Sveicināti visi šajā pavasarī. Atkal vēlos jūs uzrunāt un īsumā pastāstīt kas noticis mūsu biedrībā šajā pavasarī. Šie mēneši, varētu teikt, ir aizjoņojuši tāpat kā visi iepriekšējie. Liekas, tikko svinējām Ziemassvētkus, bet, skat, arī Lieldienas jau ir pagājušas. Mēs turpinām visus jau iesāktos darbiņus, bet ir arī jauni nākuši klāt. Biedrības divās telpās esam pabeiguši renovācijas darbus. Esam izremontējuši mūsu tā saukto “smuko istabu”, kur notiek dažādas tikšanās, pārrunas un sarunas. Šajā telpā katru pirmdienu pieņem arī mācītājs dvēseļu aprūpes jautājumos. Esam izremontējuši sanitāro mezglu, kurš tagad atbilst visiem vides pieejamības principiem un ir pieejams arī invalīdiem ratiņkrēslos. Kādam var rasties jautājums: “Kāda jēga ir telpas padarīt pieejamas cilvēkiem ratiņkrēslos, ja pati biedrība atrodas otrajā stāvā, un cilvēks ratiņkrēslā patstāvīgi nekādi nespēj ēkā iekļūt. Šāds jautājums pavisam loģisks, tāpēc paskaidrošu situāciju.
Mūsu biedrībai un tās piedāvātajiem pakalpojumiem attīstoties, viss ir noticis pakāpeniski, un nekad viss nenotiek vienā brīdī. Tā kā valsts finansējums mums līdz šim ir bijis minimāls, praktiski visu esam paveikuši, piesaistot uzņēmējus, Eiropas fondus un citu atbalstītāju līdzekļus. Tāpēc jādara maksimāli viss, kas uz to brīdi ir iespējams un kam saņemts atbalsts. Šāda mūsu līdzšinējā taktika vienmēr ir attaisnojusies. Tā arī šobrīd ir jau diezgan cerams un ticams, ka lifts mūsu ēkā tomēr būs. Saprotu, ka šāds fakts var likties gandrīz vai neticams, bet tā nu tas ir. Cerēsim, ka jau tuvākajos gados būsim pati pieejamākā invalīdu biedrība ne tikai Liepājā, bet arī Latvijā. Par citiem jaunumiem un mūsu darbiem pastāstīšu nākamajā avīzītē, kura iznāks pavisam drīz. Daudz saulainu dienu un Dieva svētību ikdienā vēlot,