(pēc interneta materiāliem)

Eiropas Savienības ierēdņi dienā apēd 5775 porcijas...
Eiropas Komisijas aktivitāte ir viszemākā katra gada pirmajā ceturksnī, bet tā strauji pieaug trešajā ceturksnī, liecina jaunais vides jautājumiem veltītais ziņojums, kas atklāj Briseles ierēdņu slēptās dzīves puses.
Pētījums liecina, ka personāls parasti rada apmēram 2000 oficiālo dokumentu gada pirmajos trijos mēnešos un vairāk nekā 2700 dokumentu rudenī. Pētījums, kas aptver visu komisijas 24000 darbinieku personālu, liecina, ka katra amatpersona dienā izlieto 83 lappuses parastā biroja papīra, kas kopumā veido 1900 tonnu gadā. Komisija gadā izlieto arī 500 tonnas speciālā drukājamā papīra dažādā publikācijām, 21 tonnu drukājamo iekārtu tintes kārtridžu un 3400 tonnas iesaiņojamā papīra.
Personāls apēd 5775 ēdienu porciju dienā, radot gadā 25 tonnas stikla un plastikāta iesaiņojuma un 13 tonnas tauku un eļļas atkritumu.
20% darbinieku uz darbu iet kājām vai brauc ar velosipēdu, 35% izmanto sabiedrisko transportu un 45% ierodas automašīnās. Aptuveni 100 bezmaksas dienesta velosipēdu katrs darbinieks izmanto vidēji septiņas reizes mēnesī. Dažas amatpersonas tomēr uz velosipēdiem raugās citādi. Kāds darbinieks teica: “Man ir pasakains automobilis, es gribu braukt ar to visur un negribu mirt no saindēšanās pa ceļam ar oglekļa monoksīdu”.

Mazliet pa jokam, bet varbūt tomēr nopietni …

Tikai vīriešiem
( no Glena van Ekerena grāmatas “12 vienkārši laimes noslēpumi”)
“Tu mani nesaproti tāpēc, ka es runāju angļu valodā, bet tu klausies stulbeņu valodā.” Tā kādā seriālā teica Ārčijs Bankers. Savukārt Pols Folkners raksta, ka starp vīriešu un sieviešu klausīšanās spējām pastāv būtiskas atšķirības. Savā grāmatā “Kā uzlabot situāciju” Folkners raksta, ka sievietēm ir 440 voltu liels komunikatīvs spriegums. Viņām ir neskaitāmi emociju vadiņi, kas stiepjas uz visām pusēm. Viņas spēj gan raidīt, gan uztvert signālus. Viņas ir radītas, lai gan klausītos, gan sarunātos. Viņas spēj pieslēgties otra cilvēka emocijām.
Savukārt vīriešiem ir tikai 12 voltu spriegums. Un viss. Mums ir pāris maz anteniņu, un tās pašas ir salocītas. Noraidīt skaņas signālu mēs spējam, bet uztvert ne. Tāpēc mums klausoties ir jāpiepūlas daudz vairāk nekā sievietēm. Mēs vienkārši esam citādi iekārtoti. Mēs, vīrieši, kā komunikācijas līdzeklis atgādinām stieples gabalu ar bundžu katrā galā. Bet sievietes ir kā vismodernākais telefons. Seriāla varoņu Ārčija un Edītes Bankeru komunikācijas problēmas diez vai radās tāpēc, ka viens runāja angļu valodā, bet otrs – “stulbeņu valodā”. Pols Folkners droši vien teiktu, Ārčijam jāpadomā, ko darīt ar savām saliektajām antenām un nefunkcionējošo uztvērēju. Pārdomājis to visu, es esmu nolēmis censties uzlabot savu 12 voltu sistēmu. Un jūs?

Atāķējiet ragus
( no Glena van Ekerena grāmatas “12 vienkārši laimes noslēpumi”)
Esmu dzirdējis, ka netālu no Bābenhauzenas pilsētas Vācijā kādā vecā klosterī glabājoties divi cieši saāķējušies briežu ragu pāri. Tādi tie tika atrasti pirms daudziem gadiem. Abi dzīvnieki acīmredzot bija nikni cīnījušies un tā saāķējuši ragus kopā, ka vairs nespēja atbrīvoties.
Abi brieži gāja bojā aiz bada. Iedomājieties šos saāķējušos ragus! Tie simbolizē sastingušu konfliktsituāciju. Kad esam nolēmuši panākt savu, uzvarēt jebkurā strīdā un izcīnīt savas tiesības, arī mums draud briesmas saāķēties ar ragiem tā, ka mūsu attiecības var nomirt badā.
Neatrisināts konflikts attiecībām ir bīstams. Saasinātas negatīvas emocijas var pārņemt tos, kas sākotnēji nav bijuši iesaistīti konfliktā. Tā notika 1894.gada pavasarī, kad Baltimoras beisbola komanda “Orioles” ieradās Bostonā uz ikgadējām sacensībām. Taču šīs sacensības izvērtās tādas, kā nekas agrāk, kad divi spēlētāji – baltimorietis un bostonietis sāka kauties. Pāris minūšu laikā kautiņā bija iesaistījušās abas komandas. Tad skatītāji nolēma, ka arī viņiem jāpiedalās, un konflikts izcēlās arī starp abu komandu faniem. Beigās kāds aizdedzināja skatītāju tribīnes, kas nodega līdz pamatiem. It kā ar to vēl nebūtu diezgan, uguns pārsviedās tālāk, un Bostonā nodega 107 ēkas. Nevajadzīgā ķilda kļuva par visas pilsētas nelaimi. Konflikti ir neizbēgami, bet no šādām postošām sekām gan ir iespējams izvairīties.
Katrs mēs attiecībās ienesam savu pieredzi, uzskatus un jūtas. Kad divi cilvēki ilgstoši ir kopā, noteikti rodas kādas nesaskaņas.. nevajag uztvert konfliktus kā kaut ko nedabisku. Svarīgi ir, vai tas tiek atrisināts vai nē.
Pagātnes pieredze noteikti ietekmē mūsu tagadējo izturēšanos konfliktu laikā. Bērnībā mēs ar abiem maniem brāļiem bieži ķīvējāmies.
Māte tad iejaucās, izšķīra mūs un aizsūtīja katru uz savu istabu. Bet padomājiet: vai ir iespējams iemācīties sadzīvot ar cilvēkiem, ja esi šķirts no tiem? Katrā ziņā tagad, kad rodas kādas nesaskaņas, es vispirms dodos uz savu istabu. Taču, kad es no istabas atkal iznāku, konflikts diemžēl joprojām gaida mani. Nav nekādu burvju līdzekļu konfliktu risināšanai. Taču ir daudzas lietas, ko var darīt, lai mazinātu spriedzi un veicinātu atrisinājumu.
1. Tiecieties pēc abpusēja labuma! Smieklīgu un egoistisku konflikta risinājumu nesen demonstrēja kāds Kresko pilsētas iedzīvotājs Aijovas štatā. Viņš vienvietīgu garāžu pārvērta par pusgarāžu, pārzāģēdams to uz pusēm. Tā bija konflikta kulminācija. Kad izrādījās, ka garāža atrodas pa daļai viņa, pa daļai kaimiņa zemes gabalā, viņš to pārzāģēja.
Nav jēgas censties atrisināt konfliktu, ja atrisinājums nenāk par labu abām pusēm. Noteikti jākoncentrējas uz to, kas ir taisnīgi, nevis uz to, kam ir taisnība. Jau sen esmu sapratis, ka tā saucamais konflikta uzvarētājs neko neiemācās, savukārt zaudētājs nekad neaizmirst, kas viņu pazemojis, lai panāktu savu.
2. Centieties panākt saprašanos! Es pašlaik strādāju pie kāda izgudrojuma, kas izraisīs īstu revolūciju cilvēku saziņā. Ar laiku, es domāju, tas vispār novērsīs konfliktus. Kas tas ir par izgudrojumu? Egoklizma. Neskaitāmas nesaskaņas cilvēku attiecībās tiktu atrisinātas, ja varētu tikt vaļā no pārmērīga egoisma. “Ja jūs man nepiekrītat,” reiz teicis Sems Markevičs, “jūs droši vien manī neklausījāties.” Ar to viņš domājis, ka pastāv tikai divi viedokļi – mans viedoklis un tāds, kuru neviens normāls, vesels, sevi cienošs cilvēks neaizstāvētu. Vai tagad saprotat, kāpēc vajadzīga egoklizma? Vairums cilvēku domā, ka viņi redz pasauli tādu, kāda tā ir. Bet tā nav tiesa. Viņi redz pasauli, kādi ir viņi. Situācijas mēs uztveram, vadoties pēc tā, kādi esam mēs, nevis pēc tā, ko domā citi. Mēģiniet paskatīties uz pasauli ar otra cilvēka acīm!
3. Koncentrējieties uz problēmu! Noskaidrojiet faktus! Nepaļaujieties tikai uz secinājumiem! Ikreiz, kad rodas kādas nesaskaņas, ir prātīgi pārliecināties, ka abas puses lasa vienu un to pašu lappusi. Atturieties no uzbrukšanas un argumentējiet savu domu skaidri! Izvairieties no ķīvēšanās un cīnīšanās! Apvainojumi un pārmetumi nenoved ne pie kāda risinājuma. Lūk, ko par to ir teicis Aristotelis: “Cik daudzus garus strīdus varētu izteikt pāris teikumos, ja strīdnieki būtu vienojušies par strīda objektu un noteikumiem.” Lūdzu, pārliecinieties, ka abi esat vienojušies par to, kas ir īstā problēma!
4. Atrodiet kaut ko, kam varat piekrist! Varbūt jūs jau esat dzirdējis teicienu, ka cilvēkiem, lai viņi prastu strīdēties, vispirms ir jāiemācās piekrist. Tas droši vien ir tiesa, bet man labāk patīk cits piegājiens. Kalens Haitauers ir teicis: “Cilvēki saka pārāk daudz, lai apstrīdētu, un pārāk maz, lai izteiktu piekrišanu.” Man patīk būt kopā ar cilvēkiem, ar kuriem var brīvi diskutēt par dažādiem jautājumiem, arī tādiem, par kuriem neesam viscaur vienisprātis.
Bet, ja jūs aktīvi izrādīsies savu nepiekrišanu, otrs cilvēks jutīsies tā, it kā viņš tiek izaicināts vai arī tiek apšaubītas viņa prāta spējas. Ja cilvēkam pasaka, ka viņam nav taisnība, viņš tūlīt sāk aizstāvēties, kļūst ietiepīgs un agresīvāk pauž savu viedokli.
5. Meklējiet risinājumu! Nekavējieties tikai pie problēmām! “Nevar sadoties rokās ar sažņaugtām dūrēm,” tā reiz teikusi Golda Meira. Tāpat nav iespējams atrisināt konfliktu, redzot tikai vienu viedokli. Ir jāatrod visi iespējamie problēmas risinājumi, no kuriem būtu labums abām pusēm.
6. Izstrādājiet spēles noteikumus tā, lai uzvarēt var abi! Jebkura konflikta risināšanas vadmotīvam vajadzētu būt – sasniegt tādu līmeni, kurā abas puses var būt vienisprātis par risinājumu, kas nāk par labu abiem. Sīkās nesaskaņas izraujiet kā skabargas un aizmirstiet par tām!
Centieties neaizskart otra cilvēka pašcieņu! Reizēm cilvēki cenšas izkļūt no konflikta, kā tas vīrs, kas teicis kolēģim: “ Labi, es piekrītu kompromisam. Es atzīšu, ka man ir taisnība, ja tu atzīsi, ka tev nav taisnība.”
Ir kāds humoristisks stāstiņš par mednieku, kas notēmējis uz lāci un grasās šaut, bet lācis laipnā balsī saka: “Vai tad labāk nav aprunāties, nevis šaut? Apspriedīsim šo lietu! Ko īsti tu gribi?” Mednieks nolaiž šauteni un saka: “Es gribu kažoku.” “Labi,” saka lācis, “tad norunāsim, ko darīt. Es savukārt gribu pieēst pilnu vēderu. Varbūt mēs varam vienoties par kāddu kompromisu.” Tā nu viņi apsēžas, lai apspriestos. Pēc laiciņa lācis iet projām viens pats. Sarunas izrādījušās veiksmīgas – lācim tagad ir pilns vēders, savukārt medniekam ir kažoks!
Šī pasaciņa pauž veselīgu padomu, kā nokļūt pie risinājuma, kur ieguvēji ir abi (kaut gan es mednieka vietā būtu plašāk izvērsis diskusiju par labāku risinājumu). Vislabākais veids kā izvairīties no ragu saāķēšanās, ir – jebkuru diskusiju sākt un beigt ar jautājumiem: Ko otrs cilvēks grib? Ko darīt, lai mēs abi būtu apmierināti?”