Apakšizvēlne
Aptauja

Liepājā, renovējot ielas, uz ietvēm tiek iestrādātas reljefās vadlīnijas, kuras paredzētas, lai cilvēkiem ar redzes traucējumiem atvieglotu pārvietošanos:





Lasīt aptaujas rezultātus
Kontakti
Adrese:
Ganību iela 197/205 Liepāja,
LV – 3407

Tālrunis:
+371 63431535,
+371 22007874

Fakss:
+371 63407115

E-pasts:
info@redzigaismu.lv,
liepajas_nb@inbox.lv

kartes attēls Apskatīt kartē

Baneri
18.06.2012 Autors: LNB

 „DIEVA GRIBA DIEVA VĀRDĀ”

 
Mācītājs Voldemārs Zveja

     (Nobeigums)
 
     Bībele ir ļoti līdzīga satiksmes noteikumiem. Tur ir brīdinājuma zīmes, aizlieguma zīmes, arī norādījuma zīmes - priekšā būs līkums, lai neaizbraucam taisni. Varam teikt, cik labi, ka mums, Dieva kalpiem, ir šī universālā grāmata – Bībele, kura dod atbildes uz visiem sirdi spiedošiem jautājumiem. Tikai žēl, ka ļoti liela daļa kristiešu Bībeli ļoti kūtri lasa. 
     Kas tad beidzot cilvēku spēj pārliecināt? Jēzus saka: „Kad Viņš nāks, Svētais Gars, tas cilvēku pārliecinās par grēku, taisnību un sodu.” Cilvēku nepārliecina kāds mācītājs, bet gan Dieva Vārds un Svētais Gars! 
     Bībeli var nosaukt par rokasgrāmatu, kur mēs atrodam risinājumu jebkurai dzīves situācijai. Bet tas vien tad, ja mēs ar šo grāmatu esam uz „TU”. Arī Jēzus mūs skubina meklēt rakstos, jo tajos ir mūžīgā dzīvība. Tikai ņemiet vērā, ka Dieva Vārdu daudzi mūsdienās sagroza sev par pazušanu. Apustulis Pēteris raksta: „Un uzskatiet mūsu Kunga pacietību kā glābšanai dotu, kā jau arī mūsu mīļais brālis Pāvils jums ir rakstījis pēc viņam dotās gudrības.” /2.Pēt. 3:15-16/   Sagrozīt Rakstus ir bīstama lieta, bet ja cilvēks to dara apzināti, tas var viņu novest pazušanā.
1. Dieva vārds audzina.
     Ja lasot Dieva Vārdu – Bībeli, mēs netiekam audzināti un savā kristīgā dzīvē nepieaugam, tad mums draud lielas briesmas. Arī apustulis raksta par ļaudīm, kuri gan mācās, bet nekad nenonāk līdz patiesības atzīšanai. 
     Kas notiek ar nesekmīgu skolēnu? Manā jaunībā tādu nepārcēla uz nākošo klasi un bija pat tādi skolēni, kuri vienā klasē mācījās trīs gadus! Ja tāds ir kristietis, tad viņš nes apzīmējumu – miesīgs, viņš nesaņem to, kas nāk no Dieva Gara. 
     Ja runājam par audzināšanu, tad domāju, būsim bijuši arī tādās ģimenēs, kurās ir neaudzināti bērni. Cik nepatīkami ir redzēt, ka tēvs vai māte nemitīgi bērnu apsauc, bet bez panākumiem. Arī skolās, kādas gan pūles skolotājam ar šiem mājās neaudzinātiem bērniem! Mūsdienās pat ir jauns apzīmējums šādam neklaušam – bērns no nelabvēlīgās ģimenes! Tas viss ir neaudzināšanas rezultāts! Ir vēl kāda nopietna lieta. Bērni cieš no vardarbības un aug ļoti nelabvēlīgās ģimenēs, kur vecāki nemitīgi bērnu tiranizē. Kāda gan tur var būt runa par audzināšanu! 
     Ja līdzīgi notiek arī garīgā laukā, tad pasaule par kristiešiem smejas. Ne velti apustulis Pāvils māca, lai mēs cienīgi staigājam to priekšā, kuri ir ārpusē, t.i., ārpus draudzes, jo ticīgais ir kā visiem cilvēkiem lasāma vēstule. Mēs jau aplūkojām, ka Dievs ticīgos ir radījis labiem darbiem. Tāpēc Viņš ir arī tiesīgs sagaidīt no viņiem šos labos darbus, kuri darīti taisnībā. 
     Mūsu sabiedrība dzīvo lielas netaisnības piesātinātā vidē. Tā ir redzama visās dzīves sfērās. Netaisnība sākas augšējos valdības slāņos un nonāk līdz pat strādniekam. Nekas nav sadzīvē skaistāks par taisnību, un nekas nav graujošāks un pretīgāks par netaisnību. Visu pasaulē notiekošo streiku, demolēšanu, sacelšanās un nemieru pamatā ir netaisnība. 
     Mūsu Kungs un Pestītājs, runājot par beigu laikiem, kuros mēs šodien dzīvojam, izsakās: „Un tāpēc, ka netaisnība ies vairumā, mīlestība daudzos izzudīs.” /Mat. 24:12/ Šie vārdi piepildās. Mīlestība cilvēkos tiešām grūti saskatāma, visur valda nežēlība, varmācība, atriebības kāre. Viss notiek bez žēlastības un mīlestības. Arī apustulis Pāvils, rakstot vēstuli savam garīgam dēlam Timotejam, saka: „Bet zini to, ka pēdējās dienās (tas ir laiks, kurā mēs šodien dzīvojam) iestāsies grūti laiki, jo cilvēki būs patmīlīgi, mantkārīgi, lielīgi, augstprātīgi, zaimotāji, nepaklausīgi vecākiem, nepateicīgi, neganti, cietsirdīgi, nesamierināmi, apmelotāji, nesavaldīgi, nesavaldāmi, laba nīdēji, nodevēji, pārsteidzīgi, uzpūtīgi, mīlēdami vairāk baudas, nekā Dievu, izrādīdami ārēju svētbijību, bet tās spēku noliegdami; un no tādiem izvairies.” /2.Tim.3:1–5/ 
     Ja mūsu rīcībā nebūtu Dieva Vārds, kā mēs uzzinātu taisnību? Kā mēs uzzinātu visu to, kas gaida tuvākā nākotnē? Cik maz ir to ticīgo, kuri apzinās, ka dzīvojam beigu laikā, īsi pirms Kristus otrās atnākšanas? Visi rietumu teologi runā par to, ka pasaules un dabas notikumi liecina, ka jebkurā brīdī Jēzus var parādīties uz padebešiem, lai ņemtu pie Sevis savu draudzi (apustulis Pāvils to nosauc par draudzes aizraušanu). Visi priekšdarbi ir paveikti, tāpēc apustulis Jānis saka: „Redzi, Viņš nāk uz padebešiem; Viņu redzēs katra acs un tos, kas Viņu dūruši; par Viņu vaimanās visas zemes ciltis. Jā. Āmen!” /Atkl.gr. 1:7/ 
     Bieži dzirdam sakām, ka katram taču ir sava taisnība! Kristietim, kurš dzīvo pēc Svētajiem Rakstiem, nevar būt vairākas taisnības, bet tikai tā, kura rakstīta Bībelē. Šajos beigu laikos viena no nozīmīgākām prasībām ir tā, lai mēs pareizi traktētu un saprastu Dieva Vārdu, Viņa apsolījumus un arī brīdinājumus. 
     Nobeigumā gribu vēl atgādināt, ka pāri visam, ko esmu uzrakstījis, ir un paliek jautājums – kā pareizi savā dzīvē izprast Dieva gribu un kur to meklēt? Atbilde paliek nemainīga - to pareizi un nekļūdīgi pasaka tikai Dieva Vārds. Tāpēc lielāku vērību veltīsim Dieva Vārda lasīšanai un studēšanai. 
     Kad agrāk strādāju Vaiņodes psihoneirorehabilitācijas sanatorijā, pie manis atnāca jauna sieviete no Rīgas. Viņa savā dzīvē bija dziļi iestigusi velna valgos un dēmoniskās saistībās. Kad, kopīgi lūdzot, viņa tika atbrīvota, es sievietei uzdāvināju Bībeli un piekodināju čakli to lasīt. Pagāja kādi trīs mēneši, un šī sieviete atkal ieradās sanatorijā. Es viņai jautāju, kas ar viņu ir noticis? Atbilde bija bēdīga. Ļaunie gari atkal sākuši sievieti mocīt. Uz jautājumu vai viņa pa šo laiku cītīgi ir lasījusi Bībeli, saņēmu skumju atbildi, ka grāmata tikusi novietota plauktā un blakus nolikta svecīte. Šad tad tā tikusi aizdedzināta un sieviete ar cerības pilnu skatu uz to noraudzījusies. 
     Domāju, ka daudzi kristieši rīkojas līdzīgi. Šodien nav gandrīz nevienas mājas, kurās nebūtu Bībele. Jautājums - vai mēs to lasām un pielietojam tur izlasīto savā dzīvē, lai izprastu Dieva gribu. 
     Dosim Dievam solījumu turpmāk labot šo kļūdu un apņemsimies ik dienas Bībeli atvērt, un pasmelt sev spēku un gudrību dzīves gaitām. 
     Lai debesu Tēva žēlastība mūs svētī un pavada visā priekšā stāvošā gadā! No sirds to novēlu katram lasītājam!
     
     Liepājā,
     2011. gada novembrī


JAUNĀKIE PROJEKTI
NODERĪGAS SAITES


Šī mājas lapa ir veidota ar Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas finansiālu atbalstu EEZ finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta ietvaros
un ar Latvijas valsts finansiālu atbalstu no Sabiedrības integrācijas fonda. Par mājas lapas saturu atbild Liepājas Neredzīgo biedrība.