Nākotnē plānots nenoteikt trešo invaliditātes grupu
Labklājības ministrija plāno atteikties no invaliditātes iedalījuma trīs grupās, atkarībā no darbaspēju zaudējuma apmēra, nākotnē piešķirot tikai pirmo vai otro invaliditātes grupu. Tas paredzēts ministrijas izstrādātajās pamatnostādnēs invaliditātes un tās izraisīto seku mazināšanas politikai - ilgtermiņa plānošanas dokumentā desmit gadiem, kurā ministrija ietvērusi invaliditātes profilakses un invalīdu sociālās aizsardzības valsts politikas pamatprincipus, mērķus un prioritātes. Lielākajās invalīdu organizācijās Sustento un Apeirons par jauno kārtību diskutēts ar bažām, taču ministrija sola, ka izmaiņas neskars tos cilvēkus, kuriem invaliditātes grupa jau piešķirta. Jaunā kārtība arī nestāšoties spēkā, ja netiks ieviesti invaliditātes novēršanas un mazināšanas pasākumi.
Pašlaik invaliditātes trešo grupu un līdz ar to attiecīgu invaliditātes pensiju piešķir, ja ārstu komisija atzīst, ka cilvēks veselības traucējumu dēļ ir zaudējis 25 procentus darbaspēju, piemēram, diabēta pacientiem, cilvēkiem, kuriem ir sirds vārstuļu protēzes, plaukstai trūkst kāda pirksta. Personām ar smagākām veselības problēmām, kas radījušas procentuāli lielāku darbspēju zudumu, piešķir attiecīgi 2. vai 1. invaliditātes grupu. Pēc Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras datiem, patlaban invaliditātes pensijas saņem 7900 pirmās grupas, 59000 otrās grupas un 35600 trešās grupas invalīdi. Kā skaidro ministrijas Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības departamenta direktores vietniece Sandra Baltiņa, citās Eiropas Savienības valstīs ar tik nelielu darbspēju zudumu kā 25 procenti, invaliditāte vispār netiek piešķirta. "Tā ir grupa, kad cilvēks faktiski var strādāt, bet ir jānodrošina, ka tiek ievērotas viņa īpašās vajadzības, piemēram, nepieciešamība lietot zāles," skaidro Sandra Baltiņa. Tāpēc plānots, ka no 2011. gada invaliditāti noteiks, sākot no darba spēju zaudējuma 50 procentu apmērā. To iedalīs divās grupās. 1. grupa skaitīsies ļoti smaga invaliditāte, kad darba spēju zaudējums būs 75 līdz 100 procenti. Savukārt 2. grupu piešķirs, ja darba spēju zaudējums sastādīs 50 līdz 75 procentus un tā būs smaga invaliditāte. Izņēmums būs cilvēki ar dzirdes traucējumiem, kuriem 2. invaliditātes grupa tikšot piešķirta 45 procentu darba spēju zaudējuma gadījumā.
Apzinoties, ka izmaiņas, lai arī plānotas salīdzinoši tālā nākotnē, var izraisīt satraukumu invalīdu vidū, Sandra Baltiņa uzsver, ka tas neskars cilvēkus, kuriem invaliditāte noteikta līdz jaunās kārtības spēkā stāšanās brīdim. Tā kā viens no pamata nostādņu mērķiem esot invaliditātes profilakse, izmaiņas invaliditātes grupu piešķiršanā nestāšoties spēkā, "ja nesakārtos profilaksi". Pamata nostādnēs paredzēti dažādi pasākumi, piemēram, sagatavot un ieviest jaunus likumus - Rehabilitācijas likumu, Invalīdu Sociālās aizsardzības likumu, Invalīdu Nodarbinātības likumu, lai pilnveidotu medicīnisko rehabilitāciju, attīstītu subsidētās nodarbinātības pasākumus invalīdiem, paredzot ienākuma nodokļa atvieglojumus uzņēmējiem, kuros strādā ne mazāk kā puse invalīdu no kopējā nodarbināto skaita un tamlīdzīgi.
Pēc laikraksta "Diena" materiāliem

Var uzzināt par invalīdu iespējām
Ir ierīkots jauns bezmaksas tālrunis 8002080, pa kuru piezvanot, var saņemt atbildes uz interesējošiem jautājumiem par invalīdu tiesībām un iespējām, informē Labklājības ministrijas Komunikācijas departamenta speciāliste Zane Lielķikute. Pa šo tālruni speciālisti sniegs informāciju par invalīdu izglītības, nodarbinātības, rehabilitācijas un citām iespējām Pa to var zvanīt darbdienās no pulksten 10 līdz 17 Telefona līnija ierīkota par Eiropas Komisijas projekta "Ceļā uz neatkarīgu dzīvi" līdzekļiem, un to realizē Labklājības ministrija sadarbībā ar Invalīdu un viņu draugu apvienību "Apeirons".
(Pēc laikraksta "Kursas laiks" materiāliem)