Apakšizvēlne
Aptauja

Liepājā, renovējot ielas, uz ietvēm tiek iestrādātas reljefās vadlīnijas, kuras paredzētas, lai cilvēkiem ar redzes traucējumiem atvieglotu pārvietošanos:





Lasīt aptaujas rezultātus
Kontakti
Adrese:
Ganību iela 197/205 Liepāja,
LV – 3407

Tālrunis:
+371 63431535,
+371 22007874

Fakss:
+371 63407115

E-pasts:
info@redzigaismu.lv,
liepajas_nb@inbox.lv

kartes attēls Apskatīt kartē

Baneri
09.02.2016 Autors: LNB

Mācītājs Voldemārs Zveja
„LĪDZJŪTĪBA”
(nobeigums)
 
Pasaulē šodien miljoni iet bojā!
Jona iedegās dusmās un viņu interesēja, kā šī pilsēta aiziet bojā! „Tas sagādāja Jonam lielu vilšanos, un viņš iedegās dusmās. Viņš tad piesauca lūgšanā To Kungu un teica: „Ak, Kungs, vai tas nav tieši tas, ko es teicu, kad es biju vēl savā zemē? Tādēļ es priekšlaikus steidzos aizbēgt uz Taršišu, jo es zināju, ka Tu es žēlīgs un mīlestības pilns Dievs, lēnprātīgs un bagāts žēlastībā, kam paredzamā ļaunuma pašam žēl. Tad nu, Kungs, pieņem manu dvēseli, jo es gribu labāk mirt nekā dzīvot!” /Jon.4:1-3/
 Viņš atzinās, ka tāpēc jau arī bēdzis uz Taršišu, zinādams, ka Dievs ir žēlīgs. Dievs saka Jonam: „Vai domā, ka tu dari labi dusmodamies?” /Jon.4:4/ Jona gribēja labāk mirt, ne dzīvot, un tas liecina par pravieša spītīgo, bezjūtīgo dabu.
 Kāda šodien ir mūsu attieksme pret bojā ejošo cilvēci? Miljoni ap mums dzīvojošie bez Dieva iet mūžīgā pazušanā! Kā mēs ticīgie uz to reaģējam? Daudzi saka: „Es neesu ne mācītājs, ne misionārs, ko es tur varu darīt?” 
Dievs katram Savam bērnam – kristietim ir devis dažādas dāvanas. Bez dāvanām nav neviens Viņa bērns. Tas nozīmē, ka ar tām spējām un dotumiem, kuras Dievs mums ir piešķīris, mēs varam „novilkt” bojā ejošos no sliedēm!
Cilvēces glābšanā nav šablona, metodes var būt visdažādākās, ja tikai mūsu krūtīs ir līdzjūtīga sirds! Nelaime ir tā, ka kristieši šodien ar visām ļaužu problēmām, likstām, traģēdijām, tā ir apraduši, ka viņi to vairs neņem pie sirds. Iestājusies drausmīga vienaldzība, bezjūtība, un uz daudz ko esam aizvēruši savas acis un sirdis. Gribētos tev mīļais kristieti jautāt: „Vai tu šodien par kādu, tev tuvu stāvošu cilvēku, kurš tavā acu priekšā iet bojā, aizlūdzi?” Vai tu mēģini viņu novilkt no sliedēm, jeb esi līdzīgs Ņujorkas fotogrāfam, aizbildinoties, ka neesi gatavs to darīt! 
Jēzus reiz sacīja saviem mācekļiem: „Un Dievs nosauca velvi: debesis. Un tapa vakars un tapa rīts – otra diena.” /Ap.d.1:8/ Ja mēs esam nosaukti par locekļiem, tad uz mums gulstas uzdevums. Kā mēs šo pienākumu pildām? Lai apliecinātu savu ticību un piederību Jēzum Kristum nav vajadzīgas izcilas runas dāvanas un zināšanas. Pasaki vienkāršos vārdos, ko Tas Kungs tavā dzīvē ir darījis, kā Viņš to ir pārveidojis! Noteikti tas atstās lielāku iespaidu uz grēcinieku nekā morāles lasīšana! Mums tikai jāizlūdzas no sava Radītāja līdzjūtības un žēlastības pilna sirds!
 
Dievam zudušo cilvēci žēl!
Bībele liecina par Dieva lielo mīlestību uz bojā ejošo cilvēci. To, ka Dievam nebija vienaldzīga cilvēku bojā eja, liecina fakts, ka Viņš sūtīja pasaulē Savu Vienpiedzimušo Dēlu, lai visi, kuri Tam tic, neaizietu bojā, bet iegūtu mūžīgo dzīvošanu! Jau Vecās derības laikā to skaidri pasaka pravietis Ecēhiēls: „Jo Es nebūt nepriecājos par tā nāvi, kam jāmirst, saka Dievs Tas Kungs, tādēļ atgriezieties, tad jūs dzīvosit.” /Ec.18:32/ 
Jaunajā derībā to skaidri pasaka apustulis Pēteris: „Tas Kungs nevilcina Savu apsolījumu, kā dažiem tas šķiet, bet ir pacietīgs ar jums, negribēdams, ka kādi pazustu, bet ka visi nāktu pie atgriešanās.” /2.Pēt.3:9/ 
Gribu jums nocitēt kāda čigāna zēna piedzīvoto.
 
Guļ slims uz miršanu čigāna zēns,
Dzīvības vēsti tam stāsta kāds bērns.
Šaubīgs viņš jautā: vai pestīts es jau?
Jo man par Jēzu nekad sacīts nav?
Tad seko jaukais piedziedājums:
Sakiet to vēl, sakiet to vēl!
Jēzum par kritušo cilvēci žēl!
Lai viņā dienā neviens nevar teikt:
Manīm par Jēzu nekad sacīts nav. 
 
Mīļais lasītāj, vai šie dziesmas vārdi arī tevi daļēji neapsūdz? Vai mūžības rītā tavi kaimiņi, darba biedri, paziņas un radi arī tevi neapsūdzēs, ka nebūtu viņiem neko sacījis par Jēzu?
Jona, ziņkāres dzīts, vēlējās redzēt, kā Dievs izpildīs Savus draudus, tāpēc ārpus pilsētas uzcēla sev mazu būdiņu, lai no tās noraudzītos, kā Dievs rīkosies. „Tad Jona izgāja no pilsētas un apmetās kādā vietā uz austrumiem no tās. Viņš uzcēla sev tur mazu būdiņu un apsēdās tās paēnā, lai nogaidītu un redzētu, kas notiks ar pilsētu.” /Jon.4:5/ 
Dievs Jona dusmas un sašutumu neņēma vērā, bet gādāja, ka saules tveicē viņš neaizietu bojā: „Bet Dievs Tas Kungs lika tur uzaugt ricinus stādam; tas drīz izauga lielāks par Jonu, radīja pavēni viņa galvai un atsvabināja viņu no drūmā garastāvokļa; tādēļ Jona ļoti priecājās par šo ricinus stādu. Bet otrā dienā Dievs Tas Kungs rīta ausmā pavēlēja parādīties kādam tārpam, tas iedzēla ricinus stādam, un tas nokalta. Un kad bija uzlēkusi saule, Dievs lika pūst sausam austrumu vējam, saule spieda Jonam virs galvas, tā ka viņš zaudēja samaņu; savā dvēselē viņš tad vēlējās nāvi un teica: „Es gribētu labāk mirt nekā dzīvot!”” /Jon.4:6-8/ 
Neizprotama ir pravieša uzvedība - viņš grib labāk mirt nekā piedzīvot lielo Dieva žēlastības un līdzjūtības izpausmi! Tāda Dieva rīcība Jonu neapmierināja. 
Viss izmainījās ar to dienu, kad ninīvieši atgriezās no saviem ļauniem darbiem un pīšļos, pelnos zemojās, gavēdami Tā Kunga priekšā! Mīļais lasītāj, vai arī tev nebūtu laiks padomāt par savu dzīvi un uzvedību? Vai tu esi drošs un pārliecināts, ka tas ceļš pa kuru šodien eji, tevi aizvedīs uz debesīm? Šodien vēl daudz ko var mainīt, atgriezties un lūgt Tā Kunga apžēlošanu. 
Ninīviešiem Dievs deva četrdesmit dienas, lai nožēlotu savus grēkus un atgrieztos. Cik Dievs piešķīris tev un man, mīļais draugs, mēs nezinām, tāpēc apustulis skubina: „Šodien, kad Jūs Viņa balsi dzirdat, neapcietiniet savas sirdis! Ņemiet vērā, ka pestīšanu var arī nokavēt.” Senatnē pravietis Jeremija žēlojās: „Pļauja ir jau pāri, beigusies arī augļu ievākšana, bet glābšanu mēs neieguvām!” /Jer.8:20/ 
Daudzi savu grēku nožēlu atstāj uz dzīves vakaru, sacīdami: “Gan jau es vēl paspēšu!” Tā ir velna viltība – iestāstīt grēciniekam, ka laika jau vēl daudz! Bet uz šo klinti: „Laika vēl daudz,” daža dzīves laiviņa tiks satriekta un aizies bojā! 
Vēl gribu atgādināt kādu ļoti spilgtu notikumu no Vecās derības. Sodomā grēks tā bija pieņēmies spēkā, ka Dievs bija nolēmis šo pilsētu iznīcināt. Mēs lasām, ka šī vēsts aizsniedza Lata tēvoča Ābrahāma ausis, viņš dedzīgi sava Dieva priekšā iestājās par grēcīgo pilsētu. „Un Ābrahāms tuvojās Viņam un sacīja: „Vai Tu tiešām gribi iznīcināt taisno kopā ar bezdievīgo? Varbūt atrastos piecdesmit taisnie šinī pilsētā? Vai Tu tiešām iznīcināsi tos un nesaudzētu šo vietu to piecdesmit taisno dēļ, kas ir viņas vidū? Nemūžam Tu tā nedarīsi, ka liksi mirt taisnajam ar bezdievi, ka taisnais būtu līdzīgs bezdievim. Nemūžam! Vai visas pasaules soģis nedarīs taisni?” Un Tas Kungs sacīja: „Ja Es Sodomas pilsētā atradīšu piecdesmit taisnus, Es saudzēšu visu šo vietu viņu dēļ.” Un Ābrahāms atbildēja un sacīja: „Es esmu uzdrošinājies runāt ar savu Kungu, lai gan es esmu pīšļi un pelni. Varbūt pieci iztrūks no piecdesmit taisniem, vai Tu tad arī šo piecu dēļ iznīcinātu visu pilsētu?” Un Viņš sacīja: „Nē, Es neiznīcināšu, ja atradīšu tur četrdesmit piecus.” Un tas turpināja runāt ar Viņu un sacīja: „Var būt, ka tiek atrasti tur četrdesmit.” Un Viņš sacīja: „Nē, Es to nedarīšu šo četrdesmit dēļ.” Un tas sacīja: „Lūdzams, nedusmojies, mans Kungs, ka es gribu runāt, varbūt tur atrastos trīsdesmit?” Un viņš sacīja: „Es to nedarīšu, ja tur atrastos trīsdesmit.” Un tas sacīja: „Es esmu uzdrošinājies runāt ar savu Kungu; varbūt tur atrastos divdesmit?” Un Viņš sacīja: „Es to neizpostīšu šo divdesmit dēļ.” Un tas sacīja: „Kaut nedusmotos mans Kungs. Es runāšu vēl reizi; varbūt atrastos tikai desmit?” Un Viņš atbildēja: „Es to neizpostīšu šo desmit dēļ.” Un Tas Kungs aizgāja, kad bija beidzis runāt ar Ābrahāmu. Bet Ābrahāms atgriezās savā vietā.” /1.Moz.18:23-33/ 
Sodomā neatradās pat desmit taisno, kuru dēļ Dievs bija gatavs pilsētu glābt. Gribēju akcentēt tieši Ābrahāma karsto sirdi, kā viņš Dieva priekšā iestājās par Sodomu! Kaut Dievs mums šodien dāvinātu tādu sirdi kā Ābrahāmam, lai varētu iestāties par bojā ejošo cilvēci! 
Šodien pasaulē ir iestājusies tā saucamā „bēgļu krīze”, un neviens nevar , kā tā beigsies un kādas tam visam būs sekas. Vien varu sacīt droši - tā būs viena no Dieva soda sankcijām grēcīgai Vakareiropai! Dievs pārmet Jonam: „Tad Tas Kungs teica Jonam: „Vai tu domā, ka tu pamatoti dusmojies ricinus stāda dēļ?” Jona atbildēja: „Tik tiešām, ka es mirstu, manas dusmas ir pamatotas!” Bet Tas Kungs sacīja: „Tev sāp sirds par ricinus stādu, gar kuru tu nemaz nebiji pūlējies, kuru tu nebiji izaudzējis, kas vienā naktī tapa un vienā naktī bija atkal pagalam. Un kā tad lai Man nebūtu žēl Ninīves, tādas tik lielas pilsētas, ar vairāk kā simts divdesmit tūkstošiem iedzīvotāju, kas vienkārši nezina atšķirt savu labo roku no savas kreisās, un kuriem pieder daudz lopu?” /Jon.4:9-11/
 Jona apgalvo, ka viņa dusmas ir pamatotas, vai arī tu tā domā? Kāda šodien ir mūsu līdzjūtība par bojā ejošo cilvēci? Vai tu domā, ka no tevis šodien nekas nav atkarīgs? Apustulis Pēteris dod padomu, kā mums šai beigu laikā jādzīvo: „Kad nu viss tas tā iznāks, cik stipriem tad jums jābūt svētā dzīvē un dievbijībā, gaidot un pasteidzinot Dieva dienas atnākšanu, kuras dēļ debesis ugunī sadegs un pasaules pamati karstumā izkusīs.” /2.Pēt.3:11-12/ 
Ar saviem aizlūgumiem par bojā ejošo cilvēci, mēs varam pasteidzināt Tā Kunga drīzo atnākšanu! Lūgsim Dievu, lai Viņš mūs pasargā no tādas attieksmes pret Dieva žēlsirdību, kāda bija Jonam, kurš labprāt ar gandarījumu būtu noraudzījies, kā Dievs soda ninīviešus!
Pēc otrā pasaules kara Nirnbergā notika nacistu tiesas prāva, kur uz apsūdzēto sola sēdās nacisma vadoņi, lai gan tur pienācās vieta arī vienam no visu laiku lielākajiem noziedzniekiem - Staļinam un viņa rokaspuišiem, jo starp fašismu un komunismu ir liekama vienlīdzības  zīme! 
Daudziem bija iebildumi, ka, pēc nāves sprieduma nolasīšanas, noziedzniekiem tika piedāvāts gan psihiatrs, gan garīdznieks, lai sagatavotu dvēseli mūžībai. Daži no viņiem, sēdēdami nāves kamerā, nožēloja savus grēkus un tapa pestīti! Dzirdēju no daudziem lielu sašutumu, kāpēc Dievs viņus ir apžēlojis?! Šie nejūtīgie, nežēlīgie cilvēki līdzinājās Jonam! Vēl šodien daudzus neapmierina Jēzus glābjošā līdzjūtība un žēlsirdība, un nav miera par Viņa pestīšanu no mūžīgās pazušanas. Viņi aizmirst, ka visam pamatā ir patiesa, sirsnīga grēku nožēla un atgriešanās. 
Ļoti spilgts piemērs ir apustulis Pāvils, kurš atvadoties no Efesas draudzes vecajiem saka: „Tāpēc es jums apliecinu, ka neesmu vainīgs nevienas dvēseles pazušanā. Jo es neesmu kavējies jums sludināt Dieva prātu pilnībā. Tāpēc sargait paši sevi un visu ganāmo pulku, kurā Svētais Gars jūs iecēlis par sargiem ganīt Dieva draudzi, ko Viņš pats ar Savām asinīm ieguvis par īpašumu. Tāpēc esiet nomodā, pieminēdami, ka es trīs gadus nakti un dienu neesmu mitējies ar asarām ikvienu pamācīt. Un tagad es jūs uzticu Tam Kungam un Viņa žēlastības vārdam, kas spēj jūs celt un dot mantojumu līdz ar visiem svētiem.” /Ap.d.20:26-28, 31-32/ 
Vai tu arī vari sacīt, ka par kādu cilvēku esi lūdzis dienām naktīm? Un ka neesi vainīgs nevienas dvēseles pazušanā? 
Jau divdesmit sešus gadus kā dvēseļu kopējs es apmeklēju vairākus pansionātus. Vai viņi mani gaida ar atplestām rokām? Nebūt nē! Bieži mūs ar visrupjākajiem vārdiem izraida no istabiņām un nevēlas neko par pestīšanu un grēku piedošanu dzirdēt! Vai mēs no tā nobīstamies un darbu pārtraucam? 
Mēs sakām līdzīgi apustulim Pāvilam: „Vai mums, ja mēs evaņģēliju nesludinām!” 
Neskatoties uz to, ka bieži vien šie vecie cilvēki un psihoneiroloģisko pansionātu iemītnieki ne visu saprot, mēs tomēr nerimstamies gan ziemu, gan vasaru ik mēnesi viņus apmeklēt, lai kopā ar viņiem lūgtu pēc glābšanas un grēku piedošanas, cerībā, ka mūsu darbs Tā Kunga labā nav veltīgs!
Apustulis Pāvils saka, laiks ir īss, tāpēc arī mēs, to vērā ņemot, nežēlojam ne pūles, nedz arī līdzekļus, lai šos nelaimīgos „norautu” no sliedēm, savādāk viņi visi aizies bojā! Viņi visi stāv pēdīgā piestātnē, nākošā pietura būs Mūžība! Mūsu sirdis bieži nodreb redzot, cik šie vecie cilvēki ir bezdievīgi – negatavi stāties Dieva vaiga priekšā! Nekad nebiju iedomājies, ka mūsu vecā paaudze ir tik bezdievīga un nezinīga par savu grēka nožēlu un piedošanu, bet visbiežāk atsaucas uz to, ka viņi esot kristīti un iesvētīti! Tas, ka šie sakramenti nedod mūžīgo dzīvošanu, viņus izbrīna, jo mācītāji jau tā sludinot. Tāpēc jau arī apustulis Jēkabs saka, mācītāji saņems grūtu sodu, ja nebūs sludinājuši visu patiesību gan par pestīšanu, gan arī par sodu! 
Neaizmirsīsim, ka Visu Spēcīgais, Sirds žēlīgais, Suverēnais Dievs un Jēzus Kristus, arī šodien ir gatavs apžēlot un novērst apsolīto sodu, ja vien cilvēks nožēlos grēkus, atstās savus ļaunos un grēcīgos ceļus! 
Ja tu mīļais draugs vēl nekad savā dzīvē neesi locījis ceļus Jēzus Kristus priekšā un lūdzis grēka piedošanu, un uzņēmis savā sirdī Jēzu kā personīgu Pestītāju, tad dari to drīz un nenokavē. Pravietis Jesaja mūs, grēciniekus, iedrošina: „Tad nāciet, turēsim tiesu, saka Tas Kungs. Kaut jūsu grēki arī būtu sarkani kā asinis, tomēr tie paliks balti kā sniegs; kaut tie arī būtu kā purpurs, tomēr tie kļūs kā vilna. Ja jūs būsit Man padevīgi un paklausīgi, tad jūs baudīsit zemes svētību. Bet, ja jūs pretosities un nepaklausīsit, būsit cietgalvīgi, tad zobens jūs aprīs, jo Tā Kunga mute to runājusi!” /Jes.1:18-20/ 
 
Novēlu visiem no šī dramatiskā Ninīves notikuma kaut ko pasmelt arī savai dzīvei un dvēselei. Arī mūsdienu pasauli gaida neatvairāma Dieva tiesa un sods, kāds ir apsolīts Bībeles pēdējā - Atklāsmes grāmatā. Neticiet uz tiem zelta laika sludinātājiem, ka nāks vēl brīnišķīga atmoda, Bībele to neapstiprina, bet apgalvo gluži pretējo, proti, atkāpšanos un atkrišanu no ticības, un Kristus otrās atnākšanas negaidīšanu. Kaut mēs nebūtu šo pievilto ļaužu pulkā! 
Novēlu visiem sakārtot savas attiecības ar Dievu un līdzcilvēkiem! Nedarīsim tā kā Jona, kurš saņemdams Dieva uzdevumu, bēga no Dieva vaiga. Vai tu šodien bēdz pie Dieva vai no Dieva?
 
2015. gada septembris


JAUNĀKIE PROJEKTI
NODERĪGAS SAITES


Šī mājas lapa ir veidota ar Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas finansiālu atbalstu EEZ finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta ietvaros
un ar Latvijas valsts finansiālu atbalstu no Sabiedrības integrācijas fonda. Par mājas lapas saturu atbild Liepājas Neredzīgo biedrība.