Apakšizvēlne
Aptauja

Liepājā, renovējot ielas, uz ietvēm tiek iestrādātas reljefās vadlīnijas, kuras paredzētas, lai cilvēkiem ar redzes traucējumiem atvieglotu pārvietošanos:





Lasīt aptaujas rezultātus
Kontakti
Adrese:
Ganību iela 197/205 Liepāja,
LV – 3407

Tālrunis:
+371 63431535,
+371 22007874

Fakss:
+371 63407115

E-pasts:
info@redzigaismu.lv,
liepajas_nb@inbox.lv

kartes attēls Apskatīt kartē

Baneri
02.02.2015 Autors: LNB

Korija ten Būma
„UZVARĒTIE IENAIDNIEKI”
(5. turpinājums)
 
„Dēmoniska apsēstība un dēmoniska pakļautība”
Pati esmu dzirdējusi dēmoniem pakļautu cilvēku runājam svešā balsī, kas atšķiras no viņa personīgās balss. Ir iespējams, ka apsēstības brīdī sieviete runā vīrieša balsī. Acu izteiksme var būt šausmīga! Bieži dēmoni izplata ap sevi smaku! Berlīnē man nācās atvērt visus logus, kad kāda māte, kura iepriekšējā dienā bija uzņēmusi To Kungu kā savu Glābēju, atveda pie manis savu dēmoniem apsēsto meitu. Pēc tam, kad dēmoni meiteni bija atstājuši, gaiss kļuva pilnīgi tīrs, smaka izgaisa līdz ar ļauno spēku aiziešanu.
Vārdus “dēmonu apsēsts” nedrīkst lietot visos gadījumos. Ja, piemēram, kādam jācieš no vīramātes vai sievasmātes netaisnas attieksmes, bieži vien pārāk pārsteidzīgi un, iespējams, pat gluži netaisni šī sieviete tiek saukta par apsēstu.
Gan dēmoniska apsēstība, gan dēmoniska pakļautība bieži ir okulta grēka rezultāts, pat ja tas noticis pirms daudziem gadiem, un notikums gandrīz aizmirsts, vai maldīgi šķiet, ka darīts “tikai pa jokam.” Okultais grēks ir arī saskarsme ar hipnozi un visa tā nepaklausība Dievam, par kuru runā 5. Mozus grāmatā 18:10-13. 
Atcerēsimies, iepriekš minētā Gottlībin Dittus, meitene no kristīgas ģimenes, kura bija nodarbojusies ar maģiju (apskatiet nodaļu „Konflikts”) un nonākusi daudzu dēmonu varā. Viņas atbrīvošanai bija nepieciešams pusotrs gads, kura laikā Blumhards, līdz ar daudziem aizlūdzošiem kristiešiem, uzticīgi cīnījās un lūdza par viņu. Mateja ev. 17:21 Kungs Jēzus runā par tāda veida dēmoniem, kas “neiziet citādi kā vien ar lūgšanas un gavēšanas palīdzību.” 
Ravensbrukas koncentrācijas nometnē, kurā ar manu māsu Betsiju bijām ieslodzītas 1944. gadā, mums bija ļoti maz ko ēst. Betsija reiz teica: “Veltīsim šo mums piespiedu kārtā uzlikto gavēšanu Tam Kungam, lai tā pārvēršas svētībā.” Pēc tam mēs piedzīvojām uzvaras pār dēmoniem mūsu apkārtnē.
Esmu tik priecīga, ka Dievs neprasa no mums skaidru diagnozi. Mēs varam rīkoties vienkārši balstoties uz Viņa Vārdu, un mēs piedzīvojam, ka Dievs ir “nomodā par Savu vārdu, lai tas piepildītos!” (Jer.1:12). Kāds prieks ir piedzīvot tūlītēju uzvaru caur Jēzus Kristus spēku, kā tas notika ar meiteni Berlīnē. 
Dažreiz Tas Kungs paveic šo brīnumu vēlāk. Šveicē nepārprotami bija paredzēts gaidīšanas laiks Dieva plānā, jo tas palīdzēja atvērt acis kādam mācītājam. Savā grāmatā “Pārsteidzošā mīlestība” rakstu: “Zvanītāji ieradās pie manis - kāda māte ar savu 15 gadīgo meitu. Bērns bija nožēlojamā stāvoklī, jo viņa verdziskās bailēs sarāvās pie katra niecīgākā trokšņa un slēpa seju mātes rokās. Mātes seja bija skumju pilna, kad viņa lūdzoši skatījās uz mani. 
- “Jūs vakar runājāt par Dieva apsolījumu realitāti,” viņa teica. “Vai jūs pati arī tam ticat?” 
- “Jā, es ticu,” teicu bez apdomāšanās. “Dieva apsolījumi ir lielāka realitāte nekā mūsu problēmas.” 
- “Tad, Kristus dēļ, izdzeniet šo dēmonu,” viņa pārliecinoši teica.
Sarāvos, it kā viņa būtu man iesitusi. Jebko citu, tikai ne to! Tā bija teritorija, kurā nevēlējos riskēt ieiet. Citi cilvēki varbūt ir spējīgi to izdarīt, bet ne jau nu es. 
Klusībā lūdzu un jautāju: “Kungs, Tu zini, ka es to nevaru un negribu darīt.” 
Tas Kungs man atbildēja skaidri un nepārprotami: “Bet tev tas jādara, jo vārdos, kurus tu nupat teici šai sievietei, ir vairāk patiesības nekā tu pati to apzinies. Mani apsolījumi ir patiesi!”
Kopā ar māti izlasījām Marka evaņģēlija 16. nodaļu, tad kopīgi lūdzām, lai Jēzus Kristus segtu mūs ar savām asinīm un sniegtu mums drošu aizsardzību ikvienā cīņā pret velnu un viņa uzbrukumiem.
Jautāju bērnam: “Vai tu pazīsti Kungu Jēzu Kristu?” 
- “Jā,” viņa teica, “bet es vēlētos, lai Viņš darītu mani laimīgu. Es gribu būt laimīga.”
Tad runāju uz dēmonu Kunga Jēzus vārdā, Kurš ieguvis uzvaru pie Krusta un tīrījis mūs ar Savām Asinīm. Viņa vārdā pavēlēju dēmonam nākt ārā no meitenes un atgriezties atpakaļ ellē, kur ir viņa īstā vieta. Es aizliedzu viņam ieiet jebkurā citā cilvēkā vai atkal no jauna pārņemt šo meiteni.
Nabaga meitene aizgāja no mācītāja mājas tikpat apsēsta cik bija atnākusi, un es pati biju dziļi nelaimīga. Cik vāja es biju ticībā, cik maz man bija spēka! Vai tā bija tikai teorija, ko sludinu, tikai teorija, kas nedarbojas tad, kad mēģināju pielietot to praksē?
Pieklauvēju pie mācītāja darbistabas durvīm. Viņš mani laipni uzņēma. 
- “Man vajadzīga jūsu palīdzība,” sacīju. “Mana ticība bija pārāk niecīga, un tagad jums būs tas jādara,” pastatīju viņam par piedzīvoto. 
Viņš uzlūkoja mani, satrūkās un teica: “O, tā ir sfēra, kurā atsakos ieiet!” 
- “Bet kam tad tas jādara? Jūs esat šīs draudzes gans un jums ir Dieva apsolījumi. Lūdzu, izlasiet Svētā Marka evaņģēlija 16:17.”
Mācītājs paņēma Bībeli un lasīja: “Bet šīs zīmes ticīgiem ies līdzi: Manā Vārdā tie ļaunus garus izdzīs…” Un 20. pantā: “Un tie izgāja un mācīja visās malās, un Tas Kungs tiem darbā palīdzēja un vārdu apstiprināja ar līdzejošām zīmēm.”
Mācītājs apslēpa savu seju rokās. Viņa lasīšana pārgāja lūgšanā, un es dzirdēju viņu čukstam: “Piedod man, Kungs, jo neesmu pildījis savu pienākumu.” 
Liels prieks ielija manā sirdī. Šis bija iemesls tam, kādēļ man bija jāpiedzīvo neveiksme palīdzības mēģinājumā. Šīs draudzes ganam bija kaut kas jāiemācās, un Dievs bija lietojis mani kā Sava darba rīku. 
Kad vakarā devos prom, manā sirdī vairs nebija tumsas, bet tikai pateicība. Es vēl joprojām daudz ko nesapratu, tomēr viss bija labi. Jēzus ir uzvarētājs! 
Pēc divām dienām saņēmu vēstuli no mācītāja mājas: “Korij, noticis kas brīnišķīgs. Tanī brīdī, kad māte ar meitu pārkāpa savas mājas slieksni, dēmons izgāja no meitenes. Šorīt viņas abas atnāca pie manis, pateicības un slavas pilnas uz Viņu, kurš ir bijis tik uzticams Savam apsolījumam, ko Viņš mums devis Svētajos Rakstos. Mans vīrs grib zināt vai jūs atkal atbrauksiet, bet šoreiz palieciet ilgāk par trim dienām.”
Bet es zināju, ka tas nebūs nepieciešams. Jēzus ir Uzvarētājs, un Viņš lieto ikvienu, kas grib Viņam paklausīt. 
Vairākkārt man nācies piedzīvot šķietamu neveiksmi. Tie bijuši tumšākie brīži manā dzīvē. Neesmu aicināta ilgstoši palikt vienā vietā, un tādēļ bieži vien man jāpārtrauc savas pūles pārāk ātri. Vienmēr šādus gadījumus tālāk uzticu uzticamiem kristiešiem, ja tādi ir atrodami. Tādās reizēs vienmēr lūdzu Dievu izmeklēt manu sirdi un parādīt, vai kaut kur nav paslēpies neizsūdzēts grēks (Ps. 139:23-24). Ja mēs jebkādā lietā esam nepaklausīgi Dievam, tad kļūstam par ienaidnieka sabiedrotajiem! Lūgšana, lai Dievs pārmeklē mūsu sirdi, un, kad Dievs parādījis mūsu grēku, šī grēka tūlītēja izsūdzēšana (atzīšanās) un lūgšana pēc piedošanas, kā arī piedošanas satveršana, pamatojoties uz rakstīto 1.Jāņa 1:7-9, nepieciešama cīņā pret ienaidnieku, kurā Viņš parāda savu varu dēmoniem pakļautajos un dēmonu apsēstajos cilvēkos.
Mēs atrodamies bīstamā teritorijā, jebkāda pašpaļāvība, naudas kāre, lepnums, bailes, aizvainojums vai jebkāds cits grēks, kas aizsprosto palīdzības kanālu, padara mūs bezspēcīgus, un tādēļ tas nekavējoties jānes un jāieliek Jēzus šķīstījošās asinīs. Tas ir pilnā mērā nepieciešams arī kristiešiem, kuri palīdz šajā lietā. Kad vien iespējams, es vēlos būt kopā ar vēl kādu Dieva bērnu. Viens var atrasties lūgšanā visa procesa laikā, kurā otrs nodarbojas ar grēcinieku.
 
(turpinājums sekos)


JAUNĀKIE PROJEKTI
NODERĪGAS SAITES


Šī mājas lapa ir veidota ar Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas finansiālu atbalstu EEZ finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta ietvaros
un ar Latvijas valsts finansiālu atbalstu no Sabiedrības integrācijas fonda. Par mājas lapas saturu atbild Liepājas Neredzīgo biedrība.