Apakšizvēlne
Aptauja

Liepājā, renovējot ielas, uz ietvēm tiek iestrādātas reljefās vadlīnijas, kuras paredzētas, lai cilvēkiem ar redzes traucējumiem atvieglotu pārvietošanos:





Lasīt aptaujas rezultātus
Kontakti
Adrese:
Ganību iela 197/205 Liepāja,
LV – 3407

Tālrunis:
+371 63431535,
+371 22007874

Fakss:
+371 63407115

E-pasts:
info@redzigaismu.lv,
liepajas_nb@inbox.lv

kartes attēls Apskatīt kartē

Baneri
28.08.2010

(pēc laikraksta “Diena“ materiāliem)

NEREDZĪGAJIEM GATAVO ACS IMPLANTUS

Jau pēc nedaudz vairāk kā diviem gadiem vairākiem miljoniem neredzīgu cilvēku varētu būt iespēja par 30000 dolāru, t.i., apmēram 16000 latu iegādāties acs implantus, kas ļaus ne vien atšķirt gaismu no tumsas, bet arī atpazīt priekšmetus un saskatīt to formu. ASV Pārtikas un medicīnas pārvalde devusi zaļo gaismu zinātniekiem veikt jaunās paaudzes acs implantu izmēģinājumus ar cilvēkiem, teikts projekta veicēju, Dienvidkalifornijas universitātes Dohenija acu institūta izplatītajā paziņojumā. To agrīnās versijas jau kopš 2002.gada izmanto seši cilvēki, un viņu redzes uzlabojums ievērojami pārspēj sākotnējās izstrādātāju prognozes.
Ierīces pamatā ir vairāki niecīgi elektrodi, kurus pacientiem piestiprina tīklenes aizmugurējā daļā. Viņiem jānēsā īpašas brilles ar iebūvētu videokameru un nelielu procesoru, kurš tās veiktos ierakstus nekavējoties pārveido smadzenēm saprotamos signālos. Tos pārraida uz uztvērēju, kas pacientam iešūts zem ādas un pēc tam arī elektrodiem. Ikviens no tiem ļauj saskatīt vienu attēla punktu. Sākotnējos izmēģinājumos pacientu tīklenēm tika pievienoti 16 elektrodi, taču jaunajā implantā tādu būs 60. “Sākumā es redzēju tikai atsevišķus punktus,” britu raidsa-biedrībai BBC stāstīja viens no pirmajiem Dohenija acu institūta veidoto implantu izmantotājiem Terijs Beilands, kuram to implantēja 2004. gadā, kad viņš jau 11 gadus bija bijis pilnīgi neredzīgs. “Taču tagad, ejot pa ielu, es pat varu izvairīties no zemiem zariem – es redzu to galus.” 58 gadus vecais T. Beilands gan vēl nespēj atšķirt sejas, kuras redz tikai kā tumšas ēnas.
Tā kā tīklenes šūnu atmiršana, ko palīdz uzveikt jaunais implants, visbiežāk novērojama pēc pusmūža iestāšanās, jaunajā izmēģinājumu sērijā piedalīsies vairāki desmiti cilvēki, vecumā virs 50 gadiem. “Apbrīnojami, cik daudz mūsu pirmie seši eksperimenta dalībnieki bija spējīgi paveikt tikai ar 16 elektrodiem,” norāda Dienvidkalifornijas universitātes profesors Marks Humajans. “Taču nākamajos izmēģinājumos mūs visvairāk saista iespēja implanta darbību izmēģināt ārpus slimnīcas apstākļiem.”

PONIJS KĻUVIS PAR PAVADONI NEREDZĪGAJIEM

Sešus gadus vecā Panda kļuvusi par uzticamu draugu un palīgu amerikānietei Annai Edijai, kura ir neredzīga kopš dzimšanas, tāpēc pilsētas ielās var iziet tikai kopā ar pavadoni. 75 centimetrus augstā un 55 kilogramus smagā Panda ir liela suņa augumā un svarā, taču viņa nav parasts mājdzīvnieks. Panda ir mazs zirdziņš, kas savu vārdu ieguvis melnbaltā kažoka dēļ.
Uzticīgais ponijs jau vairākus gadus strādā par 58 gadus vecās Annas pavadoni, palīdzot viņai pārvietoties ārpus mājas. “Pandai patīk viņas darbs. Viņa zina, kas viņai jādara. Kad es paņemu iejūgu, viņa it kā saka: “Esmu gatava uz visu. Iesim izpriecāties." Tā laikrakstam Times Union stāsta A.Edija. Pirms ponija viņas pavadonis bija labradors Billijs, bet pēc desmit gadu apzinīga darba viņš nomira. Anna izmēģināja divus citus suņus, tomēr nespēja izveidot nepieciešamo sadarbību. Tad viņa izdomāja, ka varētu pamēģināt poniju un sadarbība ar Pandu izveidojās patiesi lieliska. A.Edija norāda, ka mazo zirdziņu intelekts ir piemērots neredzīgo pavadoņu darbam. Viņa gan nevēlas iesaistīties diskusijās par to, kas ir gudrāks: zirgs vai suns. “Viņiem ir dažādu veida intelekts. Suns ir plēsīgs dzīvnieks, savukārt zirgs ir medījums.” Zirgu trenere Aleksandra Kurlenda pievienojas uzslavām, kas veltītas poniju spējām. “Zirgi ir sabiedriski dzīvnieki, un pavadoņa darbs ir sabiedriska mijiedarbība ar cilvēku.”    


JAUNĀKIE PROJEKTI
NODERĪGAS SAITES


Šī mājas lapa ir veidota ar Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas finansiālu atbalstu EEZ finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta ietvaros
un ar Latvijas valsts finansiālu atbalstu no Sabiedrības integrācijas fonda. Par mājas lapas saturu atbild Liepājas Neredzīgo biedrība.