Vēlos pastāstīt par labiem notikumiem mūsu organizācijā. Mēs priecājamies, ka „Dzīves skolā” jau vairāki cilvēki ir saņēmuši dažādus sociālās rehabilitācijas pakalpojumus Dienas centrā. Pieprasītākā ir datora apmācība, klūdziņu pīšana, mezglošana, rokdarbi, trenažieri, saskarsmes - atbalsta grupas, mājturības nodarbības, Braila raksts un orientācija ar balto spieķi gan telpās, gan apkārtējā vidē.Ir ļoti labi, ka cilvēks pats var mācīties daudzas lietas, kas noderīgas tieši viņam. Zaudējot redzi, vai tai pasliktinoties, šķiet, dzīvei turpmāk nav jēgas. Ir sarežģīti, ir smagi. Bez šaubām, tā tas arī ir, bet ja mēs saņemam palīdzību īstā laikā un sajūtam, ka neesam kādam vienaldzīgi, ka par mums kāds izrāda interesi un vēlmi palīdzēt, ir savādāk. Cilvēks jūtas iedrošināts, viņš atkal un atkal var saņemt jaunus spēkus, satvert ticību - vispirms jau uz Dzīvo Dievu, pēc tam cilvēkiem, ka viņš nav viens. Ka viņš nav atstāts, ka ir cilvēki, kuriem tiešām rūp viņa liktenis. Tāpēc jau pastāv mūsu organizācija, lai palīdzētu cilvēkiem apgūt jaunas prasmes un iemaņa., Lai cilvēki spētu dzīvot šai pasaulē, varētu darīt savus darbus, un lai pēc iespējas cilvēks būtu neatkarīgs. Tas dod drošības sajūtu, ceļ pašapziņu un cilvēks jūtas pilnvērtīgāks. Lai Dievs dod, ka tie cilvēki, kuri ir saņēmuši sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, gūtās zināšanas un prasmes mācētu un gribētu pielietot savā tālākajā dzīvē. Mūsu „Dzīves skolā” ir bijuši cilvēki no dažādiem pagastiem – no Kazdangas, Virgas, Nīgrandes, no Kuldīgas pansionāta „Venta” un Aizputes pilsētas. Tātad mums līdzās dzīvo daudzi cilvēki, kuriem ir nepieciešamas šīs nodarbības, kuriem ir nepieciešams braukt pie mums, nakšņot „Dzīves skolā”, mācīties, un patiešām tālāk dzīvot savādāk. Ja jums ir zināmi kādi cilvēki, kuri vēlētos iesaistīties un iemācīties kaut ko, dariet mums to zināmu, un mēs noteikti ar lielāko prieku piedāvāsim viņiem šo apmācību.
Liepājas Neredzīgo biedrības vadītājs Māris Ceirulis