Apakšizvēlne
Aptauja

Liepājā, renovējot ielas, uz ietvēm tiek iestrādātas reljefās vadlīnijas, kuras paredzētas, lai cilvēkiem ar redzes traucējumiem atvieglotu pārvietošanos:





Lasīt aptaujas rezultātus
Kontakti
Adrese:
Ganību iela 197/205 Liepāja,
LV – 3407

Tālrunis:
+371 63431535,
+371 22007874

Fakss:
+371 63407115

E-pasts:
info@redzigaismu.lv,
liepajas_nb@inbox.lv

kartes attēls Apskatīt kartē

Baneri
19.06.2015 Autors: LNB

15. maijā Neredzīgo sporta klubs „Ezerkrasts”, Veselības mēneša ietvaros, Rožu laukumā rīkoja pasākumu „Sajūti nezināmo, saredzi neredzamo”. Liepājniekiem bija iespēja piedalīties dažādās sporta aktivitātēs – uzspēlēt šahu, dambreti, dartu. Daudz interesentu bija šautriņu mešanai, liela rosība valdīja pie dambretes galda. Iepazīstinājām arī ar tehniskajiem palīglīdzekļiem. 
Maijā Tartu Igaunijā notika Starptautiskais Baltijas valstu neredzīgo biedrību māksliniecisko kolektīvu un individuālo izpildītāju mūzikas festivāls – konkurss „Baltijas Vilnis”, kurā piedalījās arī mūsu biedrības pārstāvis Aleksandrs Ļebedevs ar ansambli. Viņi konkursā ieguva balvu kā labākie instrumentālisti. 
 
29. maijā biedrības biedri devās ekskursijā uz Šokolādes muzeju un Stūra māju Rīgā. 
Stāsta Artūrs Līvmanis: 
„Pirmais no apskates objektiem bija bijusī čekas māja Stabu ielā, tautā saukta par Stūra māju. Ēka būvēta 1912. gadā kā īres nams ar dzīvokļiem, biroja telpām un veikaliem. Tai ir 6 stāvi un pagrabstāvs. Ēkas projektējis Aleksandrs Vanags, talantīgs latviešu arhitekts, kurš aktīvi strādāja 20. gadsimta sākumā. 15 gadu laikā pēc viņa projektiem Rīgā tapuši vairāk nekā 60 nami. Vairāk nekā 20 nami uzcelti Rīgas centrālajā daļā. Sākotnēji Stabu ielas nams bija pazīstams kā Teterāns. Teteris bija nama pirmā namīpašnieka uzvārds. 
1919. gadā, kad risinājās Latvijas neatkarības cīņas, un valsts lielāko teritoriju bija ieņēmuši komunistu spēki ar Pēteri Stučku priekšgalā, šajā ēkā izvietoja iestādi, ko sauca par revolucionāro tribunālu. Tā bija represīva struktūra, kas vajāja padomju varas pretiniekus, tos, kuri pretojās komunistu režīmam un tos, kuri tika turēti aizdomās. Starp aizdomās turamajiem bija pats ēkas autors Aleksandrs Vanags. Vajāšanas iemesls bija viņa piederība turīgajai vidusšķirai jeb buržuāzijai, kā teica padomju varas laikos. 1919. gada martā Aleksandram Vanagam tika izpildīts nāves sods Rīgas centrālcietumā. 
1920. gadā, neatkarības cīņām beidzoties, ēku iegādājās Latvijas valsts, un tajā iekārtoja Iekšlietu ministriju un Statistikas pārvaldi. Iekšlietu ministrijas pakļautībā bija Latvijas robežsardze, līdz 1940. gada 17. jūnijam, kad Latvijā ienāca padomju karaspēks un to okupēja.
Dodoties ekskursijā pa ēku gida pavadībā, nonācām čekas iekšējā izmeklēšanas cietumā. Šis cietums bija pirmstiesas cietums, kurā tika turēti cilvēki izmeklēšanas laikā. Ejot cauri drūmajiem koridoriem, rodas sajūta, ka tu esi viens no cilvēkiem, kuri tiek vesti uz pratināšanu. 
Otra alternatīva - ēkā darbojās arī lifti, ar kuriem nogādāja ieslodzītos uz pratināšanu. Čeka gādāja par to, lai ieslodzītie mazāk zina viens par otru, un, lai ieslodzītie nevarētu sazināties savā starpā, tie uz pratināšanām tika vesti pa vienam. Čeka parasti cilvēkus arestēja nakts laikā, lai tie nevarētu aizbēgt. Bet, ja čekai radās aizdomas, ka cilvēks var izrādīt pretestību, tad viņu arestēja darba vietā vai mācību iestādē. 
Tālākais notika pēc sekojošas shēmas - arestēto cilvēku ar autotransportu nogādāja Stūra mājā, ar mašīnu iebraucot mājas iekšpagalmā. Arestēto pēc tam nogādāja čekas reģistratūrā, kur viņu piereģistrēja. Pēc tam notika tā saucamā pārmeklēšana - ieslodzītajam atņēma visu, sākot ar pulksteni, beidzot ar kurpju auklām. Tā sākās pazemošana, kas turpinājās visu ieslodzījuma laiku. Jāpiebilst, ka ar garu nazi čekists no apģērba izgrieza pogas un rāvējslēdzēju. Cilvēkiem atņēma visu, lai viņi nevarētu aizbēgt vai izdarīt pašnāvību. 
Pirms Otrā pasaules kara notika ieslodzīto fotografēšana, savukārt pēc Otrā pasaules kara fotografēšana nenotika, jo trūka finanšu līdzekļu. Tā atsākās tikai 1950. gadā. 
Ieslodzīto dienas režīms bija šāds - pulksten sešos jāceļas un jāiet uz tualeti jeb spaini, kas atradās kamerā pie sienas. Dienas laikā varēja klusām sarunāties, gulēt nebija atļauts, ja vien to nebija atļāvis ārsts. Ieejot šādā kamerā, pārņem jocīgas sajūtas - ja kameras sienas mācētu runāt, ko viņas man pastāstītu par čekas zvērībām un par tiem cilvēkiem, kuri ir šeit mocīti un pazemoti. Bez tam kamerā visu diennakti dega ļoti spilgta gaisma, un ieslodzītie nedrīkstēja aizsegt savas sejas ne ar apģērbu, ne ar ko citu. Ja sargs to pamanīja, tad viņš nāca kamerā un ar sitienu atgādināja, ka tas ir aizliegts. 
Pēc Otrā pasaules kara, kad bija vislielākais ieslodzīto skaits, čeka nolēma izbūvēt pastaigas laukumu ar starpsienu, paredzētu divām ieslodzīto grupām. Ieslodzītajiem bija iespēja tikt pastaigu laukumā reizi 10 dienās, un tas bija apmēram uz 20 minūtēm, retos gadījumos uz 30 minūtēm. Virtuve atradās ēkas pagrabā. Ieslodzītiem ēst deva trīs reizes dienā - brokastīs deva zemas kvalitātes maizi kopā ar tējas imitāciju, pusdienās zupu, kas bija pašķidra un ļoti sāļa, pie pusdienām nevarēja dabūt neko padzerties, tāpēc cilvēki pēc tam mocījās ar slāpēm un to nācās paciest līdz vakariņām, kad deva tādu pat tējas vai kafijas imitāciju kā brokastīs. 
Ieslodzītie Stūra mājā tika turēti no viena mēneša līdz trim, ilgākais – pusgadu, bet tas bija pilnīgi pietiekami, lai sāktos nopietnas veselības problēmas. Pārtikas paciņas ieslodzītajiem bija atļauts pienest. Galvenais paciņu saturs bija sīpoli un ķiploki. Tajos bija vitamīni, kas palīdzēja ieslodzītiem izturēt. 
1941. gada jūnijā Vācija uzbruka padomju savienībai, un līdz ar to Baltijas valstīm. Padomju karaspēkam steigā atkāpjoties, līdzi atkāpās arī čekisti. Tie bēga tik steidzīgi, ka nepaņēma neko no saviem arhīviem, tie palika Rīgā. Vācu laikā šajā ēkā bija dažādas iestādes, saistītas ar Latvijas Iekšlietu pārvaldi, bet cilvēki tur sākotnēji pret čekas atstātiem dokumentiem izturējās ļoti nevērīgi, tos izmetot pa logu ēkas iekšpagalmā. Tā tas notika no 1941. gada jūlija līdz pat augustam. Tikai gada nogalē skolotājs Jūlijs Bračs sāka čekas dokumentu izpēti.
 Jūlijs Bračs izveidoja organizāciju „Nacionālā sardze”. Tajā darbojās lielākoties jaunieši, kuri nāca vakaros un šķiroja dokumentus, kurus pēc tam nodeva Statistikas pārvaldei, un tā izveidoja čekas upuru kartotēku. Organizācija sākotnēji nebija oficiāli reģistrēta, līdz ar to viņu aktivitātes vāciešos izraisīja aizdomas. 1943. gadā organizācijas līderis tika arestēts. 
Pēc Stūra mājas apskates mūsu grupa devās maltītē uz “Lido”. 
Pēc pusdienām kā saldais ēdiens sekoja nākamais apskates objekts – „Šokolādes muzejs”, kas atrodas fabrikas „Laima” teritorijā. Šokolādes fabrika „Laima” dibināta 1870. gadā kā saldumu un konfekšu ražotājs. Ieejot muzejā, jau uzreiz varēja just, kur esi nonācis, jo ēkā mūs visus apņēma salda šokolādes smarža. 
Šokolādi sākuši iegūt indiāņi, jo tā viņiem devusi enerģiju un spēku, kad bija jāiet kaujās. Mums muzejā pastāstīja par šokolādes tapšanas procesu, varējām aplūkot kakao augli un kakao pupiņu, kas atšķiras no kafijas pupiņas ar to, ka ir nedaudz garāka. Kakao pupiņu iegūšana kļūstot arvien grūtāka, un līdz ar to šokolāde nākotnē kļūs dārgāka. Mums parādīja divas īsfilmas par šokolādes ražošanu. Dodoties prom, katrs saņēmām šokolādes tāfelīti ar uzrakstu, kuru paši izvēlējāmies.”
 
Jau ceturto mēnesi Liepājas Neredzīgo biedrībā norisinās Liepājas pilsētas domes finansēts projekts „Laiks dzīvot vērtīgāk un drošāk”, kura ietvaros biedrībā notiek nodarbības - galda spēles, klūdziņu pīšana, orientēšanās apmācības, datorapmācības un tehnisko palīglīdzeķlu apgūšanas nodarbības u.c. 
Sociālās iekļaušanas kursā „Dzīves skola” organizējam dažādu tēmu lekcijas un ekskursijas. Pie mums ciemojusies tautā iemīļotā aktrise Zane Daudziņa, mākslinieks Aldis Kļaviņš, daktere Elīna Siliņa. Esam skatījuši Liepājas teātra aizkulises. Jūnijā mūsu viesi ir Liepājas dzīvnieku patversmes „Lauvas sirds” vadītāja Nora Brūdere un ekskursiju vadītājs – neredzīgais gids, Artūrs Līvmanis. 
 
Savukārt jau trešo mēnesi sociālās rehabilitācijas un izziņas centrā cilvēkiem ar invaliditāti lauku vidē „Dvēseles veldzes dārzs” Ziemupē norit A/S „Latvijas Valsts meži” finansētā projekta „Sociālās palīdzības sniegšana” aktivitātes. Vairāki desmiti cilvēki ar invaliditāti gan no Liepājas, gan tuvākajiem novadiem piedalās dažādās nodarbībās, apgūstot dažādus dārza darbus, mājamatniecības un mājturības iemaņas. 
 
Bet svarīgākais šī laika notikums norisinājās 5. jūnijā. Ir atklāta centra „Dvēseles veldzes dārza” dzīvojamā ēka. 
Turpina Māris Ceirulis: “Ar dziļu pateicību Lielajam Dzīvajam Dievam Jēzum Kristum par to, kas rakstīts Vēstulē ebrejiem 3:4 „Jo katru namu kāds cēlējs uzceļ, bet, kas visu ir uzcēlis, ir Dievs.” Es tiešām no visas sirds pateicos Mūžīgajam Dievam, ka Viņš ir svētījis, ka ir devis brīnišķīgus cilvēkus, licis cilvēkiem ar sirdi atbalstīt šo cilvēkiem ar invaliditāti vajadzīgo projektu. 
No visas sirds saku paldies katram cilvēkam, katram atbalstītājam, ziedotājam, darba darītājam, brīvprātīgajam, labas gribas cilvēkam, darbiniekiem! Paldies ģimenei par atbalstu, paldies visiem lūdzējiem un aizlūdzējiem! Paldies arī tiem kuru labā tas tiek darīts – cilvēkiem, par kuriem mēs varam iestāties un rūpēties. Ir liels, liels gandarījums, ka trīs gadus kā lego mājiņu, klucīti pie klucīša liekot, nams nu ir gatavs! 
Atklāšanā piedalījās mūsu atbalstītāji – gan uzņēmēji, gan privātpersonas, pārstāvji no citām invalīdu organizācijām, arī Latvijas Neredzīgo biedrības vadītāja Svetlana Sproģe, rehabilitācijas centra vadītāja Natālija Aprāne, Gatis Grīntāls, kurš šobrīd nodrošina ar tehniskajiem palīglīdzekļiem cilvēkus, kuriem ir redzes traucējumi. Gatis mums uzdāvināja bagātīgu tiflotehnikas klāstu – 21 dažādu priekšmetu. Liels paldies! 
Bija atbraukusi Saeimas deputāte, Sociālo un darba lietu komisijas vadītāja Aija Barča, Liepājas pilsētas domes izpilddirektors Edgars Rāts, priekšsēdētāja vietnieks Gunārs Ansiņš. Ar siltiem sveicieniem no labklājības ministra mūs sveica ministrijas pārstāve Elīna Celmiņa. Esam saņēmuši pilsētas domes priekšsēdētāja Ulda Seska solījumu kopā ar labklājības ministru atbraukt citreiz apskatīties visu klātienē. 
Ciemos bija gan Liepājas sociālā dienesta vadītāja Iveta Bartkeviča, gan pārstāvji no Kuldīgas sociālā dienesta, no Pāvilostas novada domes un daudzi citi. Dzirdējām laba vēlējumus, saņēmām brīnišķīgas dāvanas, atbalstu un iedrošinājumu tam, ka šāds projekts tiešām ir nozīmīgs un vajadzīgs. Mēs par to esam pārliecinājušies! 
Aigars Bušs, Solveiga Vildmane un Zoja Smirnova mūs iepriecināja ar dzeju un muzikālo sniegumu. 
Pirms ieiešanas ēkā, kopā ar Aiju Barču svinīgi pārgriezām lentu, simboliski atklājot namu. Izvadāju viesus ekskursijā gan pa ēku, gan apkārtni, pastāstīju savu redzējumu, vīziju, kas vēl šeit ir plānots, protams, ja Dievs vēlēs. Ļoti nozīmīgi ir to visu attīstīt. 
Joprojām pieņemam  ziedojumus „Dvēseles veldzes dārza” attīstībai, jo vēl ir daudz darāmā, daudzas brīnišķīgas idejas. Atbalstītāji un palīdzīgas rokas mums vajadzīgas. Mūsu darbinieks Ainars, kurš pārvietojas ratiņkrēslā, izbraukāja visu ēku un atzina, ka visur var piekļūt un iebraukt brīvi. 
Kopējiem spēkiem viesiem bijām uzklājuši brīnišķīgu galdu, paldies Liepājas Patērētāju biedrībai un SIA „Elpa”, kuri ziedoja produktus. Šis ir liels notikums, liels atskaites punkts visiem!
27. jūnijā mēs teiksim paldies visiem tiem brīvprātīgajiem un biedriem, kuri brauc darboties un iesaistās teritorijas labiekārtošanā, veic saimnieciskos darbus. Būs iespēja pabūt kopā, pārrunāt visu un pateikties Dzīvajam Dievam, ka tāda izdevība mums ir. Tā kā šis ir liels notikums, gribējās par to jums pastāstīt. 
Vēlreiz saku lielu, lielu paldies par atbalstu Andim Dzērvem, kurš no pašiem pirmsākumiem ir bijis klāt pie visa un nekad neko neatsaka, tāpat Edgaram Krakupam, Ivetai Miklovičai un parējiem kolēģiem!
 Lai Dievs dod, ka mēs varam turpināt šo svētīgo darbu un daudzi cilvēki varētu braukt atspirdzināt dvēseles un baudīt šo skaistumu!” 


JAUNĀKIE PROJEKTI
NODERĪGAS SAITES


Šī mājas lapa ir veidota ar Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas finansiālu atbalstu EEZ finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta ietvaros
un ar Latvijas valsts finansiālu atbalstu no Sabiedrības integrācijas fonda. Par mājas lapas saturu atbild Liepājas Neredzīgo biedrība.