Apakšizvēlne
Aptauja

Liepājā, renovējot ielas, uz ietvēm tiek iestrādātas reljefās vadlīnijas, kuras paredzētas, lai cilvēkiem ar redzes traucējumiem atvieglotu pārvietošanos:





Lasīt aptaujas rezultātus
Kontakti
Adrese:
Ganību iela 197/205 Liepāja,
LV – 3407

Tālrunis:
+371 63431535,
+371 22007874

Fakss:
+371 63407115

E-pasts:
info@redzigaismu.lv,
liepajas_nb@inbox.lv

kartes attēls Apskatīt kartē

Baneri
24.04.2012 Autors: LNB

„DIEVA GRIBA DIEVA VĀRDĀ”
 
Mācītājs Voldemārs Zveja
     
     Dieva vārds mums dots ar zināmu nolūku. Tie nav tikai skaista šūpuļdziesmiņa, tie ir paša Dieva iedvesmoti. Protams, Viņš nepateiks, cik reizes mums dienā ēst un kad doties atvaļinājumā, bet Viņš mums devis veselo saprātu izšķirt lietas. 
     Dieva vārdam ir dažādas funkcijas un iedarbība. Kā jau ebreju autors izsakās, Dieva vārds darbojas pie cilvēka dvēseles, gara un domām, tātad ļoti plaši, bet tikai pie tiem, kuri Vārdu pieņem un nenoraida. 
Dieva vārds ir noderīgs mācībai.
     Vārds dots ar zināmu mērķi, lai Dieva cilvēks tiktu sagatavots labiem darbiem. Bet vai tad Bībelē nav sacīts, ka ar darbiem neviens cilvēks neiemantos debesu valstību? Ko tad nu darīt? Neatpestīts cilvēks caur saviem labiem darbiem netiks taisnots un neiemantos mūžīgo dzīvošanu. Jo par augstu stāv mums debesis, lai ar darbiem tanīs kāptu! 
     Bet ja cilvēks piedzīvojis Dieva žēlastību un pestīšanu, no viņa tiek gaidīti labie darbi. Mums jābūt sagatavotiem katram labam darbam. Jēzus savās runās uz cilvēkiem bieži lietoja vārdus: „Patiesi, patiesi Es jums saku!”. Kāpēc Viņš šos vārdus atkārtoja? Lai mēs tos kārtīgāk iegaumētu. 
     Apustulis Pāvils efeziešu draudzei raksta: „Jo mēs esam Viņa darbs, Kristū Jēzū radīti labiem darbiem, kurus Dievs iepriekš sagatavojis, lai mēs tajos dzīvotu” /Efez.2:10/ 
     Labiem darbiem mūs sagatavo pats Dievs, ne cilvēki, jo tāda ir Dieva griba, lai mēs tajos dzīvotu. Dieva vārdam ir mērķis, lai mēs saprastu, ko Viņš no mums grib. Apustulis Pāvils turpina tālāk: „Un netopiet šai pasaulei līdzīgi, bet pārvēršaties, atjaunodamies savā garā, lai pareizi saprastu, kas ir Dieva griba: to, kas ir labs, tīkams un pilnīgs.” /Rom. 12:2/ 
     Nekas nav nožēlojamāks un zemiskāks, ja tie, kuri nes vārdu kristietis, top šai pasaulei līdzīgi. Tos ebreju grāmatas autors nosauc par kristiešiem, kuri nepanes cietu barību, jo kā nepieauguši bērni ir barojami ar pienu. „Bet pilngadīgajiem pienākas cieta barība, tiem, kam prāti vingrināti izšķirt labu un ļaunu”. „Jo ir atspīdējusi žēlastība, kas nes pestīšanu visiem cilvēkiem, audzinādama mūs, lai atsacīdamies no bezdievības un pasaulīgām iekārēm, prātīgi, taisni un dievbijīgi dzīvojam šinī laikā.” /Tit. 2:11-12/ 
     Mums jāatzīst, ka lielais, mūžīgais Dievs nemitīgi grib mūs audzināt, un Viņa audzināšanas metodes ir ļoti dažādas. Tās nav šabloniskas, un pie katra Sava bērna tiek pielietotas individuāli. Apustulis Pēteris turpina: „Kārojiet kā patlaban piedzimuši bērni pēc garīga tīra piena, ka jūs ar to augat un topat izglābti.” /1.Pēt. 2:2/ 
     To visu izlasot kļūst skaidrs, ka Dieva vārdam ir vienīgā autoritāte mūsu audzināšanā un pamācīšanā. Viss pārējais arī nav slikts, tomēr otršķirīgs.
Dieva vārds noder vainas pierādīšanai.
     Dieva kalpiem bieži ļoti grūti ļaudīm parādīt viņu vainu. Viņiem vienmēr ir visdažādākie attaisnojumi un atrunas. Bet kā tad var nonākt pie kāda sakarīga iznākuma? Atkal par pamatu jāņem Dieva Vārds. 
     Savā laikā, kad velns Jēzu kārdināja tuksnesī, Viņš, uzbrukuma atsišanai, nepastāvēja uz savu Dievišķo autoritāti, bet sacīja: „Stāv rakstīts!”. Ja mēs, kāda vainu pierādot, varam sacīt - stāv rakstīts! – tad uzvara ir mūsu pusē, jo fakti ir stūrgalvīgi. 
     Kad apustulis Pāvils raksta vēstuli Galatijas draudzei, viņš sāk ar vārdiem: „Es brīnos, ka jūs tik drīz novēršaties no tā, kas jūs aicinājis Kristus žēlastībā un piegriežaties citam evaņģēlijam. Bet ja arī mēs vai kāds eņģelis no debesīm jums sludinātu citu evaņģēliju nekā to, ko esam jums sludinājuši, lāsts pār to!” /Gal. 1:6 – 8/ Viņš turpina: „Jūs neprātīgie galatieši, kas jūs apmānījis, jūs, kam acu priekšā ir tēlots Jēzus Kristus, krustā sistais?” /Gal.3:1/ 
     Kristietībā pastāv ļoti dažādi mācību virzieni, un ir svarīgi izšķirt, kurš no tiem ir tas pareizais. Katrai baznīcai un denominācijai ir sava specifiska mācība. Par to runā arī pats Jēzus Kristus: „Bet tie Mani velti cienī, mācīdami tādas mācības, kas ir cilvēku pavēles. Jo Dieva bausli atmetuši, jūs turat cilvēku likumus. Un Viņš tiem sacīja: „Tā jūs atmetat Dieva bausli, lai turētu savu likumu!” /Mr. 7:7 – 9/ 
     Vai tas nav baznīcas un cilvēku izdomājums, ka Marija, kuras diena ik gadus tiek atzīmēta ar lielu pompu, ir uzbraukusi debesīs? 
     Vai jūs kaut ko līdzīgu varat atrast Svētajos Rakstos? Manā jaunībā draudzē kāda čakla māsa pēkšņi pārstāja apmeklēt dievkalpojumus un pazuda. Kad mājās viņu uzmeklēju un vaicāju pēc iemesla, viņa atbildēja: „Es pie jums nevaru iet, jūs neturaties pie Bībeles mācības, jūs nesvētat sabata dienu un ēdat cūkas gaļu!”. Man atlika vienīgi viņai norādīt uz Pāvila vārdiem: „Jūs esat šķirti no Kristus, ja jūs bauslībā gribat tapt taisnoti, jūs esat žēlastību pazaudējuši.” /Gal. 5:4/ 
     Vai var vēl kas būt briesmīgāks un draudošāks kā pazaudēt Dieva žēlastību? Nākamā dienā pie mana kabineta durvīm zvana un priekšā stāv adventistu mācītājs, sacīdams: „Kā jūs uzdrošinājāties „sasist” manas draudzes māsu ar tik graujošiem vārdiem!” Es viņam atbildēju: „Mīļais mācītāj, tie nav manis izdomāti vārdi, bet citāts no Bībeles!” Viņam nebija nekādi argumenti, lai manis sacīto apgāztu. 
     Cik labi, ka savu mācību varam pamatot uz Svētajiem Rakstiem un ne uz baznīcas mācību. Nekur taču Bībelē – Jaunajā derībā, kura ir mūsu ticības un mācības pamats, nav sacīts, ka jāsvētī sestdiena un, ka nedrīkst ēst cūkas gaļu. Jau pirmskristiešu draudze sāka svētīt pirmo nedēļas dienu - svētdienu. Par ēdieniem mēs lasām Apustuļu darbos 10:15. Dieva Vārds mums skaidri parāda, ko mēs drīkstam darīt un ko nē. 
         
      (turpinājums sekos) 


JAUNĀKIE PROJEKTI
NODERĪGAS SAITES


Šī mājas lapa ir veidota ar Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas finansiālu atbalstu EEZ finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta ietvaros
un ar Latvijas valsts finansiālu atbalstu no Sabiedrības integrācijas fonda. Par mājas lapas saturu atbild Liepājas Neredzīgo biedrība.