “Es esmu piedzīvojusi, ka Jēzus ir uzvarētājs!” 
Kāda slima sieviete sēdēja mazā netīrā, nekārtīgā virtuvē. Tur gandrīz nebija vietas manam krēslam. Es biju ieinteresēta klusai sarunai, jo viņa divas reizes bijusi pie zīlnieces, kurai esot maģiskas dziedināšanas spējas. Es paskaidroju, cik liels grēks tas ir Dieva acīs, jo tas patiešām nozīmē, ka mēs bēgam prom no Dieva un vēršamies pēc palīdzības pie velna. Tas ir iemesls kādēļ Dievs šo grēku nosauca par negantību (vai par kaut ko pretīgu) (5.Moz. 18:10-12).
Manā sirdī pamodās dziļa līdzjūtība pret šo sievieti. Es viņai stāstīju par mīlestības pilno Dieva - tēva sirdi, kurš ilgojas pēc mums, ka Viņš mūs tik ļoti mīl, ka Viņš mūs ievedis saskarsmē ar Savas mīlestības okeānu caur Jēzu Kristu. Un tādēļ Dievs uzskata to par pretīgu rīcību, ja mēs meklējam palīdzību pie ienaidnieka. 
Pamanīju, ka sieviete klausījās ļoti uzmanīgi. Kad es viņu nopietni brīdināju, viņa aizstāvējās un pretojās. Tagad, kad priecīgi viņai stāstīju par Dieva lielo mīlestību, viņa ieklausījās uzmanīgi. Izlasīju viņai, ko Jēzus sacījis: “Nāciet šurp pie Manis visi, kas esat bēdīgi un grūtsirdīgi, Es jūs gribu atvieglināt.” (Mat. 11:28). Pirms aizgāju, slimā lūdza Dievam piedošanu par to, ka gājusi pie zīlnieces, pēc tam slavēja Dievu un pateicās Viņam par lielo žēlastību, ko viņa ieguvusi Jēzū Kristū. 
 
(turpinājums sekos)


JAUNĀKIE PROJEKTI
NODERĪGAS SAITES


Šī mājas lapa ir veidota ar Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas finansiālu atbalstu EEZ finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta ietvaros
un ar Latvijas valsts finansiālu atbalstu no Sabiedrības integrācijas fonda. Par mājas lapas saturu atbild Liepājas Neredzīgo biedrība.