29.08.2010
Manas vērtības un dzīves jēga
autors: Kaspars Rudzroga, I grupas redzes invalīds
Šā gada 19. maijā Liepājas Neredzīgo biedrībā, Nīderlandes vēstniecības finansētā projekta ietvaros, notika pirmā nodarbība jauniešu saskarsmes atbalsta grupai. Nīderlandes vēstniecība finansē arī Liepājas Neredzīgo biedrības avīzes “Gaisma Tumsā” izdošanu un atbalsta arī informatīvo pasākumu rīkošanu skolās. Uz šo brīdi ir būts četrās skolās, kur tiek stāstīts par redzes invalīdu problēmām, par viņu vajadzībām, par Baltā spieķa nozīmi, par braila raksta pielietošanu, par simulācijas briļļu pielietošanu, ar kurām var imitēt dažādas acu slimības un citām aktivitātēm.
Uz pirmo saskarsmes atbalsta grupas pasākumu bija ieradušies 9 cilvēki. To vadīja Liepājas Neredzīgo biedrības valdes priekšsēdētājs Māris Ceirulis. Tā kā mēs ikdienā satiekamies ar daudziem cilvēkiem, tad šīs saskarsmes atbalsta grupas mērķis ir orientēts uz to, lai mēs varētu sanākt kopā, pārrunāt dažādas lietas, mācīties domāt un noformulēt savu viedokli, izteikt to un arī padalīties savstarpējā pieredzē.
Iepriekšējos divus gadus Liepājas Neredzīgo biedrības rehabilitētāja Andra Pumpura jau vadīja šādas saskarsmes atbalsta grupas. Andrai bija dažādas mērķa grupas. Sākumā tās bija sievietes, bet šobrīd tie ir Neredzīgo biedrības biedri, kuri agrāk aktīvi darbojušies biedrībā, bet savu gadu dēļ vairs nav tik aktīvi. Tagad Andra šos cilvēkus vienkārši saaicina kopā, lai pārrunātu dažādas sev aktuālas lietas, un lai rastu arī psiholoģisku atbalstu. Ņemot vērā Andras veiksmīgo pieredzi šādu pasākumu rīkošanā, Māris Ceirulis nolēma izveidot šādu saskarsmes grupu arī gados jaunākiem biedrības biedriem. “Paldies Dievam, mūsu biedrībā nav ļoti daudz gados jaunu biedrības biedru, bet cik nu mēs esam, tik esam un arī mēs varētu tikties šādās saskarsmes atbalsta grupās,” saka Māris Ceirulis. Šajā pirmajā saskarsmes grupas pasākumā bija domāts izrunāties, iemācīties un uzzināt dzīves pieredzi vienam no otra, lai pēc tam iegūto pieredzi varētu pielietot katrs savā dzīvē un varbūt aktīvāk iesaistīties pašas organizācijas rīkotājās aktivitātēs. Jau pašā sākumā dalībniekiem tika izvirzīts noteikums, ka visiem noteikti būs jārunā, jāizsaka viedoklis par pašu dalībnieku izvēlēto tēmu, bet ne vienlaicīgi un pārtraucot citam citu. Runāt drīkstēja tikai tas, kuram rokās atradās mīksta spēļu mantiņa. Šī mantiņa tika izvēlēta, lai disciplinētu runātāju. Tikko mantiņa tiek atdota citam dalībniekam, runātājam savu viedokli vairs nav iespējams papildināt. Pielietojot šādu metodi, dalībniekiem bija jāpacenšas īsā laika posmā iemācīties noformulēt savu domu un to pasniegt citiem. Tādā veidā katram dalībniekam bija jāpastāsta par sevi, par saviem mērķiem. Akcents tika likts arī uz to, ka klātesošie nedrīkstēja nicīgi, kritiski izteikties par cita viedokli. Katrs dzīvo reālā pasaulē, ir reāli cilvēki ar savām vajadzībām, vēlmēm, iespējām un spējām, zināšanām, izglītību un tā tālāk. Ir lietas ko var, vai nevar darīt, ko grib vai negrib darīt. Vienkārši ir interesanti padomāt par to. Pēc īsas iepazīstināšanas ar sevi, saskarsmes grupas dalībniekiem no grāmatas tika nolasītas apmēram 70 dzīves vērtības, no kurām, lai dalībniekiem rosinātu domu, bija jāuzraksta godīgi 12 savas dzīves vērtības, sevis izvērtēšanai un neizrādoties citiem. Kad šīs vērtības bija uzrakstītas, katram bija skaļi jānolasa un pēc tam no šīm vērtībām jāizvēlas trīs svarīgākās vērtības. Pēc tam katram dalībniekam bija jāizvēlas pati svarīgākā vērtība un jāsniedz īss komentārs, kāpēc tieši šī vērtība ir vissvarīgākā. Ļoti interesanti bija uzklausīt klātesošo dalībnieku domas par katra dzīves vērtībām. Katram tās bija savādākas, arī pati galvenā, lielākā vērtība gandrīz katram bija savādāka. Ja tomēr galvenā vērtība dalībniekiem bija līdzīga, vai tāda pati, tad tomēr katrs dalībnieks to pamatoja savādāk, ar savu dzīves pieredzes skatījumu. Šīs lapiņas, kur katrs dalībnieks bija uzrakstījis savas svarīgākās vērtības, tika uzticētas pasākuma vadītājam Mārim Ceirulim, lai pēc tam Māris tās varētu parādīt pēc kāda ilgāka laika posma. Lapas tiks ieslēgtas un glabātas seifā ar domu, pēc gada atkārtot šo pašu uzdevumu un pēc tam salīdzināt šīs vērtības, lai pēc tam izsecinātu, kas ir mainījies katra dalībnieka dzīvē. Tālāk pasākuma gaitā Māris piedāvāja trīs tēmu variantus:
• laiks,
• dzīves grūtības vai dzīves problēmas, uz ko katrs var paļauties,
• mana dzīves jēga.
No šiem piedāvātajiem variantiem dalībniekiem bija jāizvēlas viens variants. Iedziļinoties tēmās, visas trīs izrādījās smagas. Dalībnieki izvēlējās diskutēt par tēmu “Mana dzīves jēga”. Runāja tas dalībnieks, kuram rokās bija mantiņa, kas bija izvēlēta mikrofona vietā. Viedokļi par šo tēmu bija ļoti interesanti. Katrs saprata savas dzīves jēgu ļoti līdzīgi, bet runājot “apspēlēja” to savādāk pēc savas dzīves pieredzes. Ļoti interesanti šajā pasākumā bija tas, ka dalībnieki, kas nav īpaši gatavojušies runāt tādās situācijās, parādīja pats savu būtību - tāds kāds viņš ir, kā viņš to saprot, un te parādījās cilvēka kailā patiesība bez maskas. Jo tomēr ikdienā daudzās sarežģītās dzīves situācijās cilvēki uzliek masku un attiecīgajā situācijā spēlē savu lomu. Katra cilvēka dzīve ir veidojusies no ģimenē un apkārtējā vidē iegūtajām vērtībām.
Pasākuma beigās katram dalībniekam bija jāizsaka savs viedoklis par pasākuma norisi, vai ir kāds ieguvums un vai vajag organizēt šādas saskarsmes grupiņas. Visi dalībnieki bija ar šo pasākumu ļoti apmierināti un izteica vēlmi arī turpmāk piedalīties šādās pārrunās. Papildus piedāvātajām Māra tēmām, saskarsmes grupiņas dalībnieki izteica savus priekšlikumus par tēmām, par kurām varētu runāt turpmākās nodarbībās. Pēc dalībnieku vienošanās, šīs grupiņas tiks organizētas vienu reizi mēnesī. Tiem, kam piedalīšanās šādā grupiņā ir ieinteresējusi un šāda psiholoģiska rakstura tēmas interesē, personīgi var pieteikties Liepājas Neredzīgo biedrībā vai zvanot pa tālruni 3431535, kur var iegūt informāciju par nākošajām nodarbībām.