(pēc žurnāla “Ilustrētā Zinātne” materiāliem)

CIK LIELA IR CILVĒKA ACS IZŠĶIRTSPĒJA?

Vai cilvēka acs izšķirtspēju var izmērīt pikseļos, tāpat kā digitālajos fotoaparātos? Cilvēka acs spēju izšķirt divus vienu otram blakus esošus punktus raksturo ar minimālo izšķiršanas leņķi, taču tas ir atkarīgs no attāluma starp aci un novērojamo objektu. Šis leņķis ir apmēram 0,0005 grādi, tādējādi vienu grādu lielā redzes leņķī mēs spējam izšķirt 200 punktus. Pieņemot, ka kopējais redzeslauks gan vertikāli, gan horizontāli ir 120 grādi, mūsu acij vajadzētu izšķirt līdz pat 576 000 000 punktu. Tas nozīmētu, ka cilvēka acs izšķirtspēja ir 576 megapikseļi. Tā ir daudz augstāka izšķirtspēja nekā 8-10 megapikseļi, kas ir standarts mūsdienu digitālajās kamerās, tomēr šie lielumi nav tieši salīdzināmi. Acs gaismjutīgās šūnas visblīvāk izvietotas tīklenes centrālajā daļā, ko sauc par makulu, un tā uztver tikai to, uz ko mēs tieši vēršam savu skatienu. Ārpus šīs tīklenes daļas gaismjutīgo šūnu blīvums strauji samazinās. Tas nozīmē, ka mums – atšķirībā no digitālā fotoaparāta – ir grūti izšķirt detaļas, kas atrodas redzes lauka perifērijā. Acs nedarbojas kā digitālais fotoaparāts, taču tad, ja mēs spētu fokusēt skatienu vienlīdz labi visā redzeslaukā, cilvēka acs izšķirtspēja atbilstu gandrīz 600 megapikseļiem.

KĀRTĒJIE JAPĀŅU SASNIEGUMI
(pēc interneta materiāliem)

 Japāņu zinātnieki izgudrojuši īpašas gudrās brilles, kas nākotnē cilvēkiem palīdzēs atrast pazaudētus un atpazīt nepazīstamus priekšmetus.
Pie brillēm, kuras to radītāji nodēvējuši par "AI (Artificial Intelligence) goggle" ("Mākslīgā intelekta brillēm"), pievienota kamera, kas ieraksta visu, ko cilvēks redz, savukārt otrā pusē piestiprinātais monitors rāda uzfilmēto. Līdz ar uzfilmēto materiālu monitors rāda arī informāciju par tiem priekšmetiem, ko brilles ir atpazinušas. Lai to izdarītu, brilles salīdzina "ieraudzītos" priekšmetus ar datubāzi, kas glabājas pie brillēm pievienotā datorā.


NEREDZĪGO UN KURLMĒMO AKTIERU TRUPAS PANĀKUMI TELAVIVĀ

Izraēlas galvaspilsētā Telavivā lielus panākumus gūst nedzirdīgu un neredzīgu cilvēku teātra trupa, kā arī kafejnīcas un restorāni, kur cilvēkiem iespējams sajust, kā tas ir - dzīvot tumsā un nespēt runāt.
Kabarē stila uzvedumā trupas "Nalaga'at" kurlmēmie un aklie aktieri uzrunā publiku pieskārienu, pantomīmas, zīmju un mūzikas valodā.
Tikai trīs no "Nalaga'at" aktieriem spēj runāt, viena nedaudz dzird, ja viņai kliedz tieši ausī, un daži ir nedaudz spējīgi kaut ko vēl saskatīt, t.i., viņiem ir neliels redzes atlikums. Aktieri galvenokārt sazinās ar pieskārieniem. Turklāt sarežģītāku visu padara vēl tas, ka vairāki aktieri ir nesen ieradušies Izraēlā no Krievijas un prot tikai krievu zīmju valodu.
Trupas dalībniekiem lielākoties visiem ir Ašera sindroms - reta ģenētiska slimība, kas izraisa kurlumu un aklumu, tādēļ viņi uz skatuves darbojas kā komanda. Tie, kas spēj runāt, pārtulko tekstu mēmajiem, un tie, kas redz, vada aklos. Turklāt te nepastāv ierastais dalījums arābos un ebrejos.
Grupas dibinātāja ir Adina Tala, kas šo projektu sāka 2002.gadā, kad viņai palūdza vadīt kurlu un aklu aktieru trupu. Piecu gadu laikā trupas locekļi kļuvuši par profesionāliem aktieriem un bijuši viesizrādēs ASV un Eiropā.
"Nalaga'at" centrā, kura nosaukums ebreju valodā nozīmē "Lūdzu, pieskaries", galvenā ideja ir dzīvi apgriezt kājām gaisā, lai "normālie" cilvēki varētu izjust, kā tas ir - dzīvot bez redzes un citām ierastajām maņām.
 "Blackout" restorānā valda piķa melna tumsa, un akli darbinieki vada apmeklētājus uz viņu vietām pie galda, savukārt bārā, kurā gaisma ir, dzērieni jāpasūta tikai zīmju valodā.
"Cilvēki šeit ierodas, nevis lai kaut ko dotu invalīdiem - cilvēkiem, kam parasti visu mūžu jālūdz palīdzība, bet lai lūgtu viņiem paši. Šeit tieši invalīdi ir noteicēju pozīcijā, un apmeklētājiem pašiem viss jālūdz. Tas liek cilvēkiem nostāties pilnīgi mainītās pozīcijās," sacīja Tala.
Neskatoties uz daudzu cilvēku sākotnējo mulsumu un bailēm, "Nalaga'at" centrs ir ļoti iecienīta vieta arī "normālo" cilvēku vidū.
"Tas ir ļoti interesanti - uz mirkli it kā zaudēt acu gaismu, jo apkārt neko neredzi un jāizmanto tikai sava dzirde, tauste, smarža un garša," savos iespaidos dalījās apmeklētājs Efraims Franks.

MIRIS PASAULĒ PAZĪSTAMS ĢITĀRISTS

Šī gada martā no vēža miris aklais kanādiešu džeza un blūzroka mūziķis Džefs Hīlijs, paziņojis viņa pārstāvis.
Četrdesmit vienu gadu vecais Hīlijs, kurš unikāli spēlēja ģitāru, turēdams to uz ceļiem kā kokli, nomira sava jaunā albuma iznākšanas priekšvakarā Toronto slimnīcā no reta vēža paveida - retinoblastomas, ar kuru mūziķis cīnījās kopš dzimšanas un kas viņam viena gada vecumā laupīja redzi.
"Vizuāli Džefu bija ļoti interesanti vērot, jo pēc tradicionālajiem standartiem viņš ģitāru spēlēja pavisam nepareizi, taču viņš bija virtuozs," raidsabiedrībai CTV sacīja viņa publicists Ričards Flohils.
Viņa grupas "Jeff Healy Band" 1988.gada "Grammy" balvai nominētais albums "See the Light" ASV vien tika pārdots vairāk nekā miljons eksemplāru.
Savas karjeras laikā Hīlijs spēlēja ar tādām leģendām kā B.B.Kings un Stīvijs Rejs Vons, kā arī ierakstījis mūziku kopā ar tādiem mūziķiem kā Džordžs Harisons, Marks Knopflers un Džimijs Rodžerss.
Tieši šajā laikā viņš gatavojās izdot savu pirmo roka un blūza albumu pēdējo astoņu gadu laikā - "Mess of Blues". Ieraksts iznāks Amerikā un Eiropā, attiecīgi martā un aprīlī.
Pagājušajā gadā Hīlijam izoperēja vēzi no kājām, bet vēlāk no abām plaušām. Viņš izgāja arī radiācijas un ķīmijterapijas kursu.