Saskarsmē ar neredzīgajiem  arvien atcerieties!
Redzes invalīds gaida no jums nevis žēlumu un līdzjūtību, bet gan konkrētu un praktisku palīdzību.
Palīdziet viņam atrast ceļu, kādu priekšmetu, apiet šķērsli vai atrast vajadzīgās durvis. Taktiski norādiet viņam par kādu nekārtību apģērbā, uzrakstiet vai nolasiet dokumentu, pastāstiet par redzēto u.t.t.
Ja jūsu kolektīvā strādā neredzīgais, ziniet! Ierastā situācijā viņš droši pārvietojas, atrod vajadzīgās vietas un priekšmetus, pats sevi apkopj. Neatstājiet ejās kastes vai citus priekšmetus un nepārvietojiet no ierastām vietām krēslus, atkritumu urnas u.c. Neizmainiet noteikto kārtību darba vietā, telpā vai pagalmā. Nožogojiet vietu, ja tiek veikti kādi remontdarbi. Neveidojiet neredzīgajiem apgrūtinošu situāciju.
Tikšanās ar neredzīgu cilvēku ne vienmēr paredz sniegt viņam kādu palīdzību, visbiežāk ir nepieciešama tikai saskarsme sarunas veidā. Viņš, domājams, gaida no citiem pirmo soli šajā virzienā. Izdariet to, esiet ar neredzīgo tāds pats, kāds esat ar citiem, redzīgajiem cilvēkiem. Attiecībā uz redzīgajiem un neredzīgajiem pastāv kopēji estētiskie kritēriji, vienāda godīguma un krietnuma mēraukla. Tādēļ saskarsmes gaitā izvairieties no melīguma, liekulības, iztapības un divkosības. Izvairieties pienācīgi nenovērtēt redzes invalīdu intelektuālās spējas. Tā saskarsmē ar viņiem jūs novērsīsiet daudzas kļūdas.
Nekad neizmantojiet savas fiziskās priekšrocības savtīgos nolūkos, lai gūtu kādu mazu vai lielu labumu.
Sarunā ar neredzīgo daži cilvēki apzināti izvairās lietot vārdus “redzēt”, “skatīties”, “akls”…u.c. Neredzīgie lieto un uztver vārdu “redzēt” vai analoģisku tam, lai izteiktu savu specifisku “redzēšanas” veidu – just, taustīt un tamlīdzīgi.
(turpinājums nākamajā numurā)