Apakšizvēlne
Aptauja

Liepājā, renovējot ielas, uz ietvēm tiek iestrādātas reljefās vadlīnijas, kuras paredzētas, lai cilvēkiem ar redzes traucējumiem atvieglotu pārvietošanos:





Lasīt aptaujas rezultātus
Kontakti
Adrese:
Ganību iela 197/205 Liepāja,
LV – 3407

Tālrunis:
+371 63431535,
+371 22007874

Fakss:
+371 63407115

E-pasts:
info@redzigaismu.lv,
liepajas_nb@inbox.lv

kartes attēls Apskatīt kartē

Baneri
20.02.2017 Autors: LNB

Sarunājas Aigars Bušs
„Sapnis par klavierēm”
 
- Labdien, iepazīstini lūdzu ar sevi.
- Mani sauc Zoja Smirnova, biedrībā esmu kopš 1997.gada, apmēram 20 gadus, var teikt, ka esmu veterāns.
- Tu biedrībā apmeklē dažādas nodarbības?
- Agrāk visvairāk ņēmos ar pīšanu, bet pēc tam, kad uzzināju par iespēju apmeklēt mūzikas nodarbības un pamācīties, es padomāju - nu, veca es jau esmu, bet kāpēc ne? Ja citi var, ja Aigars tur var iet un mācīties... Mani pārņēma tāda skaudība (abi smejas), jo man jau no agras bērnības bija sapnis par klavierēm, vēlējos mācīties spēlēt klavieres. Izdomāju, ka pamēģināšu, kāpēc ne? Aizgāju pie Daces un pamazām sākām.
- Tad tu sāki spēlēt. Bērnībā, kad vēl redzēji, nebiji spēlējusi klavieres?
- Nē, sāku no sākuma. No nulles, var teikt no pašiem pamatiem.
- Vai vari pastāstīt, kā tas process notiek? Kad tu spēlē klavieres, notis taču neredzi.
- Es spēlēju uz dzirdi. Dace nospēlē labo roku atsevišķi, kreiso roku, pasaka, kāds ir ritms, kā man pareizi jāskaita, lai saliktu abas rokas kopā. Tad es mājās sēžu, izmēģinu to visu, pēc tam atnāku uz nodarbību, mēs sakārtojam pirkstus, sakārtojam visu aplikatūru un tad iet uz priekšu. 
- Tev mājās ir mūzikas instruments?
- Jā, man ir digitālās klavieres, es sev nopirku. Lai es jebkurā diennakts laikā, kad man ir vēlme, varu, uzliekot austiņas, spēlēt. Netraucēju ne kaimiņiem, ne savam draugam.
- Var kaut ko nospēlēt neredzot vai nevar? Kā tur ir?
- Protams, ka var! Viss process gan ir savādāks. Redzīgs cilvēks spēlē no notīm, viņam nav jāmācās viss no galvas. Viņš paņem un tā kā grāmatu lasa. Bet man kā dzejolīti to vajag iemācīties no galvas, tas, protams, aizņem laiku. Mēs vispirms iemācāmies materiālu un pēc tam sākam strādāt ar to skaistumu, ar muzikālo.
Tādu apdarīti. Vispirms tās ir raupjas skaņas un galvenais, lai pirksti pareizi, lai notis pareizas, lai abas rokas iet kopā.
- Kā ir spēlēt, neredzot taustiņus? Kā tiek izjusts, teiksim, attālums, piemēram, no do līdz la?
- Tur jau rokas tiek trenētas, ir jau roku atmiņa. Ja tu patstāvīgi spēlē, roka pati zina, kur jāliek pirksti. Man nav jāskaita, sākumā es tur meklēju ar pirkstu, bet kad tu spēlē kādu melodiju, tev nav laika meklēt, tur jau tā roka iet automātiski.
- Materiāls tiek ierakstīts diktofonā?
- Jā, es tikai no dzirdes. Ieraksti diktofonā un spēlē. Protams, man ir laba dzirde, es varu to visu sadzirdēt. Ar akordiem ir nedaudz savādāk, bet parasti harmonija, kā Dace saka, ir pareiza, bet ja vajag, mēs izlabojam. Atmiņa, paldies Dievam, vēl ir laba. Uz mūziku man ir ļoti laba atmiņa. Galvenais, lai tas interesētu, jo jebkuru lietu, kas tevi neinteresē, tu dari tikai kaut kā tā.
Atceros, pirmo reizi, kad spēlēju Mocarta „Menuetu”, kad skaņdarbs man sanāca jau tā muzikāli, pat pa muguru “muraškas” skrēja.
- Tirpas.
- Jā, tirpas, tagad man vairs tā nav, viss. Tagad man tas ir darbiņš, tagad spēlēju Šopēna „Valsi”, tas ir diezgan sarežģīts darbs, liels un ļoti skaists. Man vispār Šopēns laikam ir mīļākais komponists.
Jā, tā kā uz priekšu man iet. Es nezinu, cik ilgi man tā izdosies, bet pagaidām vēl izdodas.
- Cik ilgi izdosies, to mēs nezinām, bet galvenais, ka to var izdarīt, ja grib.
- Kā jau neredzīgam cilvēkam, redzēt mēs nevaram, toties klausīties, dzirdēt mēs varam un to baudīt. Klavieru spēlēšana ir ļoti labs taktilais treniņš pirkstiem. Man ir ļoti jūtīgi pirksti. Es tagad eju uz ādas apstrādes nodarbībām, kur pat pērlīšu izšuvumus taisu. Neviens neredzīgais cilvēks, izņemot mani, to nedara. Tā kā tie pirksti ir ļoti attīstīti un galvai tas ir labi. Tas arī koncentrēšanos uzlabo. Uzmanības noturību trenē un pacietību, jo tur jābūt pacietīgam.
- Jābūt gan. Vai bērnībā esi spēlējusi kādu citu instrumentu, vai ir bijusi ar mūziku kāda saistība?
- Es kādu brīdi pamācījos ģitāru spēlēt, jo man ļoti patīk arī ģitāra, bet kad zaudēju redzi, to visu noliku malā, jo spēlēt mācījos pati no grāmatas. Lasīt vairs nevarēju, tāpēc atmetu. Tagad, paņemot ģitāru rokās, es neko vairs neatceros.
- Varbūt esi dziedājusi?
- Dziedāt es dziedu, man liekas, ka jau tad, kad piedzimu dziedāju, visu laiku dziedu, kad labs garastāvoklis. Skolas korī arī dziedāju.
- Tu esi muzikāls cilvēks, jau no bērnības tev ir patikusi mūzika. Kāda mūzika tevi vairāk piesaista? Estrāde, klasika, vai ir kādi iemīļoti komponisti?
- Jaunībā mani saistīja populārā mūzika, ne mūsu, bet ārzemju mūzika, piemēram Bītli. Tautas mūzika mani neinteresēja. Tagad vairāk patīk nopietnāka mūzika, modernā mūzika nav manam vecumam, tā ir jauno cilvēku mūzika. Man patīk ne tik nopietna mūzika, kā piemēram Bahs, bet Šopēns ļoti patīk. Bēthovens nepatīk, tas ir pārāk skumjš un drūms, bet Šopēnam ir ļoti smalka mūzika - kā Mocartam. Man patīk melodiska, skaista mūzika, to arī pārsvarā spēlēju.
- Un mūziku arī klausies?
- Jā, tagad taču ir ļoti viegli, internetā var atrast visu, ko tu gribi.
- Vai centies aiziet arī uz kādu koncertu?
- Jā, ja mums piedāvā, tad eju. Mēs pēdējo reizi bijām, kad koncertzālē “Lielais dzintars” bija valsts apbalvojumu pasniegšana, tad bija ļoti labs koncertiņš, uzstājās Liepājas mūzikas skolas bigbends. Man ļoti patika, kā tie puikas ar tādu azartu spēlēja un dziedātāja ļoti skaisti dziedāja āriju no Raimonda Paula mūzikla “Māsa Kerija”. Debešķīga, skaista balss.
- Ja kāds cits neredzīgs cilvēks gribētu spēlēt klavieres un šaubītos, vai viņš varēs, ko tu viņam ieteiktu darīt?
- Nākt un prasīt, ja ir vēlme un pacietība - tai ir jābūt ļoti lielai sevišķi sākumā. Visu to pārvarēt, kad tu ar vienu pirkstu – din, din, din… vienalga, tas ir labāk nekā uz vijoles, tur tas pavisam briesmīgi skan. Jābūt pacietībai un, protams, ka kādām dotībām, bet galvenais jābūt vēlmei. Jāiet un jādara.
- Ko tu novēli citiem cilvēkiem, kuri lasīs, klausīsies šo interviju? 
- Veselību, labu garastāvokli, mieru un saderību ar tuviem cilvēkiem. Pašiem būt sirsnīgiem un labsirdīgiem cilvēkiem, tad arī pret tevi būs tāda pati attieksme. 


JAUNĀKIE PROJEKTI
NODERĪGAS SAITES


Šī mājas lapa ir veidota ar Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas finansiālu atbalstu EEZ finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta ietvaros
un ar Latvijas valsts finansiālu atbalstu no Sabiedrības integrācijas fonda. Par mājas lapas saturu atbild Liepājas Neredzīgo biedrība.