Apakšizvēlne
Aptauja

Liepājā, renovējot ielas, uz ietvēm tiek iestrādātas reljefās vadlīnijas, kuras paredzētas, lai cilvēkiem ar redzes traucējumiem atvieglotu pārvietošanos:





Lasīt aptaujas rezultātus
Kontakti
Adrese:
Ganību iela 197/205 Liepāja,
LV – 3407

Tālrunis:
+371 63431535,
+371 22007874

Fakss:
+371 63407115

E-pasts:
info@redzigaismu.lv,
liepajas_nb@inbox.lv

kartes attēls Apskatīt kartē

Baneri
24.04.2012 Autors: LNB

 No 19. līdz 24. martam, Eiropas Sociālā fonda atbalstītā projekta „Liepājas Neredzīgo biedrības personāla kvalitatīvās izaugsmes veicināšana” ietvaros, deviņi Liepājas Neredzīgo biedrības darbinieki bija pieredzes apmaiņas braucienā uz Dāniju. Brauciena galvenais mērķis bija iepazīt dažādu Dānijas invalīdu organizāciju darbu un tikties ar Nikebingas, Liepājas sadraudzības pilsētas, pašvaldības pārstāvjiem, lai iepazītos ar Dānijas sociālo sistēmu, kura tiek atzīta par vienu no labākajām Eiropā. 
     Apmeklējām vairākas nevalstiskās organizācijas. Kopenhāgenā tikāmies ar nedzirdīgo – neredzīgo organizācijas pārstāvjiem, tās vadītāju Henriku Hoyrop Ottesen un viņa palīdzi Ilsi Bellamy. Pārstāvji atzina, ka organizācija esot jauna, tā pastāvot tikai 25 gadus. Organizācijā apvienoti cilvēki - gan tie, kuri piedzimuši nedzirdīgi un neredzīgi, gan tie, kuriem tas iegūts dzīves laikā. Organizācija piesaista finanses, iesaistās politisko lēmumu pieņemšanā, aizstāvot savu biedru intereses. Interesanti bija tas, ka aktivitātes notika speciālā zīmju valodā – ar pirkstu uz muguras tika vilktas dažādas zīmes. Šādā veidā ciilvēki savā starpā sazinās, jo komunikācija ir ļoti būtiska. 
     Savukārt cilvēkam, kurš vēlas šādiem cilvēkiem būt par tulku, zīmju valoda un citas prasmes jāapgūst trīs gadu garumā. Šī organizācija sadarbojas arī ar citām nevalstiskām organizācijām - Dānijas Neredzīgo biedrību, Dānijas Nedzirdīgo biedrību, jo intereses tām ir līdzīgas. 
     Tikāmies ar Dānijas invalīdu asociācijas DHF politisko konsultantu un vadītāju Jeppi Kerckhoffu. Viņš organizē asociācijas darbu. DHF dibināta 1925.gadā un orientēta uz cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem. Tomēr, kā viņi paši definē: „Esam atvērti ikvienam, strādājam, lai palīdzētu biedriem konkrētu jautājumu risināšanā, kā arī darbojamies politiskā līmenī, aizstāvot savas organizācijas biedru intereses”. 
     Dānijā liela daļa cilvēki ar invaliditāti strādā. Tur neļauj cilvēkam ar “savām problēmām sēdēt mājās”, bet nodrošina tam darbu. Tādā veidā, nevienu neatstumjot, iekļaujot sabiedrībā, ļauj strādāt vismaz 20 stundas nedēļā. Cilvēki ar funkcionāliem traucējumiem strādā nepilnu darba dienu, bet saņem pilnu algu. Par nenostrādātajām stundām piemaksā valsts. 
     Vēl viena šīs organizācijas darbības sfēra ir projektu rakstīšana. Projektu galvenais mērķis ir ļaut cilvēkam ar invaliditāti dzīvot pašam savā mājā, saņemot asistenta palīdzību. Katram cilvēkam ar īpašām vajadzībām ir tiesības izsaukt uz mājām asistentu, kurš palīdzēs nokārtot dažādus sadzīves jautājumus. 
     Bijām arī ārpus Kopenhāgenas. Viena no dienām tika atvēlēta Hellerup Neredzīgo un vājredzīgo rehabilitācijas institūta apmeklējumam. Ar šī institūta darbību mūs iepazīstināja tā vadītājs. Galvenā institūta darbība vērsta uz to, lai vājredzīgiem jauniešiem būtu iespējas iegūt izglītību, dažādas iemaņas, kā arī vajadzības gadījumā saņemt sociālo rehabilitāciju. Institūtā ir izveidots skaists sajūtu dārzs, kurā darbojas arī paši jaunieši ar redzes traucējumiem. 
     Institūta koridorā netālu no ieejas bija novietots liels putnu būris, kurā skaisti trallināja putniņi. Izdzirdot viņu vīterošanu, pat pilnīgi neredzīgs cilvēks saprot, ka atrodas netālu no galvenajām durvīm. Koridorā bija izveidota arī sajūtu siena – liels plaukts, kur atsevišķos nodalījumos bija pielīmēti dažādi priekšmeti. Tos varēja aptaustīt un iepazīt. Institūtā ieguvām daudzas interesantas idejas, kuras varētu ieviest arī pie mums biedrībā. 
     Apmeklējām Dānijas Neredzīgo biedrību, tikāmies ar tās vadītāju Džonsu Heilbrunnu un palīdzi Lone Stecker. Biedrības galvenie uzdevumi ir sadarbība ar pašvaldībām, politiķiem, vides pieejamības jautājumu risināšana, starptautiskās attiecības un likumdošana. Organizācija sniedz komentārus par katru jaunu likumprojektu, ja tas skar cilvēkus ar invaliditāti. Biedrība īsteno arī projektus, kuri vērsti uz palīdzības sniegšanu trešajām pasaules valstīm. Organizācija apvieno apmēram tūkstoti biedru un tajā strādā 30 darbinieki. 
     Interesanti šķita tas, ka biedrībā izveidota speciāla darbinieku komanda, kas nodarbojas ar līdzekļu piesaisti biedrībai. Tiek sūtītas lūguma vēstules, ir speciāli izveidota datu bāze ar potenciāliem ziedotājiem. Viņi sadarbojas ar dažādiem ražotājiem, veidojot uzrakstus uz precēm Braila rakstā, tādā veidā reklamējot sevi. Tiek gatavoti kalendāri, kartiņas un uzlīmes ar biedrības logo un rekvizītiem. 
     Tikāmies arī ar DBSU Neredzīgo jauniešu organizācijas pārstāvjiem. Šajā organizācijā ir apmēram 400 biedri - neredzīgi vai vājredzīgi bērni un jaunieši vecumā līdz 36 gadiem. Organizācija savus biedrus piesaista dažādi - uzrunā skolās, internetā, televīzijā, izdodot žurnālus CD formātā. Daudzi organizācijas jaunieši studē. Organizācija rīko dažādus sabiedriskus pasākumus saviem biedriem, t. sk. arī ekstrēmas nodarbes, braukšanu ar automašīnām, lēkšanu ar izpletni, kāpšanu kalnos u.c.
     Vizītes gala mērķis bija Liepājas sadraudzības pilsētas Nikebingas pašvaldības apmeklējums. Tikāmies ar administrācijas pārstāvi - Dorthe Foersom un sociālās jomas vadītāju Anneti Shulberti. Iepazināmies ar pašvaldības galvenajiem uzdevumiem un funkcijām, kā arī pašvaldības organizatorisko struktūru. Tikām iepazīstināti ar Nikebingas pilsētā izveidoto sociālo māju, kas paredzēta cilvēkiem ar invaliditāti. Iemītnieki tajās atrodas speciālistu uzraudzībā, bet paši apmaksā komunālos maksājumus. Katram mājas iedzīvotājam ir savs dzīvoklītis, tikai virtuve kopīga. 
     Lai gan dienas pagāja apmeklējot dažādas organizācijas un biedrības, tiekoties ar to vadītājiem un pārstāvjiem, daļa laika tika izmantota arī pilsētu apskatei. Mums bija iespēja pašiem novērtēt vides pieejamību gan Dānijas galvaspilsētā Kopenhāgenā, gan ārpus tās. 
     Ar vides pieejamību pilsētu ielās ir dažādi, tāpat kā pie mums. Ir daudz pozitīvu lietu, bet vietām vēl sastopamas nemarķētas stikla sienas un durvis. Arī stabi ir nemarķēti un pilnīgi nepamanāmi. Redzējām arī luksoforus, kas aprīkoti ar skaņas signālu, bet tie darbojas ļoti klusi – sadzirdēt tos pilsētas dunā ir grūti. Ļoti labi mūsuprāt bija elektroniskie biļešu lasītāji, kas neredzīgam cilvēkam atvieglo biļešu reģistrāciju. Iespaidīgas likās stikla sienas ar automātiskajām durvīm metro stacijās, kuras norobežoja peronu no sliedēm, un atvērās tikai metro piebraukšanas un apstāšanās brīdī, tādā veidā paglābjot jebkuru cilvēku no traumām. 
     Māris Ceirulis izsaka savu viedokli: „Dānijas galvaspilsētā Kopenhāgenā uz ietvēm izvietotas betona plātnes, kurām pa vidu ir reljefs. Cilvēks ratiņkrēslā var braukt pa šīm plāksnēm un nekur neķeras riteņi, bet neredzīgs cilvēks var orientēties tikai pēc reljefa starp plāksnēm. Mēs uzskatām, ka vadlīnijas Liepājā ir daudz veiksmīgākas. Dāņiem bija vadlīnijas, kas pieveda dažādiem laukumiem un skvēriem – tā bija viena reljefa līnija dažu cm platumā, tātad neredzīgam cilvēkam bija jāiet, piesitot ar spieķi šai vadlīnijai, vai, ja spieķi neizmanto, tad jāvelk ar vienu kāju pa šo vadlīniju. Mūsu skatījumā tas nav veiksmīgs risinājums. 
     Mūsu vadlīnijas ir 30 cm platumā, neredzīgs cilvēks, nonākot līdz krustpunktam vai līmeņa maiņai, sajūt pumpiņas, kuras viņu brīdina par esošo šķērsli vai līmeņa maiņu. Skaņas luksofori bija, bet arī ne visai labi – pie tiem nebija taktilā kastīte, skaņa vietām bija pārāk klusa. Kad mēs jautājām: „Kāpēc tā?”, mums atbildēja, ka skaņa traucējot pārējiem iedzīvotājiem. Jautājām, vai tad transportlīdzekļu trokšņi netraucē? Atbildē saņēmām smaidu. Tie, protams, ir tikai cilvēku aizspriedumi.
     Šo sešu dienu laikā guvām labu ieskatu par to, kāda ir dāņu sistēma. Lai gan mums bija informācija, ka Latvijas sociālā sistēma ir veidota pēc Dānijas parauga, tad tomēr šī palīdzības organizēšana ir stipri atšķirīgāka nekā mūsu valstī. Piemēram, katra nevalstiskā organizācija strādā tikai ar saviem specifiskajiem jautājumiem. Neizskatījās ka, piemēram, ar universālā dizaina ieviešanas jautājumiem, organizācijas strādātu vienoti. Kad jautājām par vides pieejamību, pakalpojumu un informācijas pieejamību cilvēkiem ar invaliditāti, tad vairākas organizācijas sacīja, ka tas nav viņu „lauciņš”. 
     Bija, protams, arī daudz kas pozitīvs – finansiālais nodrošinājums ir pilnīgi atšķirīgs no mūsējā. Katra organizācija savam darbam saņem procentus no azartspēļu nodokļa, ar asistentiem un tehniskajiem palīglīdzekļiem invalīdus nodrošina pašvaldības, tās izvērtē un izlemj, kas kuram vajadzīgs.
     Šī brauciena laikā ieguvām daudz jaunu un interesantu ideju, kā uzlabot darbu mūsu biedrībā, ko jaunu pie mums ieviest. Un sapratām, ka arī ar mūsu rīcībā esošajiem, daudz mazākiem naudas līdzekļiem spējam darīt diezgan daudz mūsu cilvēku labā.”      
     
VESELĪBAS NEDĒĻA LIEPĀJĀ

     Veselības nedēļas ietvaros, no 14.-18. maijam, Liepājas Neredzīgo biedrībā varēs noteikt cukura līmeni. Precīzāku informāciju varēsiet uzzināt maija sākumā, zvanot uz biedrību pa tālr. 63431535                 
 
 
LNSS ATKLĀTAIS ČEMPIONĀTS ŠAUDAUNĀ

     24. martā Strazdumuižas internātvidusskolā notika Latvijas atklātais čempionāts šaudaunā. Arī mūsējies ezerkrastieši tika pie apbalvojumiem – sacensībās sievietēm 2.vietu ieguva Lilita Štefaņuka, 3. – Liene Fībiga. Sacensībās vīriešiem 4.vietu ieguva Raimonds Briežkalns. Godam cīnījās arī Gints Petrovics, Artūrs Līvmanis, Aigars Bušs, Gatis Nierliņš un Aivars Lībergs. Apsveicam! 


JAUNĀKIE PROJEKTI
NODERĪGAS SAITES


Šī mājas lapa ir veidota ar Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas finansiālu atbalstu EEZ finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta ietvaros
un ar Latvijas valsts finansiālu atbalstu no Sabiedrības integrācijas fonda. Par mājas lapas saturu atbild Liepājas Neredzīgo biedrība.