Apakšizvēlne
Aptauja

Liepājā, renovējot ielas, uz ietvēm tiek iestrādātas reljefās vadlīnijas, kuras paredzētas, lai cilvēkiem ar redzes traucējumiem atvieglotu pārvietošanos:





Lasīt aptaujas rezultātus
Kontakti
Adrese:
Ganību iela 197/205 Liepāja,
LV – 3407

Tālrunis:
+371 63431535,
+371 22007874

Fakss:
+371 63407115

E-pasts:
info@redzigaismu.lv,
liepajas_nb@inbox.lv

kartes attēls Apskatīt kartē

Baneri
27.08.2010

FAKTI UN MĪTI PAR ACĪM
(Pēc Latvijas - Amerikas acu centra materiāliem)

Mēs visi kādreiz esam dzirdējuši kādu sakām: "Tu sabojāsi acis, ja tu darīsi šo vai to." Vai tu zini, kas ir labi vai slikti tavām acīm? Kāpēc nepamēģināt sevi pārbaudīt, atbildot uz jautājumiem ar "pareizi" vai "nepareizi", un uzzināt, cik daudz tu zini par savām acīm.
Lasīšana krēslainā apgaismojumā kaitē manām acīm.
Nepareizi. Darbojoties slikti apgaismotā telpā acis netiek bojātas. Gadsimtiem ilgi visas vakara lasīšanas un šūšana tika veiktas sveču gaismā vai pie gāzes vai petrolejas lampām.
Labs apgaismojums padara lasīšanu vieglāku un novērš acu nogurumu, īpaši cilvēkiem, kuri lieto bifokālās brilles.
Strādāšana pie datora kaitē manām acīm.
Nepareizi. Nav pierādīta datora kaitīgā iedarbība uz acīm. Nepareizi organizēts darbs un nepiemēroti darba apstākļi var radīt acu nogurumu un "sausās acs" sindromu.
Bieži, strādājot ar datoru, pat lasot grāmatu vai darot kādu citu darbu tuvumā, acis tiek mirkšķinātas mazāk nekā normāli nepieciešams. Šī samazinātā mirkšķināšana sausina acis, rada acu nogurumu. Jāmēģina regulāri atpūtināt acis, paskatoties uz augšu vai pāri istabai, jādomā par mākslīgo asaru lietošanu. Skatīšanās uz attālākiem priekšmetiem atpūtina acis. Ja jūsu redze kļūst miglaina vai acis ļoti ātri nogurst, jāpārbauda acis pie oftalmologa t.i. acu ārsta.
Nepareizu briļļu nēsāšana kaitē manām acīm.
Nepareizi, ja runājam par pieaugušiem cilvēkiem. Pieaugušam cilvēkam objektīvi izmaiņas acīs nerodas.
Bērniem jaunākiem par 8 gadiem, kuriem ir nepieciešams, ir jāvalkā pareizas brilles, lai neattīstītos ambliopija jeb "slinkā acs".
Līdz ar gadiem šķielēšana var pāriet.
Nepareizi. Bērniem, kuri šķielē var attīstīties vājāka redze vienā acī, jo smadzenes ''izslēdz'' vai ignorē attēlu, kas nāk no šķielējošās vai "slinkās " acs. Acī, kuru "nelieto" vai kura šķielē, neattīstās laba redze līdz brīdim, kamēr tai neliek strādāt (visbiežāk aizklājot labāko aci).
Bērni, kuriem parādās šķielēšana, jāatrāda oftalmologam. Jo ātrāk tiks uzsākta ārstēšana, jo labāk. Ārstēšana ietver brilles, acu pilienus, ķirurģiju.
Sēdēšana tuvu televizoram kaitē bērnu acīm.
Nepareizi. Bērni spēj labāk fokusēt skatu uz tuviem priekšmetiem bez acu noguruma nekā pieaugušie. Viņiem bieži attīstās pieradums turēt priekšmetus tuvu acīm vai sēdēt ļoti tuvu televizoram.
Nav pierādījumu, ka tas kaitētu acīm, un šis pieradums izzūd līdz ar bērna kļūšanu vecākam.
Burkānu ēšana uzlabo Jūsu redzi.
Nepareizi. Burkānos ir daudz A vitamīna, kurš ir nepieciešams redzei, bet ļoti daudzi citi pārtikas produkti arī satur A vitamīnu. Tikai neliels daudzums ir nepieciešams redzei.
Labi sabalansēta pārtika ar vai bez burkāniem nodrošina visu nepieciešamo vitamīna devu, lai būtu laba redze.
Cilvēkiem ar sliktu redzi jāizvairās no sīkas drukas lasīšanas.
Nepareizi. Saka, ka cilvēkiem ar sliktu redzi, kuri lieto brilles, "nolieto" savas acis, lasot sīku druku vai darot smalkus darbus.
Priekšstats, ka acs ir kā muskulis ir nepareizs. Acs vairāk atgādina kameru. Kamera nenolietojas ātrāk tikai tāpēc, ka tai jāfotografē sarežģītas lietas. Jūs varat izmantot savas acis, nebaidoties tās "nolietot".
Valkājot brilles, Jūs kļūstat atkarīgs no tām.
Nepareizi. Brilles tiek lietotas, lai uzlabotu neskaidru redzi. Kopš tiek dota priekšroka ar brillēm izkoriģētai skaidrai redzei, Jūs atklājat, ka vēlaties brilles nēsāt arvien biežāk.
Lai arī ir sajūta, ka Jūs kļūstat atkarīgs no brillēm, patiesībā Jūs tās lietojat tikai, lai redzētu skaidrāk.
Vecākiem cilvēkiem ar "otrreizēju acu gaišumu" varbūt
attīstās katarakta.
Pareizi. Vecāki cilvēki, kuri lieto lasīšanas brilles, dažreiz ievēro, ka viņi var lasīt arī bez brillēm, un domā, ka viņu redze uzlabojas.
Patiesībā viņi kļūst tuvredzīgi, kas var norādīt uz kataraktas attīstību.
Pirms kataraktas izņemšanas, tai jābūt "gatavai".
Nepareizi. Katarakta ir acs lēcas, kura normāli ir dzidra, apduļķošanās. Kādreiz domāja, ka tai jābūt pilnīgi "gatavai", lai varētu izņemt. Tagad mēs zinām, ka tas nav nepieciešams.
Kad Jūs vairs nevarat labi saskatīt lietas, ko Jūs vēlaties vai Jums ir nepieciešams saskatīt, ir jādomā par operāciju. Operācija ir kataraktas izņemšanas vienīgais veids.
Kataraktu var izārstēt ar lāzera palīdzību.
Nepareizi. Apduļķotu lēcu var izņemt tikai ķirurģiskā ceļā. Pēc kataraktas operācijas, iekšējā membrāna var apduļķoties (t.s. sekundārā katarakta). Šo membrānu var pārdalīt, izmantojot lāzeru.
Kontaktlēcas var aizkavēt tuvredzības pasliktināšanos.
Nepareizi. Daži cilvēki tic, ka kontaktlēcu lietošana novērš tuvredzību, tā, ka turpmāk nav jālieto ne kontaktlēcas, ne brilles.
Nav pierādījumu, ka kontaktlēcu valkāšana paliekoši uzlabo redzi vai novērš tuvredzības pasliktināšanos.
Acis var transplantēt.
Nepareizi. Nav iespējams transplantēt acis, jo tās ir saistītas ar smadzenēm ar redzes nerva palīdzību. Redzes nervs vairāk atgādina kabeli, kas veidots no vairāk nekā miljons nervu šķiedru. Šo nervu nevar no jauna savienot. Tāpēc aci operācijas laikā neizņem no acs ābola dobuma. Radzeni, kas ir priekšējā caurspīdīgā acs daļa, veiksmīgi transplantē jau daudzus gadus. Šo radzenes transplantēšanu dažreiz sajauc ar acs transplantēšanu.
Visi "acu dakteri" ir vienādi.
Nepareizi. Oftalmologs ir ārsts, kurš specializējies acu slimību diagnostikā un ārstēšanā. Lai kļūtu par acu ārstu, jāmācās seši gadi augstskolā un trīs gadus notiek specializācija acu slimību diagnostikā un ārstēšanā. Acu ārsts ir kvalificējies visu veidu acu problēmu ārstēšanā, ieskaitot kataraktas, lāzera un citas acu operācijas.
Optiķi un optometristi arī ir ar acīm saistītās profesijas, bet viņi nav ārsti un neizdara operācijas.

RETRANSLATORI PALĪDZĒS NEREDZĪGAJIEM
(pēc žurnāla “Mājas Viesis“ materiāliem)

„Priekšā ir apmale. Nogriezieties pa kreisi,” mikrofonā vīram, kurš aizvērtām acīm demonstrē par SESAMONET saukto sistēmu neredzīgajiem, itāliešu valodā saka sievietes balss. Ierīces ideja ir ļoti vienkārša. Kopš deviņdesmito gadu beigām Eiropas Savienības mājlopu identifikācijai izmanto to zarnās ievietotus retranslatorus – keramikas kapsulā ietvertus signāla uztvērējus, kas automātiski atbild uz saņemto elektrisko signālu. Katram retranslatoram ir unikāls, tikai tam raksturīgs signāls. Šis unikālais signāls ir iemesls, kādēļ pēc lopa nokaušanas šķietami nederīgas pirksta lieluma kapsulas ir atradušas nākotni Eiropas zinātnieku projektā – neredzīgo cilvēku pārvietošanās ceļu izveidē.
Keramikas caurulītes ierok zemē pamīšus divās līnijās apmēram ar četrdesmit centimetru atstarpi. Kad taka izveidota, seko elektroniskās kartes izveidošana. Tas ir vienkārši un lēti. Pēc izskata parastajā neredzīgo cilvēku spieķī ir ierīkota antena, kas nolasa retranslatorus un noraida informāciju uz telefonu. Tas savukārt ir aprīkots ar iepriekš izveidoto karti. Pie auss piestiprinātais telefona mikrofons vēlamajā valodā ziņo neredzīgajam virzienu vai brīdina par šķērsli.
Kad neredzīgais vēlas aiziet uz veikalu, tad, piemēram, dienu iepriekš viņš no interneta var ielādēt vajadzīgo programmu ar maršrutu. viņam tā ir brīvība – skaidro Margo Sironi. Sistēma gan neatpazīst izmaiņas vai ceļā novietotus objektus, taču internetā pieejamā informācija sniegtu pieeju nepārtraukti atjaunotām datu bāzēm par svaigākajām izmaiņām. Vēlāk ir paredzēts šos neredzīgo ceļus apzīmēt, piemēram, ar zilām līnijām un speciāliem satiksmes signāliem.
Šobrīd elektroniskās takas tiek ierīkotas divos Itālijas ziemeļu ciematos – iešanai no ostas uz vilciena staciju un ciema centrālo daļu. Cik tas viss Itālijā izmaksā? Šo raidītāju ir kalniem. Spieķis maksā 80 dolārus. Pārējās izmaksas sastāda caurumu izurbšana asfaltā. Ieslēgts baltajā keramikas čaulā, retranslators var kalpot mūžīgi.

NEREDZĪGS PILOTS APLIDO PUSPASAULES
(pēc interneta materiāliem)

Savu 55 dienas ilgo lidojumu no Londonas līdz Sidnejai maijā pabeidza britu pilots Mailzs Hiltons – Bārbers. Uzmanību šis ceļojums pievērsis ne jau ar to, ka viņš pārvietojies ultravieglajā lidmašīnā “Pegasus Maina ir GT 450”, bet gan fakts, ka pilots vēl pirms 25 gadiem pilnībā zaudējis redzi. Lidaparāts, ar kuru Hiltons  - Bārbers šķērsoja 21 valsts gaisa telpu, veicot 21700 kilometru garo ceļu, bija aprīkots ar īpašām navigācijas ierīcēm, kas reaģēja uz pilota balsi. Drošības labad lidmašīnā atradās arī rezerves pilots, taču, cik noprotams, viņam pie lidmašīnas vadības svirām tā arī nav nācies ķerties. Hiltons – Bārbers pat pajokojis, ka pāris reižu, kritisku situāciju brīžos, vieglāk pat bijis būt neredzīgam. Piemēram, tad, kad netālu no Kualalumpuras lidaparāts iekļuvis spēcīgā negaisā, visapkārt zibeņojis un lidmašīna gandrīz ietriekusies kādā klintī. Nepatīkamus brīžus nācies piedzīvot arī, pārlidojot Libānas kalnus, kuros plosījusies sniega vētra, kā arī virs Sauda Arābijas tuksnešiem, kur lidmašīnu savā varā pēkšņi sagrābusi augšupejoša gaisa strāva. Tajā pašā laikā pilots stāstījis, ka viņam ļoti patīk lidot nelielā augstumā virs dažādām valstīm, jo viņš spēj sajust tikai tām raksturīgās smaržas. “Es saožu, kas aug laukos, kas ir zem manis, virs Karači es saožu, kas tiek cepts šīs pilsētas maiznīcās,” viņš stāstījis.
Šis nav britu dēkaiņa pirmais piedzīvojums. Viņš jau ir uzkāpis Kilimandžaro kalnā Tanzānijā, Eiropas augstākajā virsotnē Monblānā, skriešus šķērsojis Sahāras tuksnesi un veicis maratonu Sibīrijā. Hiltona – Bārbera rekordlidojums bija labdarības akcija, kuras mērķis ir savākt vienu miljonu sterliņu mārciņu cīņai pret novēršamu aklumu jaunattīstības valstīs.



Facebook jaunumu plūsma

JAUNĀKIE PROJEKTI
NODERĪGAS SAITES


Šī mājas lapa ir veidota ar Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas finansiālu atbalstu EEZ finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta ietvaros
un ar Latvijas valsts finansiālu atbalstu no Sabiedrības integrācijas fonda. Par mājas lapas saturu atbild Liepājas Neredzīgo biedrība.