Apakšizvēlne
Aptauja

Liepājā, renovējot ielas, uz ietvēm tiek iestrādātas reljefās vadlīnijas, kuras paredzētas, lai cilvēkiem ar redzes traucējumiem atvieglotu pārvietošanos:





Lasīt aptaujas rezultātus
Kontakti
Adrese:
Ganību iela 197/205 Liepāja,
LV – 3407

Tālrunis:
+371 63431535,
+371 22007874

Fakss:
+371 63407115

E-pasts:
info@redzigaismu.lv,
liepajas_nb@inbox.lv

kartes attēls Apskatīt kartē

Baneri
27.02.2013 Autors: LNB

 Sarunājas Aigars Bušs

 
 „Esmu 100% pilsētniece”

* Sveicināta! Pastāsti, kā tevi sauc, ko šeit dari un kā šeit nokļuvi? 
* Mani sauc Marita Dambe. Šeit sāku strādāt 2011.gada martā. Sākumā kā simtlatniece pagaidu algotajos darbos. Nostrādāju pusotru mēnesi, tad biedrības vadītājs mani pasauca pie sevis uz „tēju” un piedāvāja strādāt subsidētajā darba vietā par biedrības mājas lapas administratori. Nedaudz apdomājusi, piekritu un nenožēloju.
* Ko nozīmē būt mājas lapas administratorei?
* Tas nozīmē, ka ievietoju dažādu informāciju biedrības mājas lapā, uzlaboju un pieskatu tās vizuālo izskatu, rakstu dažādus rakstiņus.
* Zinu, ka tavos pienākumos ietilpst arī citas lietas.
* Jā, tev taisnība, man ir papildus darbiņi, kas saistīti ar dažādu dokumentāciju. 
* Kur tu esi dzimusi un augusi?
* Esmu simtprocentīga pilsētniece, dzimusi Rīgā, nodzīvojusi tur dzīves pirmos sešus mēnešus. Tad līdz 24 gadu vecumam, kad apprecējos un aizgāju dzīvot uz Medzi, dzīvoju Liepājā. Biju dzīvojusi uz „bruģa” un nezināju kā dzīvo laukos. Laukos nodzīvoju 16 gadus un sapratu, ka nekad nebūšu lauciniece. Atgriezos Liepājā. Esmu 100% pilsētniece.
* Varbūt ir kāds joks, ko vari pastāstīt? 
* Man prātā palikusi viena ļoti jautra „pliņķīša” spēle. Spēlējām paslēpes, jau skrienu “atsisties”, jo gribu būt pirmā. Man aiz muguras skrēja dūšīgs zēns, kurš nejauši mani pagrūda. Tā no trieciena ieskrēju sienā un salauzu roku. Pēc tam visu vasaru „jautri”, ar saitē iesietu roku, skatījos kā pārējie spēlējas.
* Bet tu tomēr biji pirmā.
* Jā, es biju pirmā.
* Kāda ir tava izglītība?
* Izglītības man ir vairākas – dažādas. Vispirms pabeidzu Medicīnas skolu, izmācījos par medmāsu. Nostrādāju vienu gadu Liepājas Dzemdību nama, zīdaiņu nodaļā. Pēc tam, dažādu sakritību dēļ, no medicīnas aizgāju, jo laukos nevajadzēja medmāsu. Tāpēc sāku strādāt bērnudārzā par audzinātāju 2-3 gadus veciem mazuļiem. Senāk mazākajās grupiņās audzinātājām bija jābūt ar medicīnisko izglītību. Nostrādāju Kapsēdes bērnudārzā „Čiekuriņš” 10 gadus. Tad dārziņu likvidēja, jo uzskatīja, ka brīvā Latvijā tie nav vajadzīgi – tie esot pat kaitīgi. Visu iznīcināja, atlaida visus no darba. Pēc gada, protams, atkal atjaunoja, jo saprata, ka tā bijusi kļūda, bet es jau biju dabūjusi citu darbu. 
* Kur?
* Strādāju Liepājā, braukāju uz dežūrām maksas autostāvvietā, pēc tam man piedāvāja šo struktūru vadīt, vest visu grāmatvedību, inkasāciju, uzraudzīt darbu utt. Nostrādāju 13 gadus, tad arī šo uzņēmumu nolikvidēja.
* Tu biji vadītāja, un tāpēc tā nobankrotēja?! Es sapratu! (smiekli)
* Jā, tā novadīju, ka firma nobankrotēja. Tad vairāk kā divus gadus biju bez darba, sēdēju mājās līdz sāku strādāt šeit.
* Vai tajā laikā, kad nebija darba, tev neradās doma braukt uz ārzemēm?
* Nē, tādu domu man nebija, jo es cītīgi mācījos. Apguvu lietvedes – biroja administratores un datora informācijas ievadīšanas operatores profesijas.
* Tev ir kādi vaļasprieki, aizraušanās, hobiji?
* Vasarā mans vaļasprieks ir riteņbraukšana. Braucu lielākus un mazākus gabalus gandrīz katru vakaru un brīvdienās. Tagad gan (intervija notiek novembra sākumā) esmu nolikusi riteni nost, sāk palikt auksti. Ziemā labprāt lasu grāmatas un nedaudz adu.
* Vai tev patīk dzīvnieki?
* Dzīvnieki man patīk, bet mājās tagad to nav, jo man ir mazs un auksts dzīvoklītis. Tur varētu tikai pingvīnus turēt. Diemžēl Latvijā tie grūti atrodami.
* Tad mēs uz šīs jaukās nots, proti, ka Latvijā varētu audzēt pingvīnus, beigsim interviju. Tev ir kāds novēlējums cilvēkiem?
* Novēlu cilvēkiem, lai viņiem veiktos tāpat kā man nonākot šinī darba vietā. Es nenožēloju, ka esmu sākusi šeit strādāt. Tas ir novēlējums tiem invalīdiem, kuri grib strādāt. Tiem cilvēkiem, kuri nāk pie mums uz nodarbībām, novēlu turpināt to darīt. Tiem, kuri vēl nav mūs atraduši, novēlu atrast – iziet no savām četrām sienām un nākt darboties kopā. 
* Veiksmi turpmākajā darbā un paldies par interviju!
 
„Darbā kā otrās mājās”

* Labdien. Pastāsti, kā tevi sauc un ko dari?
* Mani sauc Iveta Mikloviča un esmu Liepājas Neredzīgo biedrības grāmatvede.
* Tu sen šeit strādā?
* Drīz būs septiņi gadi.
* Vai tev biedrībā ir vēl kādi pienākumi bez grāmatvedības kārtošanas?
* Jā, vēl esmu iesaistīta projektā.
* Kā tu šeit nokļuvi? 
* Kādreiz strādāju veikalā un gribēju kaut ko mainīt savā dzīvē. Tobrīd, kad mācījos Liepājas Universitātē, kursa biedrene ieminējās, ka Liepājas Neredzīgo biedrībā ir vajadzīga grāmatvede. Iedeva telefona numuru, piezvanīju biedrības vadītājam. Mēs sarunājām biedrībā tikšanos, un Māris, uzreiz pēc darba intervijas teica: „Nāc, strādā!” Tā uzreiz tiku darbā, bez iepriekšējām zināšanām.
* Kā tu apguvi vajadzīgo?
* Zināšanas es ieguvu darbā, strādājot. Vēl izmācījos grāmatvedību kursos.
* Kur vēl esi strādājusi?
* Iepriekš biju strādājusi Liepājas Patērētāju biedrībā par pārdevēju. 
* Tu biji pārdevēja? 
* Jā. Tā kā biju iestājusies augstskolā, tad mani veikalā paaugstināja par administratori, bet tas darbs man īpaši pie sirds negāja, tāpēc sāku meklēt ko jaunu.
* Kādu programmu tu pabeidzi?
* Iestāžu un uzņēmumu vadību.
* Darbs ir darbs, mēs visi šeit strādājam, Bet kā tev šeit patīk?
* Man šeit patīk. Es nāku uz darbu gandrīz kā uz otrām mājām. Mans darbs praktiski ir mans hobijs. Darba šobrīd ir ļoti, ļoti daudz, nav tādu brīžu, kad nebūtu, ko darīt. 
* Varbūt tev ir arī kāds vaļasprieks? 
* Kādreiz mans hobijs bija adīt zeķes. Bet tas gan palicis malā. Ir ģimene, darbs. Vakarā vienkārši vairs neko negribas darīt, bet, protams, šad tad arī vēl paadu.
* Tu esi lauku vai pilsētas meitene?
* Vispār jau lauku meitene. Nāku no Embūtes.Tas ir aiz Vaiņodes. Bērnība man ir pagājusi laukos. Sākumā mācījos Embūtes pamatskolā, pēc tam aizgāju uz Aizputi mācīties par drēbnieci - modelētāju.
* Tad tev ir vairākas izglītības?!
* Protams, tā ir apslēptā izglītība (smejas). Un tagad esmu grāmatvede, man ir „Iestāžu un uzņēmumu vadības” diploms.
* Kā kļuvi par liepājnieci?
* Sākumā kļuvu par aizputnieci. Mācījos Aizputē, iepazinos ar savu vīru, astoņus vai deviņus gadus nodzīvojām Aizputē. Aizputē darba iespējas bija ļoti švakas. Sākumā vīrs atrada darbu Liepājā. Tā kā es strādāju Patērētāju biedrībā, tad mani pārcēla no viena veikala uz otru, un atnācu strādāt uz Liepāju.
* Kad dzīvoji laukos, vai bija arī saimniecība, lopiņi?
* Jā, man bija viss kaut kas – govis, aitas, cūkas…
* Vai tev patīk dzīvnieki?
* Man, jā!
* Bet mājās jau tev nav neviens sunīt`s, kaķīt`s?
* Jā nav, bet mēs dzīvojam pilsētā, nav ko mocīt dzīvniekus.
* Kā tev šķiet, tu gribētu vēl ilgi te strādāt, nav radusies vēlēšanās mainīt darba vietu? Jo ir cilvēki, kas pastrādā kādu laiciņu, tad viņiem gribas kaut ko pamainīt. 
* Nē, man šobrīd nav tādas vēlēšanās, gribas palikt tepat. Arī kolektīvam nav ne vainas. Tas ir pat ļoti labs!
* Varbūt tev ir kāds vēlējums cilvēkiem? Es intervijas beigās parasti visiem tā prasu.
* Vēlējums cilvēkiem…?! Varbūt atlicināt laiku viens otram, uzklausīt vienam otru?! Kaut kā tā.
* Iveta, paldies par interviju un veiksmi darbā!


JAUNĀKIE PROJEKTI
NODERĪGAS SAITES


Šī mājas lapa ir veidota ar Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas finansiālu atbalstu EEZ finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta ietvaros
un ar Latvijas valsts finansiālu atbalstu no Sabiedrības integrācijas fonda. Par mājas lapas saturu atbild Liepājas Neredzīgo biedrība.