Apakšizvēlne
Aptauja

Liepājā, renovējot ielas, uz ietvēm tiek iestrādātas reljefās vadlīnijas, kuras paredzētas, lai cilvēkiem ar redzes traucējumiem atvieglotu pārvietošanos:





Lasīt aptaujas rezultātus
Kontakti
Adrese:
Ganību iela 197/205 Liepāja,
LV – 3407

Tālrunis:
+371 63431535,
+371 22007874

Fakss:
+371 63407115

E-pasts:
info@redzigaismu.lv,
liepajas_nb@inbox.lv

kartes attēls Apskatīt kartē

Baneri
19.02.2014 Autors: LNB

„Monta ar labo sirdi”
 
- Labdien! Iepazīstini ar sevi, lūdzu!
- Mani sauc Monta Krugale. Es izlasīju sludinājumu, atsūtīju CV, mani uzaicināja uz darba pārrunām, Māris pieteica mani Rīgā, parakstīju līgumu, un esmu šeit. Strādāju biedrībā no oktobra beigām. Esmu sociālais rehabilitētājs.
- Vai tev ir pieredze šajā darbā?
- Nē, šajā darbā diemžēl man nav pieredzes. To es iegūstu no saviem kolēģiem, skatos un mācos, kā viņi darbojas. Biju arī Rīgā uz apmācībām.
- Tu biji uz apmācībām Rīgā, Juglā? 
- Jā, ir tā. Bija trīs dienu apmācības. Mana pirmā darba pieredze ir sešpadsmit gadu vecumā, kad strādāju vasaras kafejnīcā par viesmīli. Pēc tam strādāju par pārdevēju veikalā. 
- Kāda tev ir izglītība? 
- Esmu sociālais darbinieks. 
- Vai pēc izglītības iegūšanas meklēji darbu savā jomā? 
- Jā, meklēju, bet nesekmīgi. Līdz nokļūšanai šeit (smejas). 
- Vai darbs sociālajā jomā ir aicinājums? Ir taču ekonomisti, juristi, fizmati, arī sabiedrisko attiecību speciālisti. 
- Jau no bērnības mums blakus ir dzīvojusi nelabvēlīga ģimene. Man vienmēr ir bijusi laba sirds, gribējās palīdzēt mazai meitenītei, kura tur dzīvoja. Tad ar laiku uzzināju, ka ir tādas studijas - sociālais darbs, ka varu mācīties, lai palīdzētu ģimenēm, cilvēkiem. Man pašai bija doma par sociālo rehabilitāciju ar zirgiem. Reitterapija. Lai tādu izveidotu, vajag lielas finanses. Bet nu mazums, dzīvē viss ir iespējams. 
- Kur pagāja tava bērnība?
- Bērnība man ir pavadīta laukos. Priekules novadā, mazā ciemā Krote. Man ir māsa. Mums bija diezgan liela zemnieku saimniecība, diezgan daudz zemes, dažādi lopi. Palīdzēju vecākiem saimniecībā. 
- Bērnībā ir visādi notikumi, gan priecīgi, gan skumji, meitenēm savādāki, zēniem savādāki, varbūt ir kāds spilgts un jautrs bērnības notikums, kas palicis atmiņā?
- Tad man jāpadomā. Piemēram, piedzīvojums kolhoza laikā - man bija kādi pieci, seši gadi. Mums bija lielum liela kūdras čupa. Pie manis vasarā bija atbraukuši brālēni un māsīca, tad mēs pa to kūdras kaudzi spēlējāmies. Vienreiz bija tā, ka māsa ar brālēnu sastrīdējās, un māsa ar galvu pa priekšu bija iekšā kūdras čupā - pilna mute un asaras pa gaisu, un skandāls tālāk (abi smejas)! Tā, kurš kuru.
- Kāda meitene tu vispār biji, paklausīga?
- Saka - klusie ūdeņi tie dziļākie. Jā, es biju paklausīga. Mana māsa bija jaunāka, es vecākā, man bija visa atbildība, līdz ar to arī greizsirdība. Tad es tā nedaudz apbižoju, jo māsai visa uzmanība tika pievērsta. Jā, uz pilsētu aizgāju, kad sākās mācības vidusskolā. Tad tikai braucu ciemos. 
- Kurā skolā mācījies?
- Liepājas 6. vidusskolā. Tad Liepājas Universitātē.
- Tev ir kāds vaļas prieks? 
- Man patīk floristika. Apguvu arī dekupāžas pamatus.
- Kā tev ir ar grāmatu lasīšanu? 
- Beidzamajā laikā lasu tikai pasaku grāmatas vakaros bērnam priekšā, bet tā reti. Tāda ļoti liela grāmatu lasītāja neesmu. 
- Varbūt tev ir kāds novēlējums cilvēkiem? 
- Aizdegt svecīti, lai vismaz ir gaišāks istabā, lai smaržīgāks, ir taču arī smaržīgas sveces! Nevajadzētu tik pesimistiskiem būt, katram gadalaikam savs skaistums. Vajag darboties, kaut vai grāmatas palasīt, tādas jautras.


JAUNĀKIE PROJEKTI
NODERĪGAS SAITES


Šī mājas lapa ir veidota ar Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas finansiālu atbalstu EEZ finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta ietvaros
un ar Latvijas valsts finansiālu atbalstu no Sabiedrības integrācijas fonda. Par mājas lapas saturu atbild Liepājas Neredzīgo biedrība.