(pēc interneta materiāliem)

NEREDZĪGUMS NETRAUCĒ SPĒLĒT VIDEO SPĒLES

Ir kāds azartisks un spējīgs datoru spēļu spēlētājs vārdā Brics Melons, kas savos 17 gados ne ar ko daudz neatšķiras no saviem vienaudžiem, ja neskaita to, ka viņš jau kopš dzimšanas ir akls. Pavisam nesen Linkolnas video spēļu centrā Brics pārspēja visus savus pretiniekus un, saglabājot savu pieticību, piebilda: "Nevarētu teikt, ka esmu kāds pārcilvēks, jo arī mani var pārspēt."
Tie, kas uzdrošinājās viņu izaicināt "Soul Caliber" virtuālajos cīņu laukumos, vēlāk nožēloja savu rīcību, jo Melona virtuālais dvīnis, t.i., virtuālais spēļu partneris, viņiem lika pamatīgi trūkties. Uzvarot vienu spēli pēc otras, viņš vienā brīdī pateica, ka viņam ir garlaicīgi un aizgāja prom.
Melons kopš bērnības ir akls, un savas video spēļu iemaņas ir ieguvis gadu gaitā pacietīgi, un reizēm ne tik pacietīgi, trenējoties, iegaumējot dažādas spēļu palīgierīču, tā saukto “džoistiku” pogu kombinācijas, uzdodot daudz jautājumus un uzmanīgi klausoties spēļu trokšņos. Savu video spēļu karjeru viņš sāka septiņu gadu vecumā ar tādām vecām un arhaiskām spēlēm kā "Asteroid", līdz nonāca pie tādām mūsdienu cīņas spēlēm kā "Mortal Combat".
"Viņam ļoti patika mēģināt spēlēt, bet sākumā tas viņam neko labi nesanāca," saka Brica tēvs Larijs Melons, "taču viņš nepārtrauca mēģināt." Mēģinot spēlēt video spēles, Melons ir saplēsis daudzas konsoles, t.i. palīgierīces, kuras izmanto datoru spēlēs. Jautājot par to, viņš pasmaida un saka: "Man kādreiz bija visai straujš raksturs, mēs ar konsolēm ik pa laikam nevarējām pārāk labi sadzīvot." Taču tagad viņi saprotas pavisam labi. Spēlējot spēles, Melonam citu palīdzība nav vajadzīga, viņš pats zina visu, kas jādara. Melona tēvs vēl joprojām brīnās, kā dēlam ir izdevies iemācīties spēlēt video spēles tik labi: "Viņš nekad nesūdzas cik grūti tas ir, viņš vienkārši dara." Vēlāk, pēc vidusskolas beigšanas, jauneklis plāno studēt video spēļu izstrādes jomā.