Apakšizvēlne
Aptauja

Liepājā, renovējot ielas, uz ietvēm tiek iestrādātas reljefās vadlīnijas, kuras paredzētas, lai cilvēkiem ar redzes traucējumiem atvieglotu pārvietošanos:





Lasīt aptaujas rezultātus
Kontakti
Adrese:
Ganību iela 197/205 Liepāja,
LV – 3407

Tālrunis:
+371 63431535,
+371 22007874

Fakss:
+371 63407115

E-pasts:
info@redzigaismu.lv,
liepajas_nb@inbox.lv

kartes attēls Apskatīt kartē

Baneri
22.06.2017 Autors: LNB

11. maijā, pateicoties Liepājas pašvaldības finansējumam projektam „Iedegties cerībā – piedzīvot darbos!”,    sociālā iekļaušanas kursa “Dzīves skola” dalībnieki devās ekskursijā uz Liepājas Biznesa centru, kurš atrodas bijušā gaļas kombināta teritorijā, bet 8. jūnijā uz Grobiņas novadu.
Stāsta Ināra Ozola, projekta dalībniece: “Uzņēmums LSEZ SIA “Pumac Liepaja” 2002. gadā  iegādājās bijušo gaļas pārstrādes kombinātu, kur sākumā darbojās uzņēmuma ražotne no Dānijas. Uzņēmums apsaimnieko teritoriju un to iznomā arī citiem. 
Pašlaik Liepājas Biznesa centrā strādā 17 dažādi uzņēmumi, galvenokārt no Skandināvijas valstīm. Produkcija aptver daudz  nozaru – pārtikas rūpniecību, furnitūras nozari, enerģētikas sektoru, lauksaimniecības, kā arī būvniecības sektoru. Te tiek ražotas Dānijas mazumtirdzniecības veikalu iekārtas, kartona un plastmasas ofisa aprīkojums,  tiek apstrādāts metāls un ražoti teleskopiskie konveijeri, izgatavo modernu ekipējumu ugunsdzēsējiem un ūdenslīdējiem, mikroshēmu paneļus zemūdenēm un citus produktus ar augstu pievienoto vērtību. 
Biznesa centrā ir reālas darba vietas, kur var  pieklājīgi nopelnīt. Te gan vajadzīgi augsti kvalificēti kadri, jo darbs prasa augstu koncentrēšanās spēju. Biznesa centrā šobrīd strādā vairāk nekā 850 darbinieku.
Mūs aizveda uz Karostu, kur Virssardzes ielas rajonā 2015. gadā izveidota  labiekārtota industriāla teritorija. Līdzīga uzņēmējdarbības teritorija ir arī Meldru ielā. Abas teritorijas ir labiekārtotas, lai varētu sākties uzņēmējdarbības attīstība. Jau tūliņ, tūliņ sāksies ražošanas angāru celtniecība.
Pēc tam braucām iepazīt ostu. LSEZ “TERRABALT” SIA nodrošina nepārtrauktu prāmju līniju kustību, apkalpojot kravu-pasažieru prāmjus maršrutā Liepāja - Traveminde Vācijā. No Liepājas līdz Travemindei var nokļūt 26 stundās. Uzņēmumam ir savs specializēts prāmju terminālis, kas piemērots lielgabarīta, smagsvara un cita veida kravu pārkraušanai, pie tā var pietauvoties gan prāmji, gan specializētie sauskravas kuģi. To visu veiksmīgi izmanto daudzie  uzņēmumi no Liepājas Biznesa centra.
Savukārt 8. jūnijā devāmies izzinošā ekskursijā uz  Grobiņu un tās apkaimi.
Biedrības ceļotājus Grobiņā sagaidīja vikingu drānās tērpies ekskursijas vadītājs. Viņš mums pastāstīja, ka apmetne veidojusies Ālandes upes krastos, vietā, kur vikingu kuģi iebraukuši Piemāres ezerā. 9. gadsimtā tur veidojusies un pastāvējusi varenā Seeburg (Jūrpils), kuru apdzīvojuši kurši. Skābaržu meža ielokos jau akmens laikmetā veidojušās apmetnes. Laikā no 7. līdz 11.gs. šeit bijis ievērojams kultūras, tirdzniecības un attīstības centrs, kuru gadsimtu gaitā pārvaldījuši gan kurši, gan skandināvu vikingi. 
Aktīvā tūrisma centra “Kuršu vikingu apmetne” vadītā ekskursija ar liellaivām - dižo “Tontegodi” un vareno “Lagertu” mūsu grupiņai bija emociju pilna. Neviens nebija cerējis uz šādu izbraucienu līdz Grobiņas pilskalnam. Bija arī nedrošie, kuri palika krastā. 
Nākošā apskates vieta bija latviešu izcilās rakstnieces, tulkotājas un domātājas Zentas Mauriņas piemiņas istaba Grobiņā, Lielā ielā 84, kādreizējā doktorāta ēkā, kurā rakstnieces tēvs Roberts Mauriņš strādāja par apriņķa ārstu. Zenta Mauriņa dzimusi 1897. gada 15. decembrī Lejasciemā, mirusi 1978. gada 25. aprīlī Bāzelē, Šveicē. Piecu gadu vecumā meitene saslima ar poliomielītu un zaudēja spēju staigāt, bet tas viņai netraucēja iegūt izcilu izglītību, strādāt par skolotāju, nodarboties ar radošo darbību un apceļot tālas zemes.
Tieši ”Doktorātā” veidojās nākamās rakstnieces personība. Apskatījām dažādus tā laika priekšmetus un fotoattēlus. Goda vietā piemiņas istabā ir klavieres, jo Melānija Mauriņa, Zentas Mauriņas māte, bija izcila pianiste. Arī pati rakstniece bijusi laba mūzikas pazinēja, taču invaliditātes dēļ no klavierspēles mācībām bijusi spiesta atteikties. 
Piemiņas istabā esošās klavieres dāvinājusi Deimantoviču ģimene no Grobiņas. Tās iegādātas no kādas ebreju ģimenes, kas, pārceļoties uz dzīvi Pēterburgā, vēlējās, lai instruments nonāktu saudzīgās rokās. Šis vēlējums piepildījies, jo klavieres kļuvušas par muzejvietas “pērli”. Instrumentam ir ar ziloņkaula plāksnītēm apvilkti taustiņi, turklāt klavieru vākā iestrādāti apliecinājumi, ka tās 1882. gadā izstādēs Krievijā saņēmušas izcilu novērtējumu ar četrām zelta medaļām. 
Apbrīnojām muzeja darbinieces aizrautību un plašās zināšanas.
Tālāk devāmies uz "Jura staļļiem". 1993. gadā, likvidējoties kolhozam, Juris Kalita ar domu biedru grupu sāka veidot jātnieku sporta klubu "Jura staļļi", blakus esošo jaunlopu novietni pārbūvējot par jāšanas manēžu. „Jura staļļos” jāšanas iemaņas apgūst gan pieaugušie, gan bērni. Pabijām stallī, kur zirgi atpūtās pēc sporta nodarbībām un klausījāmies interesantu paša saimnieka stāstījumu.
Gardu maltīti pusdienām mums bija sarūpējusi kafejnīca „Ivetas ķēķis”, kas iekārtota senā kalēju smēdē turpat atpūtas kompleksā "Jura staļļi". Mūsu pusdienu zupa tika gatavota lielā katlā uz ugunskura. 
Tālāk jau devāmies uz atkritumu savākšanas poligonu  "Ķīvītes". Uzzinājām daudz ko interesantu par SIA “Liepājas RAS” apsaimniekoto poligonu "Ķīvītes" Grobiņas novadā un rekultivēto Liepājas pilsētas izgāztuvi "Šķēde". Uzņēmums nodrošina visa Liepājas reģiona atkritumu noglabāšanu, atkritumu priekšapstrādi un biogāzes ieguvi no atkritumiem. 
Pārsteidza, ka teritorijā viss bija tik kārtīgs un tīrs, tur nebija manāmas nekādas smakas. Redzējām kalnu piecstāvu mājas augstumā, kurš veidojies no atkritumiem ilgstošā laikā un atkritumu savākšanas automašīnu svēršanu. Ielūkojāmies uzņēmuma izveidotajā  “Nenovērtēto lietu muzejā”.  Bieži vien starp atkritumiem tiek atrasti interesanti un vēsturiski priekšmeti, kurus apkopo un izstāda administrācijas ēkā. 
Nereti atkritumos nonāk lietas, kuras iznīcināt uzņēmuma darbiniekiem neceļas rokas, skaidroja SIA "Liepājas RAS" vides pārvaldības speciāliste Zane Siksna. Tie tiek izcelti no atkritumu grēdām, rūpīgi spodrināti un saglabāti. Ar interesi aplūkojām ekspozīcijā redzamo vēsturisko vērpjamo ratiņu, pūra lādi, pastalu pāri, 19. gadsimta sieviešu tualetes skapīti, dažādu laiku šujmašīnas, mūzikas instrumentus, elektroierīces un daudzus citus interesantus sava laika sadzīves priekšmetus. Tur varēja aplūkot no atkritumiem izcelto 1960. gadā gleznotu krievu komunistu vadoņa Ļeņina portretu masīvā rāmī.
Pabijām Medzes pagastā Tāšu muižā, kur mūs sagaidīja tās saimnieks, māksliniecisko mēbeļu galdnieks un celtniecības arheologs, Juris Zviedrāns. 
Telses (Telsen) muižas vārds rakstītajos avotos pirmo reizi pieminēts 1501. gadā. No 1641. g. līdz 19. gs. vidum muiža piederēja fon Korfu dzimtai, un šajā laikā tapusi muižas centra apbūve. No 2000. gada kompleksa ēkās tiek veikti konservācijas un restaurācijas darbi, ko veic nomnieki sadarbībā ar biedrību „Tāšu muiža”. Tāšu muiža ir valsts nozīmes kultūras piemineklis, tādēļ uzmanība tiek pievērsta pat vissīkākajai niansei un izmantoti dabīgie celtniecības un apdares materiāli. 
Muižas apsaimniekotāji Kristīne Veinberga un Juris Zviedrāns saka: "Visu atstājam tādu, kāds tas ir, tik vecu, cik tas ir. Tieši tāpēc jau visiem tas patīk. Tad var just, ka tā māja ir sena.” Piemēram, muižas ieejas halles grīda restaurēta divas vasaras, tagad tā neizskatās, bet visas flīzes, kas bija sadrupušas, tika saliktas atpakaļ pa gabaliņiem. Visu nevar tā vienkārši ņemt un taisīt. Jāveic restaurācija pēc apraksta, arī meistariem jābūt sertificētiem. Līdz ar to viss darbu process ir mierīgs un lēns.
Esam vienisprātis, ka šādas izzinošas ekskursijas rada labāku priekšstatu par Liepājas attīstību, gan Liepājas tuvāko apkārtni.” 


JAUNĀKIE PROJEKTI
NODERĪGAS SAITES


Šī mājas lapa ir veidota ar Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas finansiālu atbalstu EEZ finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta ietvaros
un ar Latvijas valsts finansiālu atbalstu no Sabiedrības integrācijas fonda. Par mājas lapas saturu atbild Liepājas Neredzīgo biedrība.