Apakšizvēlne
Aptauja

Liepājā, renovējot ielas, uz ietvēm tiek iestrādātas reljefās vadlīnijas, kuras paredzētas, lai cilvēkiem ar redzes traucējumiem atvieglotu pārvietošanos:





Lasīt aptaujas rezultātus
Kontakti
Adrese:
Ganību iela 197/205 Liepāja,
LV – 3407

Tālrunis:
+371 63431535,
+371 22007874

Fakss:
+371 63407115

E-pasts:
info@redzigaismu.lv,
liepajas_nb@inbox.lv

kartes attēls Apskatīt kartē

Baneri
16.06.2016 Autors: LNB

Mācītājs Voldemārs Zveja
“UZTICĒŠANĀS SLIMĪBĀS”
(1.turpinājums)
 
Kāpēc ticīgie cieš?
Šis jautājums daudzus mulsina. Dievs ir absolūti suverēns, un mēs visā pilnībā Viņa rīcību nekad neizpratīsim. Ciešanu jēgu neviens pilnībā nevar izskaidrot. Ir lietas un notikumi mūsu dzīvē, kurus Dievs tur apslēptus un neatklāj. Mums jāgaida, kad šī dzīves migla klīdīs, tad lietas, kas mums tagad grūtas, mūžībā mums būs saprotamas. Gribu jums kaut daļēji paskaidrot ciešanu jēgu un iemeslus. Kā pirmo mēs jau aplūkojām (skat.iepriekšējā izdevumā): 
1. Grēku sekas. Domāju šai aspektā mums jautājumiem nevajadzētu būt. Ticības pārbaudīšana. Bībele Ījabu, šo visvairāk bēdu piemeklēto ticības vīru, apzīmē par taisnu. Arī velns to visu zināja, tāpēc gāja pie Dieva dabūt atļauju, lai pārbaudītu vai Ījaba ticība izturēs lielos pārbaudījumus, un Dievs to arī pieļāva. Tomēr Ījabs visos šajos pārbaudījumos neapgrēkojās. „Bet viņš tai sacīja: „Tava runa ir gluži tāda kā nelgu sievu runas! Ja mēs esam no Dieva labu saņēmuši, kā tad lai mēs arī nesaņemam ļaunu?” Visos šais piemeklējumos Ījabs ar savām lūpām tomēr nenogrēkojās.” (Ījaba 2:10).
2. Kausēšana jeb dzidrināšana. Esmu lasījis par sudraba kausēšanu. Meistars liek nepārtraukti klāt kurināmo un izdedžus, sārmus ņem nost tik ilgi, kamēr šķidrajā masā parādās paša meistara attēls. Tad karsēšana tiek pārtraukta. Šis princips darbojas arī dzīvē. Ja stiklu no vienas puses pārklāj ar sudrabu, veidojas spogulis. Jaunajā derībā mēs bieži atrodam rakstu vietas, kur mūsu lielais Meistars mūs kausē ar vienu mērķi - lai mūsos saskatītu Savu atspulgu, jo māceklim tikai tad ir gana, kad viņš kļūst kā viņa Meistars!
3. Apgraizīšana! Jāņa evaņģēlijā kristietis ir salīdzināts ar vīna koka zaru. Lai nestu vairāk augļus, dārznieks ik pa laikam nederīgos zarus noņem, bet auglīgos apgraiza, lai tie nestu vairāk augļus. Daudzi neprašas šo apgraizīšanu uzskata par Dieva sodu, jo tā ir arī sāpīga! Tāpēc mums ir jāizšķir, kur ir apgraizīšana un kur Dieva sods.
4. Dieva pārmācība – rīkste. Apustulis Pāvils ir minējis nepārprotamu iemeslu mūsu pārmācībai: „Ņemiet vērā To, kas panesis tādu pārestību no grēciniekiem, lai jūs nepiekūstat, savās dvēselēs pagurdami.” (Eb.12:3) Man kāds reiz uzdeva jautājumu: „Kā tas nākas, mācītāj, ka Dievs jūs šad tad sāpīgi piemeklē?” Atbilde bija pavisam īsa: „Tāpēc, ka Viņš mani ļoti, ļoti mīl!” 
Arī šajā aspektā mums jāizšķir pārmācība, kuru Dievs pielieto pie tiem, kurus Viņš mīl, un pie tiem, kuri krāj grēku uz grēka un saņem pelnīto sodu. Jānis savā atklāsmē Tiatīras draudzei pavēsta: „Tad jūdi sacīja: „Četrdesmit sešus gadus šis Templis ir taisīts, un Tu to gribi uzcelt trijās dienās?” Bet Viņš runāja par Savas miesas templi. Kad nu Viņš bija uzcēlies no miroņiem, Viņa mācekļi atcerējās, ka Viņš to bija sacījis, un sāka ticēt rakstiem un vārdiem, ko Jēzus bija runājis. Viņam Pashā svētkos Jeruzalemē esot, daudzi sāka ticēt Viņa Vārdam, redzēdami zīmes, ko Viņš darīja.” (Jņ.ev.2:20-23). Dievs ļoti daudzus par viņas netiklības grēkiem šodien met slimības gultā – ne jau sātans! Kā jau minēju, to apliecina neārstējamais AIDS!
5. Dieva pagodināšana. Mēs lasām: „Jēzus, to dzirdējis, sacīja: „Šī slimība nav uz nāvi, bet Dievam par godu, lai Dieva Dēls ar to tiktu pagodināts.” (Jņ.11:4). Lācara uzmodināšana no kapa izsauca dubultu reakciju. Daudzi sāka Jēzum ticēt, bet daudzi, rakstu mācītāji un farizeji, meklēja Jēzu par šo brīnuma darbu nonāvēt. Šis gadījums spilgti parāda kristiešu pienākumus. Akmeni no kapa jau Jēzus pats varēja ar vienu rokas mājienu novelt, bet Viņš to nedarīja. Viņš sacīja Saviem mācekļiem: „Noveliet akmeni!” To ko var darīt cilvēks, Dievs nedara! Jēzus Lācaru uzmodināja teikdams: „Lācar, nāc ārā!” Tas nozīmē, ka arī mēs, mācekļi,  dzīvību nevienam iedot nevaram. To var vienīgi Dievs! Zīmīgi, ka Dievu var pagodināt tieši slimi, vāji cilvēki. 19.gs. dzīvoja kāda pilnīgi akla sieviete, kura ir sacerējusi ļoti daudzas skaistas, garīgas dziesmas, kuras mēs ar prieku vēl šodien dziedam. Sēžot pie loga un dzirdot soļus, ejot garām viņas mājai, tapa dziesma: „Neej garām dārgais Jēzu!” Vai atkal: „Ak, kāds patiess draugs ir Jēzus!” Viņas vārds ir Fanija Krosbī. Arī mūsu dienās akli, slimi cilvēki dara brīnišķīgus Dieva darbus!
6. Bremzes. Vai varat iedomāties transporta līdzekli bez bremzēm? Arī dzīvē Dievs ļoti bieži aptur mūsu amoka skrējienu, pielietojot „bremzes”, citādi mēs iegāztos grēka bezdibenī. Bieži Viņš cilvēku aptur, ieliekot uz laiku slimības gultā, lai mēs beigtu aizbildināties: „Man jāsteidzas, nav laika!” Slimības gultā Dievs dod mums laiku pārdomām un pret mūsu gribu pielieto Savu gribu un metodes. Vai mēs to saprotam un pieņemam no Viņa rokas?
7. Sātans kā tiesas izpildītājs. Kā jau jūs to zināt, ja tiesa vainīgam piespiež kādu soda mēru, tad nāk tiesas izpildītājs un piespriesto sodu vai zaudējumu piedzen. Gluži tā rīkojas arī Lielais Dievs. To sodu, ko cilvēkam uzlicis, Viņš bieži atļauj sātanam no mums piedzīt. Mums jāņem vērā, ka sātans var darboties pie cilvēka tikai tik ilgi, cik Dievs viņam to atļauj. Tā tas bija arī pie Ījaba. 
Mums jāņem vērā viena liela Dieva likumība - ne Dievs, ne sātans nevar cilvēkā ieiet, ja cilvēks viņiem nedod vietu. Ne velti apustulis saka: „….un nedodiet vietu velnam!” Arī par Jēzu Jānis raksta: „Bet cik Viņu uzņēma, tiem Viņš deva varu kļūt par Dieva bērniem, tiem, kas tic Viņa Vārdam.” (Jņ.1:12). 
Tagad atgriezīsimies vēlreiz pie jautājuma par ciešanām. Pravietis saka: „Bēdas tam, kam nesaskaņas ar savu radītāju, lauskai starp māla trauku lauskām! Vai tad māls var sacīt savam veidotājam: ko tu te dari? – jeb vai tas darbs, ko tu dari, tev sacīs: tev jau nav roku?” (Jes.45:9). Mēs, cilvēki, Lielā Padomnieka,  Meistara rokās esam tikai mālu pika. Veidošanas procesā mums nav nekāda cita iespēja, kā vien pakļauties. To pašu arī apustulis Pāvils raksta romiešiem: „Cilvēka bērns! Kas tu tāds esi, ka gribi ar Dievu tiesāties? Vai gan veidojums drīkst teikt savam veidotājam: kāpēc tu mani tādu esi radījis?” (Rom.9:20). Vai tas nav gaužām smieklīgi, ka māla pika grib tiesāties ar podnieka meistaru? Tā jau ir liela Dieva žēlastība, ka neizdevušos trauku Meistars neatmet, bet samīca un vēlreiz liek uz ripas, lai veidotu trauku godam! Neaizmirsīsim, ka mēs esam un paliekam līdz savas dzīves galam Meistara rokās tikai māla pika, un pateiksimies par pūlēm, kuras Viņš pielieto mūsu veidošanai!
Vēl daži vārdi par kristieti un veselību. „Tāpēc ka viņš karsti ilgojās pēc jums visiem un bija nobēdājies par to, ka jūs bijāt dzirdējuši par viņa slimību. Patiesi, viņš bija slims, tuvu nāvei. Bet Dievs viņu ir žēlojis, un ne vien viņu, bet arī mani, lai man nebūtu bēdas uz bēdām. Un es viņu steidzīgi sūtu, lai jūs, viņu ieraudzījuši, atkal priecātos, un arī man būtu mazāk bēdu. Uzņemiet viņu iekš Tā Kunga ar visu prieku un vērtējiet augsti tādus vīrus, jo Kristus darba dēļ viņš bija tuvu nāvei, dzīvību ķīlā likdams, lai aizpildītu iztrūkumu jūsu kalpošanā manis labā.” (Fil.2:26-30). 
Šis Eprofrolits tiešām bija Dieva vīrs, un tomēr nonāca slimības gultā. Varētu jautāt, kāpēc Pāvils viņu neizdziedināja? Arī pats Pāvils bija slims un trīs reizes sirsnīgi lūdza dziedināšanu, bet nesaņēma. Te var minēt vēl kādu slimības cēloni - „Lai es nepaaugstinātos īpašo atklāsmju dēļ, man ir dots dzelonis miesā, sātana eņģelis, lai tas sistu mani, ka netopu iedomīgs. Tādēļ es To Kungu trīs reizes esmu lūdzis, lai tas no manis atkāptos. Un Viņš ir sacījis: „Tev pietiek ar Manu žēlastību; jo Mans spēks nespēkā varens parādās.” Tad nu daudz labāk lielīšos ar savu nespēku pārestībās, bēdās, vajāšanās un bailēs Kristus dēļ. Jo, kad esmu nespēcīgs, tad esmu spēcīgs.” (2.Kor.12:7-10). Tas ir tas, no kā mūs brīdina apustulis: „Lepniem Dievs turas pretī, bet pazemīgiem dod žēlastību.” 
Ļoti skaistus un pamācošus vārdus saka apustulis Jēkabs: „Ja kāds starp jums ir cietējs, lai viņš lūdz Dievu; ja kādam ir priecīgs prāts, lai viņš dzied slavas dziesmas.” (Jēk.5:13). Slimībā nevajadzētu apskriet visus iespējamos ārstus un dziedniekus, bet lūgšanā griezties pie Tā Kunga. 
Vēl ļoti pārmetošus vārdus saka pravietis Jesaja: „Bēdās viņi Tevi, Kungs, meklēja; kad Tu viņus piemeklēji, viņi skaitīja steidzīgi lūgšanas.” (Jes.26:16). Tas ir gaužām nožēlojami, ja mēs To Kungu meklējam un pielūdzam tikai bēdu un piemeklējuma stundās! Kad viss mūsu dzīvē iet gludi un saulaini, tad arī visbiežāk Dievu aizmirstam. Visos šajos augšminētos procesos grūtības sagādā tas apstāklis, ka visi šie piemeklējumi ir vienlīdz sāpīgi, un tas savukārt rada grūtības vienu no otra atšķirt un pareizi traktēt. 
(turpinājums sekos) 


JAUNĀKIE PROJEKTI
NODERĪGAS SAITES


Šī mājas lapa ir veidota ar Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas finansiālu atbalstu EEZ finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta ietvaros
un ar Latvijas valsts finansiālu atbalstu no Sabiedrības integrācijas fonda. Par mājas lapas saturu atbild Liepājas Neredzīgo biedrība.