Apakšizvēlne
Aptauja

Liepājā, renovējot ielas, uz ietvēm tiek iestrādātas reljefās vadlīnijas, kuras paredzētas, lai cilvēkiem ar redzes traucējumiem atvieglotu pārvietošanos:





Lasīt aptaujas rezultātus
Kontakti
Adrese:
Ganību iela 197/205 Liepāja,
LV – 3407

Tālrunis:
+371 63431535,
+371 22007874

Fakss:
+371 63407115

E-pasts:
info@redzigaismu.lv,
liepajas_nb@inbox.lv

kartes attēls Apskatīt kartē

Baneri
18.06.2012 Autors: LNB

   12. un 13. aprīlī, Eiropas Sociālā fonda atbalstītā projekta „Liepājas Neredzīgo biedrības personāla kvalitatīvās izaugsmes veicināšana” ietvaros, divdesmit Liepājas Neredzīgo biedrības darbinieki un brīvprātīgā darba veicēji devās uz divu dienu semināru viesu namā „Lenkas” Saraiķos. Apmācību tēma - „Liepājas Neredzīgo biedrības organizatoriskās struktūras pilnveide”, kuru vadīja lektors –konsultants Kārlis Viša no Rīgas. 
 
    Šajās dienās aktīvi un neatlaidīgi strādājām, iegūstot jaunas zināšanas un izvērtējot Liepājas Neredzīgo biedrības darbības mērķus un kvalitāti. Pirmajā dienā mūs iepazīstināja ar Vienotās izvērtēšanas sistēmas CAF teoriju un to, kā šī sistēma atbilst mūsu biedrības vajadzībām. Pēc tam aktīvi strādājām jau mazākās grupiņās pie biedrības struktūras, cilvēkresursu shēmas analīzes, biedrības stratēģijas izveides. Garās dienas noslēgumā baudījām jūras šalkoņu un priežu smaržu. 
 
    Otrās dienas rīts sākās ar migliņu, caur kuru mūs ar gaišiem stariem sveicināja saule. Mazliet rīta rosmes un tad pie darba. Nodarbības sākām ar biedrības stratēģiskās attīstības plānošanu un modelēšanu. Dienas gaitā daudz diskutējām par Sociālo pakalpojumu kvalitātes modeli, par informācijas, dokumentu un klientu aprites organizēšanu, kā arī par vadības kvalitātes modeli. Šīs divas dienas bija ļoti vērtīgas un izzinošas biedrības tālākajai attīstībai, kas vērsta uz kvalitatīvu klientu apkalpošanu un darba uzlabošanu. 
 
    Bez tam šāda kopā būšana ar kolēģiem bija ļoti noderīga un svētīga, jo ikdienā katrs esam aizņemti savos darbos un rūpēs. Darbošanās un diskutēšana ļāva vienam otru labāk iepazīt, saliedēja un nostiprināja kolektīvu.
    
    Otrs šī paša projekta ietvaros paredzētais seminārs notika 2.un 3.maijā. Semināra galvenā tēma – „Liepājas Neredzīgo biedrības tālākās darbības kvalitātes uzlabošana”. Seminārs tāpat kā iepriekšējais notika „Lenkās”. To vadīja lektore/konsultante Inete Ielīte. 
 
    Strādājām, papildinot iepriekš apgūtās zināšanas un iegūstot jaunas par biedrības stratēģiju, organizatorisko struktūru, organizācijas kultūru un iekšējo komunikāciju. Semināra pirmajā dienā piedalījās jau iepriekš minētie divdesmit Liepājas Neredzīgo biedrības darbinieki un brīvprātīgā darba veicēji. 
    
    Darbs notika gan visiem kopā, gan nelielās grupās. Katrai grupiņai bija iespēja prezentēt savu skatījumu par organizācijas struktūru un stratēģiskajiem plāniem nākamiem 3-5 gadiem. Lektore pastāstīja par lietišķo stilu, darbu komandā un konfliktu risināšanu. 
 
    Otrās dienas rīts iesākās ar sauli un putnu dziesmām. Darbojāmies nu jau pie paliekošas organizācijas struktūras izveides, par pamatu ņemot ierosinājumus un ieteikumus no iepriekšējās dienas darba grupu prezentācijām. Semināra otrās dienas dalībnieki aktīvi strādāja arī pie biedrības organizācijas stratēģijas, kura tika pilnveidota un tiks nostiprināta izveidotajā Pašnovērtējuma rokasgrāmatā. 
     
     „Dvēseles veldzes dārzā” Ziemupē turpinās vides sakārtošana. 31. maijā darbu uzsāka dārznieks un īpašuma apsaimniekotājs. Jau iepriekš mājā un tās apkērtnē darbojās pieci cilvēki, bet nu kopā jau septiņi. Darba tur ir daudz. Jāiztīra telpas, jāveic iekštelpu remonts, jāveic jumta rekonstrukcija, jāizbūvē istabiņas centra iemītniekiem, jāsakopj dārzs un apkārtne, lai varētu sākt uzņemt pirmos rehabilitācijas centra iemītniekus. Mēs priecājamies, ka Norvēģijas neredzīgo biedrība mūs atbalstījusi ar nelielu finansējumu tieši centra sakopšanā. Esam iesnieguši Lauku atbalsta dienestā vienu projekta pieteikumu. Ja to atbalstīs, saņemsim finansējumu esošās jumta konstrukcijas pacelšanai un nomainīsim jumta segumu. 
     
     Maijā esam uzsākuši jaunu Latvijas – Lietuvas pārrobežas projektu „Es varu strādāt - darba iespējas un pieredze cilvēkiem ar invaliditāti”, kuru finansē Eiropas Sociālais fonds. Projekta galvenais mērķis ir atrast jaunas iespējas cilvēku ar invaliditāti nodarbinātībai, sociālo uzņēmumu attīstīšanai. Sociālais uzņēmums ne tikai nodarbojas ar biznesu, bet arī atbalsta kādu visai sabiedrībai nepieciešama mērķa sasniegšanu, dod darbu tiem cilvēkiem, kuri dažkārt sabiedrībā jūtas nedaudz atstumti – jaunās māmiņas, cilvēki ar invaliditāti, pirmspensijas vecuma ļaudis. Piemēram, Lietuvā darbojas ap 140 sociālie uzņēmumi, kuriem valsts sniedz atbalstu par katru cilvēku ar invaliditāti, kurš strādā šajā uzņēmumā. 
 
     Esam apņēmušies izpētīt, kā 12 Eiropas valstu (t.sk. Latvijas un Lietuvas) likumdošanas bāzes analīze – jāsaprot kā tiek sniegts atbalsts uzņēmējiem, kas nodrošina darbu cilvēkiem ar invaliditāti. Pēc šīs izpētes, sniegsim ieteikumus arī mūsu valsts atbildīgajām amatpersonām, lai arī mūsu uzņēmējiem tiktu sniegts atbalsts un viņi vairāk radītu darba vietas, piemērotas cilvēkiem ar invaliditāti. Neviens jau nevēlas būt tikai pabalsta saņēmējs, cilvēki vēlas ar savām rokām nopelnīt algu par padarītu darbu.
 
       Bez tam šī projekta laikā, tas ir līdz 2013.gada 31.oktobrim, mums jāsagatavo filmēts materiāls par darba spēju un invaliditātes noteikšanas procedūru, un darba iespēju noteikšanu atbilstoši invaliditātes veidam, jāizveido sabiedriskā reklāma pilsoņu un darba devēju sociālās atbildības veicināšanai, jāsastāda katalogs ar informāciju par cilvēku ar invaliditāti situāciju darba tirgū un darba iespējām atbilstoši individuālajiem un sociālajiem rādītājiem. Projekta gaitā jāpanāk, ka ņemot vērā darba devēju vajadzības, profesionālās izglītības iestādes sāks gatavot izglītības programmas, kas būs pielāgotas arī cilvēkiem ar invaliditāti. 
     
     Priecājamies, ka Agris Liparts, kurš sadarbojas ar uzņēmumu „AE Partner”, biedrībā četriem cilvēkiem ar invaliditāti joprojām nodrošina darbu. Šobrīd notiek sarunas ar vēl vienu uzņēmumu, kas varētu piedāvāt mūsu cilvēkiem iesaistīties saiņošanas un pakošanas darbos. Ja tās būs ar labu rezultātu, mēs par to pastāstīsim nākamajā reizē.
     
     16. maijā, Veselības nedēļas ietvaros, biedrībā strādāja mediķi no Diabēta biedrības. Cilvēkiem bija iespēja noteikt cukura un holesterīna līmeni asinīs.
 
     Savukārt 18.maijā pie lielveikala „Kurzeme” rīkojām veselības dienu ar dažādām sportiskām aktivitātēm, kurās piedalījās ap trīsdesmit jauniešu un skolnieku. Notika šautriņu mešana un galda hokeja sacensības, spēlējām šahu un dambreti.
     
     23.maijā Māris Ceirulis un Verners Šteinbergs, Sabiedrības integrācijas fonda rīkotajā konferencē Rīgā, stāstīja par biedrību, tās darbu un īstenotajiem projektiem. Konferencē piedalījās pārstāvji no astoņām Baltijas jūras valstīm. Tika uzsāktas sarunas ar iespējamiem sadarbības partneriem, tika stāstīts par „Dvēseles veldzes dārza” ideju un nepieciešamajām lietām tā iekārtošanai. Interesi par šo projektu izrādīja pārstāvji no Vācijas un Zviedrijas. 
     
     Šajā dienā Liepājas „Lauvu klubs” biedrībai uzdāvināja 2 tandēma riteņus. Ilze Jansone, Lauvu kluba pārstāve, stāsta: „Vācijas „L.I.O.N. klubs” no Grundhofas un „Liepājas Lauvu klubs”, lai palīdzētu bērniem invalīdiem vai sievietēm, kuras cietušas no vardarbības, ziedoja 1000 eiro. Tā kā īsti nevarējām atrast atbilstošo mērķauditoriju, tad radās ideja, ka par šo naudu varētu iegādāties tandēmus un uzdāvināt Liepājas Neredzīgo biedrībai. Sazinājāmies ar vāciešiem, un viņi atbalstīja šo ideju ar nosacījumu, ka uz tandēmiem tiks izvietota viņu reklāma.” Paldies viņiem par to un no sirds vēlam panākumus viņu turpmākajā darbībā!
     
     Turpinās sadarbība ar „Lauvu klubu” projektā „Es rādu tev to, ko pats neesmu redzējis”. 23. maijā bijām Bernātos fotografēt zirgus. Mūsu neredzīgajiem fotogrāfiem bija iespēja pasēdēt zirga mugurā un trenera pavadībā nedaudz izjāt. Visi šo iespēju arī izmantoja, tapa daudzas fotogrāfijas ar zirgiem, traktoriem un reibinoši smaržojošajiem ceriņi. Brauciena dalībnieki bija ļoti priecīgi par šo pasākumu.
     
     25. maijā 47 biedrības biedri un viņu asistenti pabija ekskursijā Latvijas televīzijā un Zooloģiskajā dārzā Rīgā. Atpūtas komplekss „Lido” atsaucās mūsu lūgumam un visiem ekskursijas dalībniekiem bez maksas nodrošināja pusdienas. Esam ļoti priecīgi un pateicīgi, ka uzņēmēji saprot, ka visiem nav iespējas apmeklēt brīnišķīgo Krasta ielas „Lido” kompleksu, baudīt gardo ēdienu un apskatīt skaisti izveidoto dārzu. Lai Dievs viņus bagātīgi svētī! 
 
     Par piedzīvoto stāsta mūsu biedrs Artūrs Līvmanis: „Liepājas Neredzīgo biedrība mums organizēja ekskursiju uz Rīgu. Apmeklējām Latvijas televīziju, iepazināmies ar tās vēsturi un darbu. Televīzijas darbiniece mums pastāstīja, ka Latvijas Televīzijas tornis ir augstākais tornis Eiropā - 368 metri. Kā uzzinājām, Latvijas Televīzija Zaķusalā atrodas kopš 1970.gada. Agrākā televīzijas mājvieta bijusi Āgenskalnā. Mums parādīja televīzijas muzeju un pirmo televizoru, ražotu 1954. gadā, kuram ir tikai 18 centimetrus liels ekrāns. Apmeklējām studiju, kurā tiek uzņemti raidījumi bērniem. Mums bija iespēja iejusties aktieru lomās un imitēt viņu atveidotās lomas.
 
     Savukārt Zooloģiskajā dārzā apskatījām lauku sētu un daudzus citus objektus. Man vislabāk patika Tropu mājā, kur sajutos gandrīz kā Āfrikā – mitrs un karsts. Aplūkojām palmas un staipekņus. 
 
     Pēc Zooloģiskā dārza apskates devāmies uz atpūtas kompleksu „Lido”, kur mūs sagaidīja jauki darbinieki un pusdienas. Pēc tam apskatījām „Lido” atpūtas kompleksu un atpūtāmies. Man ļoti patika ekskursija, tā bija vienreizēja iespēja uzzināt daudz jauna!”
     
     26. maijā biedrībā viesojās Klaipēdas Neredzīgo biedrības biedri. Kopīgi uzspēlējām šahu, dambreti, metām šautriņas. Spēku samērs abām pusēm bija vienlīdzīgs, un godalgotas vietas guva gan mūsu biedrī, gan lietuvieši. 
 
     30. maijā notika noslēguma konference biedrības projektam par organizācijas kapacitātes stiprināšanu un kvalitatīvu izaugsmi. Pateicoties sadarbībai ar lektoriem un ekspertiem – Ineti Ielīti, Kārli Višu, Meldru Gineiti un Madaru Lapsu, esam izveidojuši turpmākās darbības stratēģiju un pašnovērtējuma rokasgrāmatu, sakārtojuši organizācijas struktūru, noteikuši atbildīgos dažādās jomās, izstrādājuši informācijas aprites sistēmu un jauno darbinieku adaptācijas programmu. 
 
     Izklausās sarežģīti, bet šīs lietas mums bija ļoti nepieciešamas. Tā kā biedrības darbinieku skaits ir pieaudzis, darba apjoms palielinājies, mums pašiem bija jātiek skaidrībā, kas par ko atbild, kas pieņem lēmumus, kā novērtējam paveikto, lai nav tā, ka atbildība par visiem darbiem un pieņemamajiem lēmumiem gulstas tikai uz biedrības vadītāja Māra Ceiruļa pleciem. Esam priecīgi un pateicīgi par visiem darbiniekiem un kolēģiem, kas aktīvi piedalījās – paldies! 
     
     31. maijā saņēmām atbalstu no Liepājas domes finanšu komitejas - līdzfinansējumu 10% apmērā mūsu uzsāktajam Latvijas Lietuvas sadarbības projektam par nodarbinātības attīstīšanu. Finanšu komitejas deputāti vienbalsīgi atbalstīja mūsu lūgumu. Arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija mums piešķīrusi 5% līdzfinansējumu. Lai mēs kā biedrība varētu realizēt savas idejas un projektus, mums vienmēr nepieciešams no savas puses ieguldīt finanšu līdzekļus. Tāpēc mēs esam patiesi pateicīgi tiem, kas mūs atbalsta. 
 
     Māris Ceirulis atzīst, ka ir ļoti pateicīgs pilsētas domei, ka kārtējo reizi tā neliedz atbalstu cilvēkiem ar invaliditāti. Kopš 1999. gada, kad viņš strādā biedrībā, Liepājas dome katru gadu šo atbalstu nav biedrībai liegusi. Mēs vienmēr domei un citiem finanšu devējiem atskaitāmies par katru izlietoto santīmu, lai nerastos ne mazākās aizdomas, ka kaut kas nav izlietots tam mērķim, kas paredzēts. Un šis patstāvīgais atbalsts liecina, ka mums uzticās, ka esam sevi pierādījuši ar labi paveiktu darbu.
     
     Daudzās Liepājas pilsētas ielās šobrīd tiek iestrādātas vadlīnijas, lai neredzīgi cilvēki varētu droši pārvietoties. To izpildījumā joprojām atrodam daudzas kļūdas. Tāpēc daudz strādājam kopā ar Liepājas domes izpilddirekciju, ar būvvaldi, konsultējam būvniekus, lai nepilnības novērstu un nākamajās reizēs tās vispār nepieļautu. 
 
     Lai gan par vadlīniju izvietošanu esam runājuši daudz, esam arī praktiski rādījuši, kā tās pareizi jāievieto, sekmes vēl joprojām nav tādas, kā gribētu. Tas ir atbildīgs darbs, jo neredzīgs cilvēks, pārvietojoties pa pilsētu, vadlīnijām uzticās. Tāpēc kļūdu nedrīkst būt, lai neapdraudētu cilvēku veselību un dzīvību. 
 
     Mūsu sadarbības partneris vadlīniju veidojošo ķieģelīšu izstrādāšanā SIA „Rūķis LM”, šobrīd gatavo jaunu produktu – teknes, pa kurām no mājām tiek novadīti notekūdeņi. Tās vairs nebūs tik asām malām, un pārvietojoties ratiņkrēslā, un šķērsojot šīs teknes, nebūs ass sitiens pa ratiņiem.  


JAUNĀKIE PROJEKTI
NODERĪGAS SAITES


Šī mājas lapa ir veidota ar Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas finansiālu atbalstu EEZ finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta ietvaros
un ar Latvijas valsts finansiālu atbalstu no Sabiedrības integrācijas fonda. Par mājas lapas saturu atbild Liepājas Neredzīgo biedrība.