Apakšizvēlne
Aptauja

Liepājā, renovējot ielas, uz ietvēm tiek iestrādātas reljefās vadlīnijas, kuras paredzētas, lai cilvēkiem ar redzes traucējumiem atvieglotu pārvietošanos:





Lasīt aptaujas rezultātus
Kontakti
Adrese:
Ganību iela 197/205 Liepāja,
LV – 3407

Tālrunis:
+371 63431535,
+371 22007874

Fakss:
+371 63407115

E-pasts:
info@redzigaismu.lv,
liepajas_nb@inbox.lv

kartes attēls Apskatīt kartē

Baneri
26.04.2013 Autors: LNB

„ELLES REALITĀTE UN ELLES GLEZNA”


Liepājas Kristīgās misijas mācītājs Voldemārs Zveja
Sarakstīts Liepājā, 2011.gada novembrī

„Bet, ja tava labā acs tevi apgrēcina, tad izrauj to un met prom; jo tas tev ir labāk, ka viens no taviem locekļiem pazūd, nekā ja visa tava miesa top iemesta ellē.” /Mat. 5:29/
  
Vai tiešām pastāv elles realitāte – esamība? Atbilstoši šiem Jēzus vārdiem, šaubu nav.
Dieva kalpiem ir viegli runāt par pacilājošiem tematiem, kurus cilvēki ar prieku klausās un tiem seko, saucot: „Alleluja”!
 
Bet, ko lai darām ar nepatīkamiem notikumiem, kuri arī Svētajos rakstos skaidri ir iezīmēti? Vai drīkstam aizdarīt savas acis un nobīdīt tos malā tikai tāpēc, ka tie mums nepatīk un ir tik biedējoši?
Viens no šiem baigajiem tematiem ir patiesība par elli. Varbūt kāds sacīs: „Bet, vai tad obligāti par to mācītājiem ir jārunā?” Saskaņā ar Svētajiem rakstiem, Dieva kalpi nes pilnīgu atbildību par visu, kas uzrakstīts Bībelē, neko nenoklusējot un neko neizskaistinot. Ja runās tikai par patīkamām lietām, tad mācītāji dabūs grūtu sodu, ka viņu vainas dēļ, nebrīdināta par briesmām, kāda dvēsele pazudīs. Par to nepārprotami apustulis Pāvils raksta Efezas draudzei: “Tāpēc es jums apliecinu, ka neesmu vainīgs nevienas dvēseles pazušanā. Jo es neesmu kavējies jums sludināt Dieva prātu pilnībā.” /Ap.d. 20:26-27/
 
Runājot par elles esamību, var gadīties, ka daudzi iebildīs un sacīs, ka to jau izdomājuši tikai mācītāji, lai baidītu cilvēkus ar mūžīgo pazušanu. Padomju laikā popularizēja mācību, ka elli izdomājuši bagātie, lai turētu pazemībā un paklausībā nabagos. Daži joprojām apgalvo, ka elle esot kā paliekas no tumšajiem viduslaikiem, kad cilvēki nebija izglītoti un ticēja visam, ko sludina baznīca. Bet vai elli sludina tikai baznīca? Vai visa Jaunā derība ļoti skaļi un atklāti par to nerunā, un visvairāk tieši Jēzus Kristus?
 
Šodien daudzi inteliģenti cilvēki un sevišķi zinātnieki elles eksistenci grib noliegt, bet tas tomēr nav iespējams. Cilvēkam vispār ir tendence noliegt visu nepatīkamo un drūmo, ieliekot to dziļāk atvilktnē!
Kur tad konkrēti ir par elli rakstīts? Turpat, tai pašā grāmatā, kur rakstīts par debesīm un mūžīgo svētlaimi. Zīmīgi ir tas, ka Vecajā derībā vārds ”elle” konkrēti nav minēts, tikai Dāvids šo vārdu bieži lieto pastarpināti. Jēzum atnākot pasaulē, parādījās spilgta mācība par elli kā moku vietu. Jāņem vērā, ka abas šīs Bībelē minētās vietas būs mūžīgas!
 
Jēzus savās runās un mācībā skaidri pasaka, kas notiks ar to cilvēku daļu, kuri negrib atgriezties no saviem grēkiem un ignorē Jēzus piedāvāto pestīšanu, tie nonāks pazušanā jeb moku vietā. Dievs cilvēkam ir devis izvēles brīvību - vai iet pa šauro krusta ceļu uz debesīm, vai pa plato ceļu uz pazušanu. Vidus ceļa, kuru daudzi labprāt izvēlētos, diemžēl nav!
 
1. Sāpīga patiesība.

Kā jau minēju, Dieva kalpi nes atbildību par šo patiesību. Neskatoties uz to, ka daudzi viņus nosauc par tumsoņām, aprobežotiem un nežēlīgiem, lietas būtību tas nemaina. 
Lasīju, ka kādā valstī kāds vīrs devās mājās pa dzelzceļu stigu un, nonākot pie upes, redzēja, ka tilts izārdīts. Viņš skaidri zināja, ka pēc neilga laika jānāk vilcienam ar zaļumniekiem, kuri dziedādami dodas mājās. Ko šim vīram atlika darīt? Steidzīgi doties pretī šim vilcienam, lai brīdinātu par priekšā stāvošām briesmām. Varbūt kāds sacīs, ka ar to tiks iztraucēta jautrā kompānija un skaistais brauciens!?
 
2. Cilvēcīgas filozofijas briesmas.

Ir zinātnieki un filozofi, kuri sludina, ka Dievs taču ir mīlestība un Viņš nevienu uz pazušanu nesūtīs. Jā, neviens nevienu uz turieni nesūtīs, bet viņi paši savas nepaklausības un ļauno darbu dēļ tur nonāks. Šie “zinību” vīri saka, Bībele ir pareizi jāizprot un tanīs vietās, kur runa par „mūžīgi”, tas neesot domāts bezgalīgi, bet tikai viena cilvēka mūža ietvaros. Un vēl viņi māca, ka grēcinieks vienkārši pazudīs.
 
Bet nezūdamības teorija māca, ka šai pasaulē nekas nepazudīs, tikai pārveidosies citā dimensijā. Tas nozīmē, ka nekas neizgaisīs un nepazudīs, tikai pieņems citādu formu. Vēl ir mācība, kuru izplata dažas baznīcas, ka elles sods nebūs mūžīgs. Cilvēks iešot cauri purgatorijai, t.i. šķīstītavai, līdz beidzot tomēr nonākšot svētlaimē. Šī mācība nav pamatota bībeliski, bet tie ir cilvēku prātojumi.
 
Bet kur ir pamatojums elles esamībai? Pirmkārt, kā jau minēju, par to nepārprotami runāja un mācīja Jēzus Kristus Lūkasa evaņģēlijā. Viņš skaidri stāsta līdzību par bagāto vīru un nabaga Lācaru. Kad abi nomirst, eņģeļi aiznes Lācaru un ieliek Ābrahama klēpī, bet bagāto vīru – moku vietā. Starp abām šīm vietām ir nepārejama plaisa jeb bezdibenis. Lai kā bagātais vīrs, mokas ciezdams, nelūdza Ābrahamu dzesēt viņam slāpes, tas nebija iespējams.
 
Šis Jēzus stāstījums spilgti parāda, ka pēc nāves neko cilvēks vairs nevar mainīt. Nekādas aizlūgšanas mirušā stāvokli nevar izmainīt. Drausmīgi mūžības rītā pievilsies tie, kuri savu likteni pēc nāves būs atstājuši mācītāju un priesteru rokās. Tāpēc aizlūgt par mirušajiem ir pilnīgi bezcerīgi un pat grēcīgi, jo Dieva kalps var nonākt spiritisko garu saistībā. Visas lietas, kas mums jākārto ar Dievu un līdzcilvēkiem, ir jāizdara, kamēr vēl esam uz ceļa, dzīvo vidū. Pēc nāves būs jādzird baigais izsauciens – par vēlu!
 
Vēl par pazušanu un elli runā apustuļi un nopietnie Dieva kalpi. Labs piemērs ir Vecajā derībā uzrakstītais baigais notikums par Noa ūdensplūdiem. Arī toreiz cilvēki izsmēja veco Noa, kad viņš sausā vietā sāka būvēt šķirstu (kuģi) un sludināt cilvēces bojāeju. Bet tad, kad Dievs bija šo šķirstu no ārpuses aizslēdzis, un sākās lietus straumes, tad, lai kā arī šie amatnieki nelūdzās, glābšana bija nokavēta. No ārpuses Dievs šķirstu aizslēdza tāpēc, lai Noa par kādu neiežēlotos un neatvērtu kuģa lūku. Visi smējēji un zobgaļi palika ārpusē. 
 
Arī Sodomā, kad Lats skubināja savus znotus glābties, tie viņu izsmēja, bet kad sāka līt uguns un sērs no debesīm, tad jau  glābties bija par vēlu! 
Lasīju par lielo Dieva vīru Vācijā Ernstu Modersonu. Jaunībā viņš kā ticīgs jauneklis iestājās Teoloģijas fakultātē, lai studētu par mācītāju. Kad studijas bija pabeigtas, viņš bija pilnīgā izmisumā. Viņš izsaucās: „Liberālā teoloģija sagrāva manu bērnišķo ticību!”
 
Visi brīnumi, kurus Jēzus darīja staigājot zemes virsū, fakultātē tika interpretēti un izskaidroti ar dažādu sagadīšanos, arī pestīšana caur Jēzus Kristus krusta asins spēku tika noliegta. Tad Modersons krita uz ceļiem un lūdza: „Ko lai es sludinu cilvēkiem? Bezasiņu Kristu, bez viņa brīnuma darbiem un dziedinošā spēka?!” Un tikai karstā, pazemīgā lūgšanā viņš atguva savu bērnišķo ticību un uzticēšanos Jēzum Kristum.
 
Arī Janu Husu, par to, ka viņš sludināja pestīšanu caur Jēzus Kristus nāvi, uzlika uz sārta. Ja Mārtiņam Luteram reformācijas laikā nebūtu bijusi spēcīga firstu aizmugure, kuri viņa reformāciju atbalstīja, arī Luters būtu miris mocekļa nāvē, jo katoliskā baznīca viduslaikos pat nepieļāva domu, ka cilvēks var kļūt pestīts caur Jēzu Kristu, apejot baznīcu.
 
(turpinājums sekos)


JAUNĀKIE PROJEKTI
NODERĪGAS SAITES


Šī mājas lapa ir veidota ar Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas finansiālu atbalstu EEZ finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta ietvaros
un ar Latvijas valsts finansiālu atbalstu no Sabiedrības integrācijas fonda. Par mājas lapas saturu atbild Liepājas Neredzīgo biedrība.