Apakšizvēlne
Aptauja

Liepājā, renovējot ielas, uz ietvēm tiek iestrādātas reljefās vadlīnijas, kuras paredzētas, lai cilvēkiem ar redzes traucējumiem atvieglotu pārvietošanos:





Lasīt aptaujas rezultātus
Kontakti
Adrese:
Ganību iela 197/205 Liepāja,
LV – 3407

Tālrunis:
+371 63431535,
+371 22007874

Fakss:
+371 63407115

E-pasts:
info@redzigaismu.lv,
liepajas_nb@inbox.lv

kartes attēls Apskatīt kartē

Baneri
17.08.2010

(pēc interneta materiāliem)
Katras tautas nacionālās kultūras sastāvdaļa ir arī nacionālais uzturs, kura izveidošanu ietekmējušas pārtikas produktu izvēles un apstrādāšanas iespējas. Atkarībā no ģeogrāfiskā stāvokļa mainās arī ēdienu garša. Nacionālo ēdienu īpatnības nosaka ne tikai uztura produktu iegūšanas iespējas, bet arī ēdienu sagatavošanas veids.
Angļi ļoti stingri ievēro ēdienreižu izkārtojumu. Brokastīs ēd olas, šķiņķi, desas, kūpinātas zivis, dažādas biezputras, marmelādi, tēju, kafiju. Lenčā jeb otrās brokastīs vienos pēcpusdienā pasniedz uz restēm ceptu gaļu kopā ar vārītiem kartupeļiem un dārzeņiem.
Piecos pēcpusdienā ir tējas laiks. Pie tējas pasniedz cepumus, kēksus, kūkas, vafeles, kam pievieno daudz cukurotu augļu, riekstus, mandeles.
Angļi pusdienas ēd vakarā. Ēdienkartē ir uzkodas, zupas, cepta gaļa ar kartupeļiem un dārzeņiem, siers, vēži, liellopu smadzenes, putnu aknas.
Iecienītie ēdieni ir rostbifs, bifšteks, gaļas un dārzeņu sacepumi, saldie pudiņi. Angļu ēšanas tradīcijām līdzīgas ir arī amerikāņu un austrāliešu ieražas.
Azerbaidžāņi ēdienus bieži gatavo no aitas gaļas. Zupas vāra biezas, to vārīšanai izmato māla traukus. Ēdieniem lieto daudz garšvielu un garšaugu, it īpaši safrānu. Saldie miltu izstrādājumi ir bagāti ar riekstiem un mandelēm.
Iemīļots svētku ēdiens ir plovs, kurā bez aitas gaļas un rīsiem ir arī daudz dārzeņu un augļu ( rozīnes, žāvētas aprikozes, kastaņi), safrāns.
Bulgāru ēšanas ieražas ir ietekmējuši gan austrumnieki, gan eiropieši, it īpaši franči. Brokastīs bulgāri dzer pēc turku parauga sagatavotu kafiju, raudzētu pienu, jogurtu, ēd rupja maluma kviešu maizi ar sviestu un ievārījumu, pusdienās pasniedz treknas gaļas ēdienus ar vircotām mērcēm un vitamīniem bagātiem dārzeņu salātiem (tomātiem, sīpoliem, papriku), bulgāru vīnus un minerālūdeņus.
Gaļu bulgāri mēdz gatavot sautējumos ar dārzeņiem. Jogurtu lieto ar dažādām piedevām – ķiplokiem, cukuru, ievārījumu. Tas ir arī daudzu zupu un otro ēdienu sastāvdaļa.
Franči ēst gatavošanu uzskata par sava veida mākslu, un pavārus par māksliniekiem. Ēdienu gatavošanā tiek izmantotas asas garšvielas, daudz ķiploku un sīpolu.
Daudz izmanto vīnus, konjaku, liķierus, pielietais spirts ēdiena gatavošanas laikā iztvaiko, bet ēdiens ir ieguvis neatkārtojamu garšu un aromātu. No garšaugiem ļoti bieži izmanto pupu mētras, puravus, estragonu, rozmarīnu.
Garšaugus, ko sasien buntītē un ieliek katlā, no gatava ēdiena izņem. Iecienīta gaļas ēdienu piedeva ir dārzeņi – artišoki, sparģeļi, dažādi kāposti, tomāti. Franči ļoti iecienījuši sieru, ko pasniedz desertā.
Francijā plaši izmanto etiķa un olīvu eļļas mērci, ko gatavo ļoti daudzos veidos.
Gruzīnu nacionālajos ēdienos ir ļoti daudz zaļo garšaugu, dažādas garšvielas, asās mērces, vīna etiķis, skābu augļu sulas, dārzeņi.
Gaļas ēdienus gruzīni gatavo vārītus, sautētus, ceptus no aitas, liellopu, cūkas gaļas. Tāpat kā citām dienvidu tautām, iecienīts cepšanas veids ir cepšana uz oglēm. Tā cep gaļu, zivis, dārzeņus, sieru. Šādi ceptus produktus pasniedz ar gredzenos sagrieztiem sīpoliem, lokiem, svaigiem tomātiem, citronu šķēlītēm, svaigiem un skābētiem gurķiem, uz iesma ceptiem baklažāniem, kas pildīti ar aitu taukiem. Vistas cep zem sloga.
Tradicionālie igauņu ēdieni ir kartupeļi ar siļķi, skābēti kāposti, kartupeļu un miežu biezputra, kāpostu zupa ar pupām, miltu zupa, pupiņu zupa, siļķu zupa, kāpostu zupa ar aukstiem kartupeļiem, gaļas un pelmeņu zupa, skābeņu zupa, piena zupa ar olu, biešu zupa, alus zupa, asins pelmeņi, asins pankūkas, cūkas kāju galerts, kāpostu pīrāgs.
Saldie ēdieni ir maizes zupa, medus kūka, skābpiena pankūkas, cepti āboli, kefīra želeja ar ērkšķogām, skābpiena pankūkas un kama ēdieni.
Kama milti ir gatavoti no sasmalcinātiem miežu, rudzu, zirņu un auzu graudiem. Šos miltus var sajaukt ar jogurtu, pienu, kefīru, paniņām un lietot kā brokastu ēdienu. Igaunijā tradicionālie dzērieni ir kvass, kadiķogu dzēriens, alus un degvīns.
Itāļi ir ļoti iecienījuši mīklas izstrādājumus – dažādus makaronus, nūdeles, ko ēd kopā ar gaļu, zivīm, dārzeņiem, sieru. Ēdienam bagātīgi pievieno garšvielas – ķiploku, lauru lapas, majorānu, muskatriekstu, kanēli u.c., daudz tiek lietoti arī rīsi un prosa, ko kombinē ar zirņiem, sēnēm, gaļu, zivīm, dārzeņiem. No jūras produktiem daudz izmanto zivis, vēžveidīgos, mīkstmiešus. Uzturā ir liela dārzeņu un augļu dažādība - tomāti, artišoki, brokoļi, sparģeļi, ziedkāposti, selerijas, zaļie zirnīši, sīpoli, mandeles, ēdamie kastaņi, melones, vīģes, apelsīni, mandarīni, citroni, greipfrūti, vīnogas. Ļoti iecienīti ir dažādi aromātiskie sieri.
Japāņu uzturā ir daudz rīsu, sojas, dārzeņu, augļu, jūras produktu. Vienā maltītē pasniedz daudz ēdienu. Tos servē nelielos trauciņos, ēd ar koka irbuļiem. Pusdienās uzkodas gatavo no vārītiem un nevārītiem dārzeņiem - kāpostiem, burkāniem, rutkiem, sēnēm, kukurūzas, pupām, jauniem bambusu dzinumiem, lotosa lapu kātiem, aļģēm, marinētām vai jēlām zivīm, mīdījām un gliemjiem.
Galvenais ēdiens ir gatavots no ceptas cūkas, teļa, putnu vai zivju gaļas ar bagātīgu rīsu piedevu vai ar plānām nūdelēm, kas gatavotas no sojas miltiem, sāls un ūdens. Zupu pasniedz pēc otrā ēdiena nelielos, slēgtos šķīvjos.
Maltītes noslēgumā pasniedz svaigus augļus - mango, melones, ābolus, bumbierus, banānus, zemenes, vīnogas, vīģes, dateles, persikus. No garšvielām izmanto piparus, ingveru, sīpolu lokus, vīna etiķi, rīsa etiķi. Daudz lieto skābētus un sālītus dārzeņus – kāļus, gurķus, ķiplokus.
Japāņu nacionālais dzēriens ir zaļā tēja, ko bez cukura pasniedz katrā ēdienreizē ar sevišķu rituālu.
Ķīniešu galvenais uztura produkts ir rīsi, kas tiek lietoti visās ēdienreizēs. Brokastīs tās bieži ir tikai šķidras rīsu biezputras vai rīsu zupa. Pārējās ēdienreizes rīsi ir obligāta ēdiena piedeva.
Ķīnieši stingri neievēro noteiktus ēdienreižu laikus, bet ēd, kad rodas ēstgriba. Vienā ēdienreizē pasniedz daudzus ēdienus, kas ir sakārtoti nelielos trauciņos. Par galda piederumiem izmanto koka irbulīšus.
Sevišķi lielā cieņā Ķīnā ir pīļu gaļa, kūpināta cūkgaļa, šķiņķis. No dārzeņiem un zivīm ķīniešu virtuvē gatavo ļoti daudzveidīgus ēdienus, tiem pievieno sojas mērci un rīsu degvīnu. Ķīniešu virtuvē populāri ir lotosa sakņu, bambusa dzinumu, magnoliju ziedlapiņu, pīļu mēļu ēdieni. Nacionālais dzēriens ir zaļā tēja bez cukura. Augļus ēd maltītes sākumā vai ēdienu starplaikos.
Krieviem ir raksturīgi krāsnī vārīti, trekni ēdieni – zupas (soļanka, rosoļņiks, skābētu kāpostu zupa), sautējumi, dažādi mīklas izstrādājumi.
Uzturā krievi daudz lieto skābētus dārzeņus – kāpostus, gurķus, bietes, sēnes. No maizes izstrādājumiem priekšroku dod rudzu rupjmaizei, ko ēd katrā ēdienreizē. Iemīļoti ēdieni ir pankūkas, pelmeņi, dažādi pīrāgi.
Reliģisko tradīciju ietekmē ir radies paradums ēst uzturvielām ļoti nabadzīgus ēdienus gavēņa laikā un ļoti treknus - pēc gavēņa. Nacionālais dzēriens ir tēja, ko dzer ar ievārījumu vai cukuru. Tēju dzer gan pēc maltītes, gan to starplaikā. Iecienīts ir maizes kvass, ko lieto kā atspirdzinošu dzērienu.
Lietuviešu nacionālajā virtuvē gatavo dažādus kartupeļu ēdienus. Iemīļoti ir ēdieni ar zaļiem rīvētiem kartupeļiem – klimpas, pankūkas, cepelīni, kugelis. Lietuvai ir arī sava nacionālā kūka – zarainais šakotis, kuras mīklu gatavo no miltiem, sviesta, olām, cukura, saldā krējuma un pāris karotēm brendija. Arī Latvijā tik populārā Napoleona kūka nāk no Lietuvas, tā tur sākta cept laikos, kad Lietuvā uzturējās Napoleona karaspēks.
Uzturā daudz lieto dažādas biezputras, pienu un piena ēdienus.
Poļu ēdieniem raksturīga skābena garša, tie ir ļoti sātīgi. Tiem pievieno daudz sviesta un krējuma. Poļi uzturā lieto ceptu gaļu. Ļoti iecienīts ēdiens ir biezputra. To pasniedz kā gaļas ēdienu piedevu. Poļi iecienījuši arī dažādas mērces.
Rumāņi uzturā lieto dārzeņus – pupiņu pākstis, bietes, tomātus, gurķus, kabačus, baklažānus, burkānus, kartupeļus. Daudz uzturā lieto kukurūzu un dārzeņu salātus. Ēdieniem pievieno daudz aso garšvielu. Rumāņu kulinārijai ir raksturīgas skābas zupas – čorbas, ko gatavo ar ieraudzētu kviešu kliju izvilkumu, kā arī borščs.
Iemīļots gaļas ēdiens ir vīnogu lapās ietītas maltās gaļas sautējums.
Ukraiņu uzturā ir ļoti daudzveidīgi produkti – dažādu dzīvnieku gaļa, zivju, graudu produkti, ļoti dažādi dzērieni, sēnes, daudz augļu un ogu, garšaugi. Ne tikai Ukrainā, bet arī daudzās citā valstīs ēd ukraiņu nacionālo ēdienu boršču. Zināmi aptuveni 30 tā veidi.
No miltu ēdieniem iemīļoti ir pelmeņi, pīrāgi, it īpaši tādi, ko pilda ar ķiršiem vai citām ogām. Ukrainā cieņā ir arī dažādas biezputras. Gatavo ceptus, vārītus, sautētus gaļas ēdienus.


JAUNĀKIE PROJEKTI
NODERĪGAS SAITES


Šī mājas lapa ir veidota ar Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas finansiālu atbalstu EEZ finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta ietvaros
un ar Latvijas valsts finansiālu atbalstu no Sabiedrības integrācijas fonda. Par mājas lapas saturu atbild Liepājas Neredzīgo biedrība.