Apakšizvēlne
Aptauja

Liepājā, renovējot ielas, uz ietvēm tiek iestrādātas reljefās vadlīnijas, kuras paredzētas, lai cilvēkiem ar redzes traucējumiem atvieglotu pārvietošanos:





Lasīt aptaujas rezultātus
Kontakti
Adrese:
Ganību iela 197/205 Liepāja,
LV – 3407

Tālrunis:
+371 63431535,
+371 22007874

Fakss:
+371 63407115

E-pasts:
info@redzigaismu.lv,
liepajas_nb@inbox.lv

kartes attēls Apskatīt kartē

Baneri
19.06.2015 Autors: LNB


Pieredzes apmaiņas brauciens uz Igauniju

No 19. līdz 22.maijam deviņi Liepājas Neredzīgo biedrības darbinieki un brīvprātīgā darba veicēji, EEZ projekta „Pilnveidojot sevi sabiedrībai” ietvaros, viesojās Igaunijā. Brauciena mērķis bija apmeklēt divas lielākās Igaunijas pilsētas – Tallinu un Tartu. Pateicoties kaimiņvalsts kolēģu atsaucībai un mūsu kolēģa Vernera Šteinberga cītīgi saplānotajai darba kārtībai, 19.maija rītā ar biedrības busiņu devāmies ceļā. 
Ceļā iegriezāmies Staicelē, lai aplūkotu atbilstoši universālā dizaina principiem izveidoto sporta laukumu, kurā ar sportu var nodarboties arī  cilvēki ar invaliditāti. Piestājām aplūkot 6 metrus augsto un vairākus desmitus metrus plato gleznaino Keilas ūdenskritumu un vēlā vakara stundā sasniedzām Igaunijas galvaspilsētu Tallinu. 
20.maija rītā apmeklējām sociālo uzņēmumu „Hariner”, kur ražo dažādas saimniecībai noderīgas birstes un korķīšus majonēzes un kečupa pudelēm, apstrādā kartonu. Produkcija tiek pārdota gan Igaunijā, gan Lietuvā un Latvijā. Uzņēmumā strādā vairāk nekā 28 darbinieki, no tiem apmēram 70% ir cilvēki ar redzes invaliditāti, bet pārējie ar citiem funkcionāliem traucējumiem. Ikviens darbinieks strādā ceturdaļslodzi, bet, ja jāizpilda lielāks pasūtījums, arī darba laiks ir ilgāks. 
Nākamā tikšanās notika Ziemeļigaunijas Neredzīgo asociācijā, kur tikāmies ar asociācijas vadītāju un viņas palīdzi. Viņas stāstīja par asociācijas darbu, par piedāvātajiem sociālajiem pakalpojumiem, par cilvēkiem ar redzes invaliditāti aktuāliem jautājumiem, kuri tiek risināti valstiskā līmenī. Līdzīgi kā mūsu organizācijā, arī igauņi raksta projektus, lai piesaistītu Eiropas naudiņas iecerēto aktivitāšu nodrošināšanai. Asociācija jau 15 gadus izdod savu žurnālu. Organizācija izveidojusi „Tumšo virtuvi”, kurā ēdiens tiek gatavots un baudīts pilnīgā tumsā, bet 15 gadus pie asociācijas darbojas masāžas skola, un cilvēki ar invaliditāti var apgūt masiera arodu. Noslēgumā arī mēs izbaudījām masāžas procedūru, kuru veica neredzīgi masieri.
Pēcpusdienā viesojāmies vājredzīgu un vājdzirdīgu bērnu rehabilitācijas centrā – skolā (ir arī bērnudārzs), kura darbojas no 1994.gada. Tajā no pirmdienas līdz piektdienai bērni gan mācās, gan paliek pa nakti. Skolā darbojas 1. līdz 9. klase,  bērni ar redzes problēmām mācās vienu gadu ilgāk. Iestāde veiksmīgi sadarbojas ar partneriem no Somijas un ASV, kā arī raksta un realizē vietēja mēroga projektus. Skola darbojas arī kā sociālās rehabilitācijas organizācija, un valsts no viņiem iepērk sociālās rehabilitācijas pakalpojumus gan bērniem, gan pieaugušajiem ar redzes un dzirdes problēmām. Valsts apmaksā arī surdotulku.
Pašā vakarā apmeklējām pilnā plaukumā ziedošo Tallinas Botānisko dārzu un uzbraucām Televīzijas tornī, lai no augstuma paraudzītos uz pilsētu, un tad ceļš uz Tartu. 
Rīts iesākās ar viesošanos Tartu pilsētas domes Sociālās labklājības departamentā, kur iepazināmies ar tā darbu un uzzinājām, kādus sociālos pakalpojumus pašvaldība nodrošina cilvēkiem ar invaliditāti, kā tiek risināti dažādi sociālie jautājumi. Pašvaldības pārstāvis pastāstīja, ka valsts ir tā, kas izstrādā noteikumus, kādā veidā atbalsts cilvēkiem ar invaliditāti tiks sniegts. Sociālās apdrošināšanas komisija ir tā, kas strādā ar sociāliem pabalstiem, pensijām un atbild arī par sociālo rehabilitāciju. Pašvaldība sniedz sociālo atbalstu vietējai sabiedrībai, atbalsta dažādas nevalstiskās organizācijas. Pašvaldībā darbojas konsultants, kurš konsultē cilvēkus ar invaliditāti. 
Tartu pavisam kopā ir 25 nevalstiskās organizācijas, un katrai organizācijai par katru savu biedru gadā ir iespējas saņemt 14 euro lielu līdzfinansējumu. Nevalstiskām organizācijām, tāpat kā tas ir arī pie mums, ir iespēja piedalīties pašvaldības izsludinātajos projektu konkursos un saņemt līdzfinansējumu uz trīs gadiem. Tas, mūsuprāt, ir tas stabilais pamats uz kā vispār nevalstiskā organizācija var pastāvēt. 
Vēlāk kopā ar Tartu pilsētas domes Sociālās labklājības departamenta pārstāvi devāmies uz Tartu  Dienas centru cilvēkiem ar garīgās attīstības traucējumiem. Dienas centrs pieder pašvaldībai, un finansējumu tas saņem gan no valsts, gan pašvaldības. Centru apmeklē vairāk nekā 150 cilvēki gan ar garīgās attīstības traucējumiem, gan cita veida saslimšanām. Notiek dažāda veida nodarbības – darbs ar koku, rokdarbi, darbs virtuvē, var apmeklēt pirti. Cilvēki nodarbībās gūst dažādas praktiskas iemaņas, kuras ir veiksmīgs pamats arī tam, lai cilvēks ar invaliditāti, atbilstoši savām spējām, varētu atgriezties darba tirgū. Centrā darbojas virtuve, kurā tiek gatavotas pusdienas gan pašiem centra apmeklētājiem, gan nogādāšanai uz veco ļaužu namiem Tartu. Dienā vidēji tiek sagatavotas 150 porcijas, arī šeit dažiem cilvēkiem ar invaliditāti ir darbiņš.
Nākamais pieturas punkts bija Igaunijas Neredzīgo sporta asociācija. Tās vadītājs iepazīstināja mūs ar organizācijas darbu, uzzinājām visu par dažādiem sporta veidiem, kuros ir iespēja piedalīties cilvēkiem ar redzes traucējumiem - vieglatlētika, peldēšana, šaušana ar lāzeršauteni, galda teniss neredzīgajiem. Katru gadu Igaunijā norisinās sporta čempionāti galda spēlēs. 
Apmeklējām Tartu reģiona neredzīgo biedrību un sociālo uzņēmumu, kurā strādā 23 cilvēki, visi ar redzes invaliditāti, un tajā ražo ielu tīrīšanas mašīnu un kājslauķu birstes, kā arī veic dažādus pakošanas darbus. Produkcijas noietu tirgus ir Somija, Igaunija, Latvija un Norvēģija. Darbs galvenokārt tiek nodrošināts saņemot jaunu pasūtījumu. 
Savukārt Neredzīgo biedrībā apskatījām sociālās rehabilitācijas vajadzībām iekārtotās datorapmācības un rokdarbu nodarbību telpas. Biedrībā darbojas sieviešu un vīriešu estrādes ansamblis, ir pūtēju orķestris, notiek galda spēļu un cita veida turnīri. 
Noslēgumā neliela izklaide Tartu AHHAA Zinātnes centrā, tad vakara noslēgums – redzētā un dzirdētā apspriešana, un klāt nākamās dienas rīts ar mājupceļu.
 
Savos iespaidos dalās Māris Ceirulis: „Mums bija lieliska izdevība redzēt, kā strādā kaimiņu kolēģi. Jāteic, mūs vieno ļoti daudz kopīgas problēmas, arī vajadzības cilvēkiem ar invaliditāti, neredzīgiem, vājredzīgiem ir diezgan līdzīgas. Nepieciešams praktisks atbalsts, asistenti, dienas centri, nodarbinātības iespējas, vides pieejamības nodrošināšana. 
Igaunijā ar vides pieejamību ir daudz švakāk nekā Liepājā. Vadlīniju sistēmas nav, marķējumu nav. Bet pozitīvi bija tas, ka Tartu sabiedriskā transporta pieturvietās uzstādīti vizuālie tablo, kuru neredzīgais, protams, neredz, bet, nospiežot pogu, tas igauniski pavēsta par nākamā maršruta autobusa pienākšanu. Arī mums ir doma, ja izdosies piesaistīt Eiropas naudu, tādus ieviest mūsu pilsētā.
Ļoti krasi varējām saskatīt atšķirību Ziemeļigaunijas un Dienvidigaunijas neredzīgo biedrību darbībā. Cik atšķirīgas pieejas un risinājumi! Problēmas vienas un tās pašas, bet viss ļoti atkarīgs no komandas, no tiem, kuri risina šos jautājumus.
Ziemeļigaunijas neredzīgo biedrībā bija tiešām aktīvi un enerģijas pilni cilvēki. Varējām priecāties par to, ka viņi līdzīgi kā mēs, nepārtraukti cīnās, nenolaižot rokas. Dienvidigaunijas neredzīgo biedrībā bija jūtama stagnācija, padomju mantojums un nekāda liela iniciatīva nebija jūtama. Bija mulsuma brīdis, kad jautājām, vai darbojas kādi rokdarbu vai citi pulciņi, vai cilvēki nāk uz biedrību un darbojas? Biedrības vadītāja atteica, kāpēc viņiem būtu jānāk šeit, lai dodas uz pilsētu - tur ir visi pulciņi, lai iet un darbojas. Pasmaidījām, tas tā interesanti bija. 
Ražošana neredzīgo biedrību sistēmā saglabājusies no padomju laikiem. Ir gan roku darbs, gan automāti. Igaunijā neredzīgo cilvēku vidū ļoti populāra ir masiera profesija. Arī mūsu ciemošanās brīdī Ziemeļigaunijas neredzīgo biedrībā notika septiņu vājredzīgu un neredzīgu cilvēku apmācība. Mums bija iespēja pārbaudīt, vai viņi tiešām mācās un kaut ko prot, varējām iedot savas muguras pamasēt, tas mums tika pasniegts kā dāvana. 
Šāda pieredze ir ļoti noderīga, mēs atkal varam secināt, ko paši darām pareizi un ko vajadzētu darīt savādāk. Ir labi, ja ir stabils finansējums un budžets, tur darbība ir nedaudz rutinēta, bet kur ir nemitīgi jācīnās, tur, man šķiet, viss notiek kaut kā aktīvāk. Es neteiktu, ka ir ļoti patīkami nemitīgi cīnīties un domāt, kur dabūt to, vai kā izdarīt tās un citas labās lietas. Bet no otras puses, tas palīdz uzturēt formu. Gluži kā sportistam, ja viņš nemitīgi netrenējas, tad viņš vairs nav formā un nevar sasniegt labus rezultātus. Arī mums visu laiku jābūt formā.” 


JAUNĀKIE PROJEKTI
NODERĪGAS SAITES


Šī mājas lapa ir veidota ar Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas finansiālu atbalstu EEZ finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta ietvaros
un ar Latvijas valsts finansiālu atbalstu no Sabiedrības integrācijas fonda. Par mājas lapas saturu atbild Liepājas Neredzīgo biedrība.