Apakšizvēlne
Aptauja

Liepājā, renovējot ielas, uz ietvēm tiek iestrādātas reljefās vadlīnijas, kuras paredzētas, lai cilvēkiem ar redzes traucējumiem atvieglotu pārvietošanos:





Lasīt aptaujas rezultātus
Kontakti
Adrese:
Ganību iela 197/205 Liepāja,
LV – 3407

Tālrunis:
+371 63431535,
+371 22007874

Fakss:
+371 63407115

E-pasts:
info@redzigaismu.lv,
liepajas_nb@inbox.lv

kartes attēls Apskatīt kartē

Baneri
14.06.2011 Autors: LNB

 BIEDRĪBAS ZIŅAS

28. aprīlī 45 biedrības biedri un darbinieki viesojās Latvijas Neredzīgo biedrības Cēsu teritoriālajā organizācijā.
Stāsta Gatis Leja, 1.grupas redzes invalīds no Talsu puses, kurš jau ilgāku laiku uzturas „Dzīves skolā” un apmeklē dažādas nodarbības biedrībā: „Sagaidot cēsinieki mūs pacienāja ar tēju, kafiju un maizītēm. Uz Cēsu TO pieredzes apmaiņā bijām ieradušies ne tikai mēs no Liepājas Neredzīgo biedrības, bet arī viesi no Venspils TO. Mums bija divu stundu pastaiga pa Cēsu vecpilsētu. Ar Cēsīm mūs iepazīstināja Latvijas Neredzīgo biedrības Centrālās valdes priekšsēdētājs Egons Zariņš. Labi, ka bija labs un silts laiks, mēs varējām mierīgi un bezrūpīgi apskatīt senās ēkas, skaisto parku ar tur esošo dīķi un putniem.
Cēsu biedrības biedri visvairāk nodarbojas ar sportu. Vēl ar nelielu ražošanu un rokdarbiem, kā arī ar kultūru. Viņi mums spēlēja uzvedumu „Savedējs”. Cēsinieki ir ļoti labi aktieri, piebildīšu to, ka viņi visi ir ar redzes traucējumiem. Cēsu neredzīgo biedrības biedrs ir arī mums visiem zināmais dziedātājs Aigariņš.
Cēsīs var iesaistīties dažādās sporta spēlēs. Man ļoti patika neredzīgo galda teniss. Šo spēli spēlē gan neredzīgi, gan vājredzīgi cilvēki, arī redzīgie. Vājredzīgiem un redzīgiem cilvēkiem uz acīm tiek uzliktas tādas brilles, ka viņi pilnīgi neko neredz, bet neredzīgiem cilvēkiem šīs brilles nav jāliek. Spēli spēlē tikai paļaujoties uz dzirdi. Spēles bumbiņa ir graboša, un spēlētājs klausās, kurp bumbiņa ripo.
Spēlei pagatavots speciāls galds ar augstām malām, lai bumbiņa nenokristu uz grīdas. Spēlētājam ir jāatsit tā, lai bumbiņa neiekristu caurumā, tad spēlētājs ir zaudējis geimu. Spēles laikā zālē jābūt pilnīgam klusumam, lai cilvēks dzird, kur lido skanošā bumbiņa. Vēlams, lai skatītāji izslēgtu mobilos telefonus, jo to skaņas, kā arī līdzjutēju sarunas un citi trokšņi, traucē spēlētājiem dzirdēšanu.
Arī es mēģināju spēlēt tenisu, man ļoti patika. Spēle prasa lielu koncentrēšanos, jo tā ir smalka un diezgan ātra. Pietiek, lai kāds pāris sekundes nepieskaras bumbiņai, un geims ir beidzies.
Man ir ļoti liels prieks, ka arī citur cilvēki ar redzes traucējumiem ar kaut ko nodarbojas un ir tik aktīvi!”
 
26. maijā Liepājas Domē, projekta "Liepājas Neredzīgo biedrības un NVO sadarbības tīkla kapacitātes stiprināšana" ietvaros, vadījām semināru par cilvēku ar invaliditāti nodarbinātības, profesionālās rehabilitācijas un vides pieejamības labās prakses piemēriem Anglijā un Vācijā.  
Uz semināru tika aicināti Liepājas invalīdu NVO sadarbības tīkla biedri, Liepājas pilsētas pašvaldības pārstāvji un uzņēmēji. Semināru atklāja LNB valdes priekšsēdētājs Māris Ceirulis un Liepājas pilsētas Domes eksperte NVO lietās Brigita Dreiže. Semināra laikā runāja Liepājas Domes deputāts Ivars Ķervis, kurš izteica vēlējumu, lai visas vērtīgās, invalīdu nodarbinātību veicinošās idejas nepaliktu izrunātas tikai šī semināra ietvaros. Bet jādara viss, lai to nostiprinātu likumdošanā. Tikai tad pavērsies lielākas iespējas kaut ko reāli mainīt cilvēku ar invaliditāti labā. Viņš arī izteica ideju, ka vajadzētu apzināt visas svarīgākās Liepājas pašvaldības iestādes, kuras ir nepieejamas cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem, lai pēc tam to risinātu.
        Diakonijas centra vadītājs Mārtiņš Urdze un Aija Saldovere no Liepājas Attīstības pārvaldes pastāstīja par cilvēku ar invaliditāti nodarbinātības un profesionālās rehabilitācijas iespējām Vācijā, Lībekā. Tur skolēni tiek pieradināti pie saskarsmes ar cilvēkiem, kuriem ir ierobežotas spējas, un tas veicina šo skolēnu turpmāko iecietību pret šādiem cilvēkiem.
Lībekas diakonijā cilvēki ar invaliditāti vispirms 3 mēnešus iziet testēšanas fāzi, pēc tam seko darba pieredzes iegūšanas un darba veikšanas fāze.  Aktivitātes noris 25 dažādās darbnīcās, kurās ergoterapeita uzraudzībā invalīdi tiek apmācīti darīt dažādus darbus, kas palīdz viņiem integrēties sabiedrībā. Darbs darbnīcās ilgst divus gadus. Cilvēks var izvēlēties jomu tālākai darbībai, izmēģinot vairākas darbnīcas.
Arodizglītības centrā valda uzskats, ka katram cilvēkam ar īpašām vajadzībām ir tiesības strādāt dažādās jomās, piemēram, mazgāšanas, šūšanas, galdniecības, aušanas, keramikas un pakošanas cehos, dārzniecībā, sveču darbnīcā, ēdināšanas blokā u.c. Katrs cilvēks tur strādā tik, cik ir viņa spēkos. Neviens neskatās uz to, ko cilvēki ar invaliditāti nevar, bet gan, ko tie spēj.
Māris Ceirulis un Arvils Jākabsons pastāstīja par redzēto Anglijā. Tur, kā jau rakstījām izdevuma iepriekšējā numurā, valsts nodrošina cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem nepieciešamo aprīkojumu darbam, pārkvalifikācijas iespējas un elastīgu darba laiku. Tāpat šādiem darbiniekiem tiek apmaksāta nokļūšana darbā un nodrošināta pielāgota darba vide.
Anglijā profesionālā pārkvalifikācija tiek piedāvāta valsts finansētu programmu ietvaros. Sadarbībā ar uzņēmējiem tiek veikti tirgus pētījumi, lai cilvēkiem dotu iespēju apgūt tās prasmes un iemaņas, kas būs pieprasītas darba tirgū. Valstī ir augsti attīstīta brīvprātīgā darba kustība, kas nodrošina maksimālu cilvēku ar īpašām vajadzībām integrāciju sabiedrībā un sabiedrības izpratni par šiem vitāli svarīgajiem jautājumiem.
Vēl abi biedrības pārstāvji stāstīja par 2010.gada Vienlīdzības likumu. Tas izstrādāts saskaņā ar “Likumu par invalīdu diskriminācijas novēršanu”, lai vienkāršotu un pilnveidotu cilvēku, t. sk. cilvēku ar invaliditāti, dzīvi un aizsardzību pret negodīgu rīcību. Likuma darbības jomas ir nodarbinātība, izglītība, preču un pakalpojumu pieejamība, arī valsts sniegto pakalpojumu pieejamība un vides saprātīga pielāgojamība.
Anglijā cilvēki ar invaliditāti tiek uztverti kā vienlīdzīgi cilvēki vienotā sabiedrībā. Tiem ir tādas pašas tiesības ikdienas dzīvē kā pārējiem, vienādas iespējas saņemt pakalpojumus, ko sniedz ārsti, vietējās pašvaldības, apmeklēt veikalus, skolas un teātri. Pakalpojuma sniedzēja pienākums ir veikt nepieciešamos pielāgojumus (un ne tikai attiecībā uz vidi, bet arī uz darbinieku domāšanu), lai nodrošinātu iespēju cilvēkiem ar invaliditāti saņemt tiem nepieciešamos pakalpojumus. Diemžēl, kā praksē bieži ir novērots, mums vēl tāls ceļš ejams, lai sasniegtu Anglijas līmeni šajā jomā.
 
27. maijā notika tradicionālā Liepājas Neredzīgo biedrības rīkotā ekskursija biedrības biedriem. Šogad galamērķis bija Salaspils Nacionālais Botāniskais dārzs un Bīriņu pils.
Botāniskajā dārzā izveidota lielākā augu kolekcija Baltijā un viens no lielākajiem dendrārijiem Ziemeļaustrumeiropā. Nacionālā Botāniskā dārza platība ir 129 hektāri. Ap 40% teritorijas aizņem zinātniskās kokaudzētavas, siltumnīcas, eksperimentālās audzētavas, bet pārējos 60% teritorijas izvietotas ekspozīcijas, kas paredzētas apmeklētājiem. Pašlaik Botāniskajā dārzā aug vairāk nekā 130 reto un aizsargājamo augu sugas.
Botāniskā dārza gides, kuras zināja, ka ekskursantu vidū ir cilvēki ar redzes traucējumiem, iepazīstināja ar visdažādākajiem augiem un kokiem. Visu varēja izbaudīt, izmantojot gan redzi, gan tausti, ožu, dzirdi un pat garšu. Apskatīt krustābeles, pīlādžus, spirejas, dekoratīvās ābeles, skujkokus un zemos skujkokus, aptaustīt un izsmaržot ziedus, lapas un čiekurus. Dažu skujkoku skujas pat tika pagaršotas. Ļoti skaisti ziedēja dažādu šķirņu ceriņi, to smarža bija jūtama jau pa gabalu. 
Bīriņu pils celta 1860.gadā barona Augusta fon Pistolkorsa laikā. Pilī apskatījām saglabājušos neorenesanses interjera apdari – ieejas plašo vestibilu ar divpusējām koka kāpnēm, ēdamzāli ar kasetētiem koka griestiem, izeju uz ezera terasēm, glazētās podiņu krāsnis. 
Staigājot pa pils zālēm, varēja iztēloties Pistolkorsu likteņus, kuros ir ne mazums interesantu un traģisku līkloču. Mīlestības stāsts, kurā pilskunga dēls iemīl kalponi, taču melu, pārpratumu un sabiedrības negrozāmo uzskatu rezultātā abi iet bojā.
Pils parkā, kuru Augusts fon Pistolkorss veidojis savai mīļotajai sievai Emīlijai fon Herderai, apskatījām Mīlestības saliņu, uzkāpām Eņģeļkalnā, kas vēlējās, varēja pasēdēt zem Mīlestības ozola, kura zaros skan jaunlaulāto iekārtie mīlestības zvaniņi, iegriezāmies ūdensdzirnavās, kur pēc 100 gadu darba atpūšas vecie dzirnavu gaņģi.
 Aicinām cilvēkus kļūt apzinīgākiem. Ir tādi, kas izsaka vēlmi braukt, bet tad pēdējā brīdī pasaka, ka nebrauks. Sameklēt cilvēkus vietā ir diezgan sarežģīti. Kā smaidot saka Māris Ceirulis: „Arī cilvēki ar invaliditāti izrādās ir cilvēki.” Bet lūgums paliek spēkā - gadījumā, ja kaut kas neizdodas, ja nav iespējas piedalīties, savlaicīgi informēt arī biedrību, biedrības kolēģus, lai viņi varētu tālāk rīkoties.
 
Kā jau Māris Ceirulis minēja ievadā, biedrību uzrunājuši 3 uzņēmēji ar darba piedāvājumiem. Uzņēmējs, kura darbības vieta ir Liepājas Biznesa inkubators, piedāvā filcēt lācīšus. 6. jūnijā 8 cilvēki pamēģināja, ko tas nozīmē un vai šo darbu var, vai nevar paveikt. Cerams, ka uzņēmējs būs mums labs sadarbības partneris. Cilvēki ar invaliditāti jau strādājot IG Latvija pierādīja, ka darbu var paveikt ļoti kvalitatīvi un atbildīgi. Protams, ir izņēmumi, ja kādam gluži neveiksies, tad mēģināsim piemeklēt kaut ko citu. Bet, ja kāds gribēs slinkot un bezatbildīgi izturēties pret darbu, tad tādam darbiņu uzticēt nevarēs un būs jāmeklē kāds cits.
Darbu piedāvā šūšanas uzņēmums „Bogema Lingerie”. Viņiem vajadzīgs kvalitātes kontrolieris un šuvēji. Protams, neredzīgs, vājredzīgs to paveikt nevarēs, bet 3.grupas invalīdi to izdarīt var. Uzņēmums vēl piedāvā no auduma lentītēm siet un veidot rozītes un bantītes. Iespējams, ka tiks piedāvāti pakošanas darbi.
Vēl viens uzņēmējs arī no Biznesa inkubatora vēlas uzsākt Latvijā ratiņkrēslu ražošanu. Tie būtu speciāli pielāgoti ratiņi, kuri veiksmīgāk varēs pārvarēt ielu apmales, gan pa trepēm būs ērtāk pārvietojami. Ražotāji mūsu cilvēkiem varētu piedāvāt montāžas darbus.
 
Maijā Liepājas Dome iepazīstināja interesentus ar jauno pilsētas attīstības plānu nākamajiem 12 gadiem. Tajā ir ietvertas vairākas ļoti vērtīgas un labas lietas. Piemēram, plānots sakārtot ielu infrastruktūru, izvietot vadlīnijas, ievērojot universālā dizaina principus. Māris Ceirulis un invaliditātes sabiedriskais eksperts Andis Dzērve domniekiem atgādināja, ka šie principi noteikti ir jāņem vērā.
 
Domes priekšsēdētāja vietniekam Gunāram Ansiņam uzrakstījām vēstuli, lai risinātu Liepājas Olimpiskā centra pieejamību. Tur jau ilgstoši bez īpašām sekmēm mēģinām panākt, lai tiktu nomarķētas stikla sienas, durvis un pakāpieni.
 
Nodošanai ekspluatācijā tiek gatavots Stacijas laukums. Būvnieks gan savus darbus esot pabeidzis. Savukārt mēs neesam pilnībā apmierināti ar paveikto vides pieejamības jomā šajā laukumā. Vadlīnijas ir iestrādātas, bet diezgan nesekmīgi. Ir labi nomarķēti stabi, pie gājēju pārējas dzeltenās krāsas reljefās vadlīnijas. Bet autobusu pienākšanas un atiešanas vietās ir nemarķētas stikla sienas. Informācijas tablo ir nesasniedzamā augstumā cilvēkiem ar vāju redzi. Nav gājēju pāreja no stāvvietas uz Stacijas laukumu un dažas citas lietas. Priekšlikumus par nepieciešamajiem uzlabojumiem esam iesnieguši pilsētas Būvvaldē.
 
Jūnijā ar rokdarbu izstādi piedalīsimies Latvijas Neredzīgo biedrības 85 gadu jubilejā. Rādīsim skaistos galantērijas izstrādājumus – maciņus, jostiņas, krellītes, kas darināti ādas apstrādes nodarbībās, floristu veikumu, mezglotāju sedziņas, pinēju grozus un paplātes. Ar šiem izstrādājumiem jau otro gadu piedalījāmies Brīvdabas muzeja rīkotajā gada tirgū. Par mūsu darbiem interese ir bijusi diezgan liela.
 
Šobrīd notiek rehabilitācijas centra „Dzīves skola” telpu paplašināšana. Pateicoties Anda Dzērves un uzņēmuma „Liepājas Pērkonīte” atbalstam, otrajā stāvā, virs jau esošās „Dzīves skolas” telpām, renovējam trīsistabu dzīvokli. Ticam, ka šīs telpas būs piepildītas ar cilvēkiem, kuri vēlas kļūt sociāli aktīvi un nevis tikai četrās sienās sēdēt. Kā atzīst Māris Ceirulis, tieši sēdēšana četrās sienās ir vismokošākais, kam viņš pats ir gājis cauri. Telpu renovāciju un mēbeļu iegādi finansiāli atbalsta Kopienu iniciatīvu fonds un Liepājas Dome. 


 
 
 
 


JAUNĀKIE PROJEKTI
NODERĪGAS SAITES


Šī mājas lapa ir veidota ar Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas finansiālu atbalstu EEZ finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta ietvaros
un ar Latvijas valsts finansiālu atbalstu no Sabiedrības integrācijas fonda. Par mājas lapas saturu atbild Liepājas Neredzīgo biedrība.