Apakšizvēlne
Aptauja

Liepājā, renovējot ielas, uz ietvēm tiek iestrādātas reljefās vadlīnijas, kuras paredzētas, lai cilvēkiem ar redzes traucējumiem atvieglotu pārvietošanos:





Lasīt aptaujas rezultātus
Kontakti
Adrese:
Ganību iela 197/205 Liepāja,
LV – 3407

Tālrunis:
+371 63431535,
+371 22007874

Fakss:
+371 63407115

E-pasts:
info@redzigaismu.lv,
liepajas_nb@inbox.lv

kartes attēls Apskatīt kartē

Baneri
19.02.2014 Autors: LNB

Sarunājas Aigars Bušs
 
„Meklēt gaišumu”
- Labdien! Pastāsti mūsu lasītājiem un klausītājiem par sevi.
- Labdien! Mani sauc Kristīne Kulpe, neredzīgo biedrībā strādāju uz pagaidu laiku. Māris man piezvanīja, piedāvāja mācīt angļu valodu un datorus, šo to patulkot. 
- Vai tu jau agrāk esi šeit strādājusi? 
- Jā. Pirms apmēram desmit gadiem mācīju angļu valodu vājredzīgiem, neredzīgiem cilvēkiem, arī visiem citiem, kuri gribēja. Mācīju vājredzīgiem cilvēkiem strādāt ar datoru.
- Es arī biju viens no tiem, kuriem tu mācīji.
- Es atceros. 
- Cik ilgi tu toreiz šeit nostrādāji?
- Pusgadu. Tad aizgāju dekrētā.
- Kas no tā laika līdz šim laikam ir mainījies šeit, biedrībā?
- Es esmu pozitīvi pārsteigta. Darbinieku skaits dubultojies, notiek divreiz vairāk nodarbības. Te čum un mudž no cilvēkiem. Agrāk vairāk darbinieku bija administrācijas telpā. Tur bija sekretāre, projektu vadītājs Māris un vēl kādi cilvēki, kurus nemaz bieži neredzēju. Tagad viss ir attīstījies, kvalitatīvi pasniegts. 
- Tu esi lauku vai pilsētas meitene? 
- Visīstākā pilsētas meitene. Liepājā augusi, Liepājā mācījusies. Trīs savus dzīves gadus esmu pavadījusi Rucavā, tie bija visīstākie lauki. Liepājā uzsāku mācības Pedagoģijas akadēmijā, bet studijas turpināju vācu universitātē. 
- Vācu universitātē? 
- Jā, tālmācības. 
- Kas tu esi pēc izglītības?
- Tur jau tā lieta, ka neesmu pabeigusi to savu lielo studēšanu, tāpēc nevaru nosaukt. Esmu visu ko mācījusies - sociālo darbu, kultūru. Bet grāda man nav. 
- Grāda tev nav, bet zinu, ka tu esi gudrs cilvēks, tu zini valodas. 
- Jā, valodas man ir stiprā puse. 
- Kur tās apguvi?
- Mācījos 5. vidusskolā, kurā ir speciāli valodu novirzieni. Mums bija jāmācās gan angļu valoda, gan vācu valoda. Tās bija obligātās valodas. Vācu valodu es sāku mācīties no nulles. Angļu valodu mācījos pastiprināti, arī krievu valodu mācījos, nedaudz zinu spāņu valodu. Kad biju Vācijā, nostiprināju vācu valodas zināšanas, angļu valodu zinu tik, cik pati iemācījos skolā. 
- Nu, cik es tā saprotu, angļu mēli esi diezgan augstā līmenī apguvusi? 
- Jā! Protams, ir cilvēki, kuri labāk angliski prot izteikties, kuri dzīvojuši svešās zemēs, viņiem ir vieglāk. Es savukārt labāk vācu valodā varu izteikties, jo esmu dzīvojusi Vācijā. Ir liela nozīme valodu lietot tur, kur tajā runā. 
- Tu esi dzīvojusi Vācijā? 
- Jā. Tas bija desmit gadus atpakaļ. Man bija mērķis iemācīties valodu. Aizbraucu uz vienu gadu strādāt par auklīti Ķelnē. Dievs deva iespēju būt labā ģimenē, kas man iemācīja arī to praktisko vācu valodu tādā ļoti labā līmenī. Viņi man apmaksāja skolu, kur mācīja vācu valodu tieši ārzemniekiem. Izgāju visus līmeņus, dabūju sertifikātu. Tādu, ar kuru es varēju iestāties augstskolā. Tie cilvēki man ieteica stāties vācu augstskolā. Tas bija viens gads, bet otrajā gadā es biju Berlīnē, kur aprūpēju vienu vecāku kundzi. Tur dzīvoju ar mērķi stāties augstskolā. 
- Un tad tu atbrauci šeit. Saki, lūdzu, vai tagad, pēdējā laikā cilvēki mazāk brauc prom no Latvijas? Bija laiks, kad daudzi brauca prom, tev pašai nav bijusi tāda doma braukt strādāt uz ārzemēm? 
- Doma ir bijusi tieši par Vāciju, bet tā doma nav realizējusies. 
- Vai tev ir kāda sirdslieta, kāds hobijs? 
- Jā, sirdslieta! 
- Valodas?
- Valodas jā! Tā ir tāda Dieva dota dāvana. Man tās vienkārši pielec. Citiem pielec matemātika, man valodas. Man patīk tulkot, lasīt, vārdnīcās izzināt kaut ko jaunu. Mans hobijs ir fotografēšana. Atrodu vietas, ko fotografēt, un ir arī rezultāts. 
- Tad varbūt tev ir kaut kāda kolekcija? 
- Tā top. Bildes ir visur pa datoriem izmētātas, jāsavāc un jāizdrukā, lai varētu parādīt. Vajadzīgs laiks, lai to izdarītu, bet tāda doma man nākotnē ir. 
- Varbūt tev ir kāds vēlējums cilvēkiem? 
- Gribētos jau teikt, domājiet labas domas, esiet pozitīvi. Jā, es esmu ticīgs cilvēks, un man svarīgi novēlēt, lai cilvēki meklē gaišumu. Ja tā nav laukā, lai meklē sirdī, lai meklē gaišumu tur, kur tas ir - pie Dieva. Atrast to, kas atver to gaismu. 


JAUNĀKIE PROJEKTI
NODERĪGAS SAITES


Šī mājas lapa ir veidota ar Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas finansiālu atbalstu EEZ finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta ietvaros
un ar Latvijas valsts finansiālu atbalstu no Sabiedrības integrācijas fonda. Par mājas lapas saturu atbild Liepājas Neredzīgo biedrība.