Apakšizvēlne
Aptauja

Liepājā, renovējot ielas, uz ietvēm tiek iestrādātas reljefās vadlīnijas, kuras paredzētas, lai cilvēkiem ar redzes traucējumiem atvieglotu pārvietošanos:





Lasīt aptaujas rezultātus
Kontakti
Adrese:
Ganību iela 197/205 Liepāja,
LV – 3407

Tālrunis:
+371 63431535,
+371 22007874

Fakss:
+371 63407115

E-pasts:
info@redzigaismu.lv,
liepajas_nb@inbox.lv

kartes attēls Apskatīt kartē

Baneri
18.04.2011

 Gunards Spulinieks

„Dāvanas”
Pa gaišu mēness staru es kāpšu debesīs,
Lai pilnas riekšavas varu ar zvaigznēm salasīt.
Bet, kad uz zemes tikšu tās zaļajos plašumos,
Es rūķiem pārkalt likšu šīs zvaigznes gredzenos.
 
Tik pašas lielās un sārtās, ko vakaros pirmās jūt,
Tās rūķu garajās bārdās zirnekļiem vēlēšu šūt.
Bet izkaltos gredzenus dāvāšu visiem kam tīk,
Tu arī dabūt tos vari, ja mācēsi paprasīt...
 
„Aprīlis”
Pūpoli kā necepti pīrāgi briest.
Arī zīle un dzilna nevar ciest -
Tām jādzied,
Vienalga sniegs vai krusa krīt!
 
Bet kā būs rīt, vai balstiņa nebūs ciet?
Kurš bēdāties ies?
Un ja nu slimība būs klāt –
Var taču arī pāris dienu nedziedāt!
 
 
Ida Kronberga
„Dieva mīlestība”
Dievs cilvēkus tik ļoti mīlēja,
Ka Savu vienīgo Dēlu viņiem sūtīja.
Cilvēki Dievu neklausīja,
Tāpēc skumjas piedzīvoja.
 
Uz zemes brīnumus Viņš darīja,
No ūdens vīnu taisīja,
Miroņus augšām cēla,
Slimajiem veselību atdeva.
 
Tas viss ļauniem ļaudīm nepatika,
Tāpēc viņi Dieva Dēlu Golgātas ceļā sūtīja,
Pat nodevēju atrada
Viņa paša mācekļos.
 
Jēzu stipri spīdzināja,
Līdz Viņš pie krusta garu izlaida,
Tad tumsa iestājās.
Par to ļaudis brīnijās.
 
Jēzu kapā guldīja.
Trešā dienā jauni brīnumi -
Jēzus no kapa pazuda,
Ļaundariem bailes iedvesa.
 
Dieva Dēls parādījās mācekļiem,
Tā kā neviens nebūtu varējis,
Tad uz debesīm Viņš aizgāja,
Lai sataisītu ticīgajiem mūžīgās dzīvības mājvietu.
Tā nu gadu no gada šo brīnumu apskatām,
Nakts misēs, dievkalpojumos par to runājam un dziedam,
Visu Golgātas ceļu pārskatām,
Un mūžīgajam brīnumam noticam.
 
 
Imants Smirnovs
„Neko vairāk”
Tajā ābeles zarā, tajā ābeles ziedā,
Tajā brūnganā bitē, kas medaini san,
Savu tēvzemi jūtu gan ausmā, gan rietā,
Savu tēvzemi jūtu, kad izkaptis skan.
 
Tajā spožajā kannā, tikko slauktajā pienā,
Tajā baltajā bērzā, kad pumpuri briest,
Savu tēvzemi jūtu gan naktī, gan dienā,
Tad, kad līčupes krastos kūst pureņu sviests.
 
Tajā ezera dzelmē, saules spožajā irklī,
Tajā stārķī, kas mīļajiem svētību nes,
Savu tēvzemi jūtu ik brīdi, ik mirkli,
Neko vairāk par tēvzemi nevēlos es.
 
 
„Kā dzērve”
Virs galvas mirdz zvaigznes, kūst sniegi zem kājām,
Un sirds mana ieklausās: dzērves drīz kliegs,
Pār birzīm, pār mežiem, pār dzimtajām mājām,
Uz mūžu kur noglabāts bērnības prieks.
 
Jau sulu laiks sācies. No baltajiem bērziem
Krīt pile pēc piles, kur sulu trauks likts.
Bet vizbule zilā ar pumpuru tērzē,
Kā puisis ar meiteni. Kas gan tur slikts?
Tie gadi sen projām. Jau meitene tālu,
Vien čukstu tās vārdu. Bet vai tas ko līdz?
Vai spēšu kā dzērve es baltmiglas vālos
Kaut reizi vēl aiziet, kur bērnības rīts?
 
 
Jau marts...”
Jau marts ar melnu otu zemi krāso,
Un kārklu ilksīs pūpolzirgus jūdz,
Mēs liekam pirmos dabas ziedus vāzē,
Jau marts ar melnu otu zemi krāso.
Bet sniega pārsla līdzās lietus lāsei
Kā kautra meiča piedošanu lūdz.
Jau marts ar melnu otu zemi krāso,
Un kārklu ilksīs pūpolzirgus jūdz.
                


JAUNĀKIE PROJEKTI
NODERĪGAS SAITES


Šī mājas lapa ir veidota ar Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas finansiālu atbalstu EEZ finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta ietvaros
un ar Latvijas valsts finansiālu atbalstu no Sabiedrības integrācijas fonda. Par mājas lapas saturu atbild Liepājas Neredzīgo biedrība.