EŅĢEĻU DZĪVES PATIESĪBAS

Divi eņģeļi – ceļinieki palūdza naktsmājas kādā bagātā ģimenē. Ģimene nebija viesmīlīga un negribēja ceļiniekus izguldināt viesistabā, tāpēc tiem tika atvēlēta guļvieta aukstā pagrabā. Iekārtojoties uz guļu, vecākais eņģelis ieraudzīja sienā caurumu un aizmūrēja to. Kad jaunākais eņģelis to ieraudzīja, viņš pajautāja – kāpēc? Vecākais atbildēja: „Lietas nav tādas, kā izskatās.” Nākamajā naktī eņģeļi ieradās nakšņot ļoti nabadzīgā, bet ļoti viesmīlīgā ģimenē. Nabadzīgie ļaudis padalījās ar eņģeļiem savā pieticīgajā maltītē un atvēlēja gulēšanai savu gultu, lai ceļinieki varētu labi izgulēties. No rīta pamozdamies, eņģeļi atrada vīru un sievu raudam. Viņiem naktī bija nomirusi vienīgā govs. Jaunākais eņģelis atkal prasīja vecākajam: „Kā tas varēja notikt? Pirmajam vīram bija viss, un tu viņam palīdzēji. Otrajai ģimenei nebija gandrīz nekā, bet viņi bija gatavi dalīties ar to mazumu, kas tiem bija. Tomēr, neskatoties uz to, tu ļāvi, lai viņiem nomirst vienīgā govs. Kāpēc?”
„Lietas nav tādas, kā izskatās”, atbildēja vecākais eņģelis, „kad mēs bijām pagrabā, es sapratu, ka aiz cauruma sienā ir apslēpts zelts, bet saimnieks par to vēl neko nezināja. Viņš bija rupjš un negribēja darīt labu. Es saremontēju sienu, lai viņš neatrastu šo apslēpto mantu. Kad nākošajā naktī mēs nakšņojām nabadzīgajā ģimenē, ieradās nāves eņģelis, lai paņemtu saimnieka sievu. Es tam sievas vietā atdevu govi.”
 Lietas nav tādas kā izskatās. Mēs nekad nezinām visu. Un pat ja tici, tev jārod sevī uzticība, ka viss, kas notiek, notiek tev par labu. Bieži vien to var apjaust tikai ar laiku.
Vakardiena ir jau vēsture, rītdiena vēl ir noslēpums. Bet šodiena... ŠODIENAS mirkļa burvība nav atkārtojama, jo dzīve ir brīnums.