Esi uzmanīgs!

Zāles pret galvassāpēm, alerģijām vai gripas vīrusiem var kaitēt acīm. Vācijas acu ārstu profesionālā asociācija brīdina no šo medikamentu bīstamajām blaknēm un iesaka rūpīgi lasīt zāļu lietošanas instrukcijās, kurās bieži ir aprakstīta arī to ietekme uz acīm.
Daudzas slimības ārstē ar kortizonu saturošiem medikamentiem. Tos lietojot ilgāku laiku, jārēķinās ar acu lēcu apduļķošanos un acs iekšējā spiediena paaugstināšanos, kas ir galvenais glaukomas riska faktors.
Par arvien biežāku acu saslimšanu kļūst tā sauktā sausā acs. Tai par cēloni ir gan vides ietekme, piemēram, telpās ar stipri kondicionētu gaisu, gan arī bieža medikamentu lietošana. Sauso aci izraisa asaru deficīts vai traucēts asaru plēves komponentu balanss. Asaru plēvi var ietekmēt psiho farmakoloģiski medikamenti, zāles asinsspiediena pazemināšanai un hormonālā kontracepcija. Tāpēc vācu acu ārsti iesaka pacientiem, kas regulāri lieto šos medikamentus, reizi gadā doties uz pārbaudi pie acu ārsta.

BRĪNIŠĶĪGĀ TĒJAS TASE

Autors nezināms
Kāds pāris Anglijā gāja gar ķīniešu veikalu, kura skatlogā bija izstādīta brīnišķīga tējas tase. Viņi iegāja iekšā, lai to tuvāk apskatītu, un piepeši tase sāka runāt: “Jūs tikai paklausieties! Ne jau vienmēr esmu bijusi tējas tase! Kādreiz es biju sarkana māla pika. Mans meistars mani atrada, rullēja un plikšķināja un tā bezgala atkal un atkal. Es spiedzu, lai viņš beidz, lai liek mani mierā. Bet viņš tikai turpināja, atbildēdams: - Vēl ne! – Pēc tam mani uzlika uz ripas un sāka griezt uz riņķi vien. Man noreiba galva. Kad lūdzu mani noņemt no ripas, viņš nemaz neklausījās, tikai turpināja mani veidot un formēt un beidzot vēl iebāza krāsnī.
Nekad nebiju izjutusi tik milzīgu karstumu. Brīnos, kā es tur nesadegu. Spiedzu un dauzīju durvis, lai izkļūtu ārā. Pa šķirbu varēju redzēt meistaru darbojamies. Un viņa lūpās es izlasīju: Vēl ne!
Beidzot durvis atvērās. Viņš uzlika mani uz plaukta un sāka atvēsināt. Tas jau bija labāk. Viņš mani notīrīja un sāka apkrāsot no visām pusēm. Smaka bija vienkārši šausmīga! Domāju, ka nosmakšu. Man trūka gaisa, un es beidzos vai nost aiz karstuma un briesmīgās smakas. Drīz viņš mani lika citā krāsnī. Tā nebija līdzīga pirmajai, bet divreiz karstāka gan! Sapratu, ka šoreiz nu dzīva nepalikšu, un lūdzu meistaru izbeigt šīs mocības... Un visu laiku es varēju redzēt, kā viņš krata galvu, sacīdams: – Vēl ne! – Kad biju atmetusi visas cerības, krāsns durvis beidzot atvērās. Meistars paņēma mani rokās, un es redzēju, ka viņš ir apmierināts ar savu darbu. Viņš aiznesa mani pie spoguļa un lika paskatīties uz sevi. Es paskatījos. - Tā neesmu es. Tas taču nevar būt, ka esmu tik mirdzoša un skaista!
Tad viņš mani uzrunāja, sacīdams: “Es gribu, lai tu zinātu, ka es tevi rullēju un plīkšķināju, lai izveidotu tādu, kāda esi tagad. Tu būtu izžuvusi, ja es pārtrauktu darbu. Es zināju, ka uz ripas tev sareiba galva un kļuva slikti, bet, ja es būtu pārtraucis savu darbu, tu sadruptu. Zināju, ka tev sāp un, ka krāsnī ir karsti un nepatīkami, bet, ja es tevi tur nebūtu ielicis, tu saplaisātu. Zināju, ka smaka ir riebīga, kad es tevi tīrīju un apgleznoju, bet saproti – ja es tevi nebūtu ielicis otrā krāsnī, tavs mūžs būtu īss, tu būtu trausla un viegli plīstoša. Tagad tu esi pabeigta. Tu esi tāda, kādu es tevi iztēlojos, kad pirmo reizi paņēmu rokās māla piku.