Apakšizvēlne
Aptauja

Liepājā, renovējot ielas, uz ietvēm tiek iestrādātas reljefās vadlīnijas, kuras paredzētas, lai cilvēkiem ar redzes traucējumiem atvieglotu pārvietošanos:





Lasīt aptaujas rezultātus
Kontakti
Adrese:
Ganību iela 197/205 Liepāja,
LV – 3407

Tālrunis:
+371 63431535,
+371 22007874

Fakss:
+371 63407115

E-pasts:
info@redzigaismu.lv,
liepajas_nb@inbox.lv

kartes attēls Apskatīt kartē

Baneri
11.06.2014 Autors: LNB

„Uzturēt optimismu, lai nebūtu sērīgi”
Sarunājas Aigars Bušs
 
- Labdien! Pastāsti, lūdzu, par sevi!
- Mani sauc Rita Alksne. Neredzīgo biedrībā iestājos 1960. gadā Rīgā, skolas laikā. 
- Kurā skolā mācījies? 
- Mācījos Rīgas vājredzīgo - neredzīgo bērnu vidusskolā. Sāku mācīties 1953.gadā, apmēram 8 gadu vecumā.
- Kā tajā laikā skolā bija ar mācību materiāliem? 
- Uz mācību beigām jau diezgan daudz bija grāmatas braila rakstā, sākumā gan mazāk. Visas grāmatas tik un tā nebija braila rakstā, tāpēc gan skolotāji, gan klases biedri lasīja priekšā. 
- Es gan mācījos vēlāk, bet mums tāpat bija, nekas nav mainījies. Cik klases pabeidzi?
- Beidzu vidusskolu. Pēdējā bija divpadsmitā klase. Bet man iznāca tā, ka cipars bija divpadsmit, bet faktiski nomācījos vienpadsmit gadus, jo tajā gadā, kad es sāku, nebija sagatavošanas klases.
- Tev ar redzi ir problēmas jau no bērnības?
- Jā, redze ir tik cik ir, nekas nav vairāk. 
- Pabeidzi skolu, kas notika tālāk? 
- 1964.gadā atbraucu uz Liepāju un sāku strādāt uzņēmumā. Uzņēmums atradās Krūmu ielā. Sākumā dažas darbnīcas bija Siena tirgū, pirms pēdējās klases es tur pāris mēnešus pastrādāju, tas laikam skaitījās Kuršu ielā 29, tādā pagrabā. 
- Ko tur ražoja? 
- Tajā brīdī limonādes un alus pudeļu korķus, iepriekš laikam sukas gatavoja. Kad pēdējo gadu mācījos, tad ražošanu pārcēla uz Krūmu ielu. 
- Kā bija ar dzīvošanu, vai bija kāda māja biedrībai? 
- Biedrībai pirmo māju uzcēla Krūmu ielā 1965. gadā uz oktobra svētkiem. Tā kā man šeit radi dzīvoja, tad bija kur palikt. 
- Kā bija ar izdzīvošanu, salīdzinot ar šiem laikiem?
- Sākumā, kamēr iepraktizējās, aldziņa bija maziņa un pie pensijas varēja tikt, nostrādājot tikai gadu. Tiem, kuriem bija pāri 20, vajadzēja kādus trīs gadus darba stāža. 
- Tu strādāji uzņēmumā, vai bija arī biedrība?
- Vai uzņēmumā strādāja arī biedrības biedri neatceros, bija Ventspilī organizācija, ar viņiem kopā rīkoja pašdarbības skates. 
- Kur tajā laikā atradās biedrība, turpat kur uzņēmums? 
- Nē, pirmās darbnīcas bija pagrabā, bet pirmajā stāvā bija biedrībai telpas. Tur strādāja priekšsēdētājs un kultūras sekretārs. 
- Kā tajā laikā bija ar tehniskiem palīglīdzekļiem? 
- Par lupām nezinu, bet no 1965. gada magnetolas vajadzēja pašam nopirkt, tad iedot čeku biedrībā, to sūtīja uz Rīgu, un 75-80% no summas atmaksāja. 
- Vai darbojās pašdarbības kolektīvi? Pastāsti par to. 
- Sākumā bija ansamblis...
- Es atvainojos, bet kurā vietā uzstājās, ja telpu nebija?
- Pasākumiem telpas mēs atradām pilsētā, apstaigājām dažādas publiskās vietas. 
- Bet mēģinājumi? 
- Mēģinājumi notika vai nu biedrībā, vai kādā uzņēmuma telpā. Atradām kādu stūrīti, kur sieviešu ansamblim mēģināt. Vēlāk tika atvērta bibliotēka, tad bibliotekāre vadīja šo ansambli. 
- Kur atradās bibliotēka? 
- Sākumā arī turpat pagrabā. Uzņēmums vairāk tur negribēja darboties, bet telpas palika, tad tur izveidoja bibliotēku. 
- Kādi vēl kolektīvi bija? 
- Cik atminos bija koris, dramatiskais kolektīvs, tie nāca vēlāk, pirmais bija sieviešu ansamblis.
- Kā bija ar ekskursijām, jūs kaut kur braucāt pa savienību? 
- Jā, braucām diezgan bieži, gan no biedrības bija ekskursijas, gan no uzņēmuma. Braukts ir diezgan pa visiem tiem gadiem, pirmo ekskursiju vairs neatceros, bet kad strādāju uzņēmumā, diezgan ir braukāts. 
- Kas to visu apmaksāja? 
- Kad braucām uz Ļeņingradu laikam par viesnīcu paši maksājām un par kultūras pasākumiem, bet par autobusu nebija jāmaksā. 70. gados vienu brīdi bija tā sauktie tūristu vilcieni, tad bija dažas ceļa zīmes. Vienu ceļazīmi man biedrība iedeva, bet pavadonim bija jāpērk pašam. Bet par divu trīs dienu ekskursijām nebija jāmaksā. 
- Vai visu laiku dzīvoji Liepājā? 
- Jā, es esmu liepājniece, strādāju uzņēmumā, braucu ekskursijās.
- Kurā gadā uzcēla māju Dunikas ielā? 
- Korpusu Dunikas ielā 3 atklāja 1977. gadā, bet Dunikas ielā 1- 1983. gadā, kurā gadā uzcēla biedrības māju - precīzi vairs neatceros. 
- Tad viss tika pārcelts uz šejieni? 
- Jā, lēnām, pakāpeniski. Apgaismes konveijeri gan palika tur, man jau maz iznāca šeit strādāt. 
- Vai uzņēmumā bija arī ēdnīca? 
- Vēlāk bija, no sākuma deva talonus un veda uz vienu pagalmu Krūmu ielā, kur bija ēdnīca. Pakāpeniski deva dzīvokļus Krūmu ielā, kad tur uzcēla dzīvojamo māju, un veda arī pusdienas uz uzņēmumu, kad uzcēla Ganību ielas ēku, tad te uz vietas gatavoja ēdienu. 
- Kurā gadā beidzi strādāt? 
- Laikam 1992. gada rudenī. 
- Tad sākās bardaks, vai ne? 
- Nu, sauksim to kā kuram patīk, bet pakāpeniski viss beidzās. 
- Salīdzini šos un pagājušos laikus!
- Visur ir savi plusi un mīnusi. Pozitīvais bija tas, ka tad, kad skolu beidza redzes invalīdi, tad kādā no četriem uzņēmumiem varēja atrast darbu. Tagad pie darba stāža tikt sarežģīti. Savukārt šī laika plus ir tas, ka var veikalā ieiet un, skatoties cik tev ir nauda, var nopirkt pienu, maizi un pārējo. Agrāk bieži, lai kaut ko dabūtu, bija jāstāv garās rindās. Ja tagad tādas būtu, es nezinu kurš man palīdzētu, jau tagad ir problēmas ar to, kam iedot naudu un palūgt atnest man šo un to no veikala. 
- Intervijas beigās parasti jautāju, varbūt ir kāds novēlējums citiem cilvēkiem? 
- Lai galīgi nezaudē optimismu, citādi var palikt sērīgi! 
- Mums bija tik interesanta saruna, ka aizmirsu pajautāt par vaļaspriekiem.
- Vaļasprieki (smejas) ir grāmatas, bez tām arī būtu sērīgi. 
- Saki, ko tu šobrīd dari biedrībā? 
- Šobrīd trenēju roku pie datora, rakstu kamēr ļauj, mezgloju, eju uz trenažieriem, tur pakustinu rokas, kājas. 
- Neesi no tiem, kuri sēž mājās? 
- Laikam, nē. 
- Paldies par interviju, lai veicas turpmāk!
 


JAUNĀKIE PROJEKTI
NODERĪGAS SAITES


Šī mājas lapa ir veidota ar Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas finansiālu atbalstu EEZ finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta ietvaros
un ar Latvijas valsts finansiālu atbalstu no Sabiedrības integrācijas fonda. Par mājas lapas saturu atbild Liepājas Neredzīgo biedrība.